Klajā nākuši jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100
PIETIEK03.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu „Miljonārs”, kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.
Pats galvenais izdevumā „Miljonārs” joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.
„2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu,” atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.
Daudzus gadus uzņēmumu vērtējums tika balstīts uz Lursoft publiski ticamajiem datiem un Latvijas apstākļiem izstrādātās un sekmīgi piemērotās metodikas - tirgus datu salīdzināšanas paņēmiena – izmantošanu.
Šogad šī metode nederēja. Daudzās tautsaimniecības jomās nākotnes perspektīvas ir kļuvušas, maigi izsakoties, neskaidras, tā apgrūtinot arī objektīva uzņēmumu vērtējuma iespējas. Papildus tam arī uzņēmumu 2019. gada pārskati, kas nodrošina publiski pieejamus ticamus datus – salīdzinoši visaktuālāko vērtējuma pamatu, šogad ir tikuši iesniegti ar vairāku mēnešu kavēšanos.
Šī iemesla dēļ šogad ir vesela virkne uzņēmēju, kuri savas pagājušā gada vietas bagātāko cilvēku, lielākās peļņas un apjomīgāko dividenžu saņēmēju sarakstos ir zaudējuši vienkārša iemesla dēļ, - līdz pat novembra vidum viņu uzņēmumi joprojām nebija iesnieguši 2019. gada pārskatus. Tieši tāpēc bagātāko uzņēmēju un lielākās peļņas guvēju sarakstos zaudējis pat pagājušā gada numur viens – SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš.
Taču arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām pirmsepidēmijas gadā ir klājies vislabāk, un kurās krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.
„Šogad miljonāru sarakstā, kā parasti, sastopami holdingkompāniju, nekustamā īpašuma, tirdzniecības, farmācijā, veselības nozarē, azartspēļu un ražojošā sfērā strādājošu uzņēmumu īpašnieki. Tomēr nevar izcelt kādu vienu nozari, kurai 2019. gads būtu bijis īpaši veiksmīgs, jo arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs,” situāciju raksturo D. Kiopa.
Kopumā šie pieci saraksti joprojām uzskatāmi demonstrē, kas ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kas ir tie, kas zaudē konkurences cīņā. Savukārt desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:
1. Leonīds Esterkins – 151 miljons eiro
2. Oļegs Fiļs - 144 miljoni eiro
3. Ernests Bernis - 126 miljoni eiro
4. Arkādijs Suharenko – 81 miljons eiro
5. Uldis Asars – 75 miljoni eiro
6. Jānis Zuzāns - 74 miljoni eiro
7. Justs Nikolajs Karlsons - 73 miljoni eiro
8. Ivo Zonne - 58 miljoni eiro
9. Jurijs Adamovičs – 50 miljoni eiro
10. Valdis Lejnieks – 44 miljoni eiro
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
