Iesaki rakstu: 
Pirmdien, 4. septembrī Klimata un enerģētikas ministrija nodeva pavisam īsai un formālai publiskajai apspriešanai Klimata likumprojektu (Klimata likums). Ministrs Raimonds Čudars (attēlā) uzskata, ka sabiedrībai pietiks ar vienu nedēļu, lai iepazītos un izteiktu viedokli, kurš tāpat visdrīzāk nebūtu ņemams vērā. Jo ko gan prastie cilvēki var saprast no tik sarežģītām lietām kā klimats? Ja gribētu sabiedrības viedokli, tad atļautos apspriešanai atvēlēt kādus pāris mēnešus. Tātad viedoklis nav vajadzīgs, un jautājums ir izlemts.
Likumprojektā paredzēts tautsaimniecības nozarēs – mazā enerģētikā, transportā, rūpnieciskos procesos un produktu izmantošanā (piemēram, dzesēšanas šķidrumi), lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam kopumā par 17% pret 2005.gadu. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais. Igaunijai noteiktais samazinājuma mērķis ir -24%, bet Lietuvai -21%.
Kāds sakars ar ekonomiku? Pavisam vienkāršs - jebkuri ierobežojumi un papildu pienākumi ir arī papildu izmaksas. Un uz kā rēķina? Variantu nav daudz. Vai nu maksās patērētājs, vai arī samazināsies uzņēmumu peļņa. Līdz ar to arī būs negatīva ietekme uz IKP.
Vai man jāpriecājas, ka Latvijai noteiktie samazinājuma procenti ir mazāki nekā kaimiņiem un trīs reizes mazāki nekā Vācijai un Zviedrijai? Mani tas neiepriecina, jo esam vienā laivā, kas saucas Eiropas Savienība, un Vācijas ekonomikas problēmas ir arī Latvijas problēmas. Šobrīd ES ekonomika tāpat kā Latvijas balansē uz recesijas robežas, un iemesls lielā mērā ir saistīts ar ES nesaprātīgo enerģētikas politiku.
Vai ES "zaļais" kurss pozitīvi ietekmē klimatu? Kaut kādā mērā jā, taču spriediet paši.
Kopš 1990. gada ES CO2 izmeši ir samazinājušies par 1 miljardu tonnu jeb 28%. Taču tajā pašā laikā pasaulē kopā tie ir pieauguši par 15 miljardiem tonnu jeb 66%. Turklāt lielā mērā samazinājums ir bijis saistīts ar ražošanas pārcelšanu ārpus ES, taču ES patēriņam. Tas pats produkts tiek ražots kaut vai Ķīnā, taču stipri netīrākā veidā.
Rūpes par vidi vai alkatība? Kas tad ir šī procesa virzītājs? Pagājušajā gadā BASF paziņoja par savas rūpnīcas pārcelšanu uz Ķīnu energoizmaksu dēļ. Vācijai ieguvums no CO2 samazināšanās, jauki. Ķīnai, kur ogļu izmantošana ir pamats elektroenerģijas ražošanai, CO2 izmešu pieaugums. Planēta taču mums viena. Kāda jēga no tā visa?
ES "zaļais" kurss rezultēsies deindustrializācijā un ekonomikas problēmās, taču maz vai nemaz neietekmēs planētas ekoloģiju. Ņemot vērā, ka būs jātransportē vairāk preču uz ES, tad visdrīzāk ietekmēs planētas CO2 bilanci negatīvi.
Kā interesēs darbojas Briseles birokrāti?
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
