Klajā nākuši jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100
PIETIEK03.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu „Miljonārs”, kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.
Pats galvenais izdevumā „Miljonārs” joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.
„2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu,” atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.
Daudzus gadus uzņēmumu vērtējums tika balstīts uz Lursoft publiski ticamajiem datiem un Latvijas apstākļiem izstrādātās un sekmīgi piemērotās metodikas - tirgus datu salīdzināšanas paņēmiena – izmantošanu.
Šogad šī metode nederēja. Daudzās tautsaimniecības jomās nākotnes perspektīvas ir kļuvušas, maigi izsakoties, neskaidras, tā apgrūtinot arī objektīva uzņēmumu vērtējuma iespējas. Papildus tam arī uzņēmumu 2019. gada pārskati, kas nodrošina publiski pieejamus ticamus datus – salīdzinoši visaktuālāko vērtējuma pamatu, šogad ir tikuši iesniegti ar vairāku mēnešu kavēšanos.
Šī iemesla dēļ šogad ir vesela virkne uzņēmēju, kuri savas pagājušā gada vietas bagātāko cilvēku, lielākās peļņas un apjomīgāko dividenžu saņēmēju sarakstos ir zaudējuši vienkārša iemesla dēļ, - līdz pat novembra vidum viņu uzņēmumi joprojām nebija iesnieguši 2019. gada pārskatus. Tieši tāpēc bagātāko uzņēmēju un lielākās peļņas guvēju sarakstos zaudējis pat pagājušā gada numur viens – SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš.
Taču arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām pirmsepidēmijas gadā ir klājies vislabāk, un kurās krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.
„Šogad miljonāru sarakstā, kā parasti, sastopami holdingkompāniju, nekustamā īpašuma, tirdzniecības, farmācijā, veselības nozarē, azartspēļu un ražojošā sfērā strādājošu uzņēmumu īpašnieki. Tomēr nevar izcelt kādu vienu nozari, kurai 2019. gads būtu bijis īpaši veiksmīgs, jo arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs,” situāciju raksturo D. Kiopa.
Kopumā šie pieci saraksti joprojām uzskatāmi demonstrē, kas ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kas ir tie, kas zaudē konkurences cīņā. Savukārt desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:
1. Leonīds Esterkins – 151 miljons eiro
2. Oļegs Fiļs - 144 miljoni eiro
3. Ernests Bernis - 126 miljoni eiro
4. Arkādijs Suharenko – 81 miljons eiro
5. Uldis Asars – 75 miljoni eiro
6. Jānis Zuzāns - 74 miljoni eiro
7. Justs Nikolajs Karlsons - 73 miljoni eiro
8. Ivo Zonne - 58 miljoni eiro
9. Jurijs Adamovičs – 50 miljoni eiro
10. Valdis Lejnieks – 44 miljoni eiro
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
