Iesaki rakstu: 
Pirmdien, 4. septembrī Klimata un enerģētikas ministrija nodeva pavisam īsai un formālai publiskajai apspriešanai Klimata likumprojektu (Klimata likums). Ministrs Raimonds Čudars (attēlā) uzskata, ka sabiedrībai pietiks ar vienu nedēļu, lai iepazītos un izteiktu viedokli, kurš tāpat visdrīzāk nebūtu ņemams vērā. Jo ko gan prastie cilvēki var saprast no tik sarežģītām lietām kā klimats? Ja gribētu sabiedrības viedokli, tad atļautos apspriešanai atvēlēt kādus pāris mēnešus. Tātad viedoklis nav vajadzīgs, un jautājums ir izlemts.
Likumprojektā paredzēts tautsaimniecības nozarēs – mazā enerģētikā, transportā, rūpnieciskos procesos un produktu izmantošanā (piemēram, dzesēšanas šķidrumi), lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam kopumā par 17% pret 2005.gadu. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais. Igaunijai noteiktais samazinājuma mērķis ir -24%, bet Lietuvai -21%.
Kāds sakars ar ekonomiku? Pavisam vienkāršs - jebkuri ierobežojumi un papildu pienākumi ir arī papildu izmaksas. Un uz kā rēķina? Variantu nav daudz. Vai nu maksās patērētājs, vai arī samazināsies uzņēmumu peļņa. Līdz ar to arī būs negatīva ietekme uz IKP.
Vai man jāpriecājas, ka Latvijai noteiktie samazinājuma procenti ir mazāki nekā kaimiņiem un trīs reizes mazāki nekā Vācijai un Zviedrijai? Mani tas neiepriecina, jo esam vienā laivā, kas saucas Eiropas Savienība, un Vācijas ekonomikas problēmas ir arī Latvijas problēmas. Šobrīd ES ekonomika tāpat kā Latvijas balansē uz recesijas robežas, un iemesls lielā mērā ir saistīts ar ES nesaprātīgo enerģētikas politiku.
Vai ES "zaļais" kurss pozitīvi ietekmē klimatu? Kaut kādā mērā jā, taču spriediet paši.
Kopš 1990. gada ES CO2 izmeši ir samazinājušies par 1 miljardu tonnu jeb 28%. Taču tajā pašā laikā pasaulē kopā tie ir pieauguši par 15 miljardiem tonnu jeb 66%. Turklāt lielā mērā samazinājums ir bijis saistīts ar ražošanas pārcelšanu ārpus ES, taču ES patēriņam. Tas pats produkts tiek ražots kaut vai Ķīnā, taču stipri netīrākā veidā.
Rūpes par vidi vai alkatība? Kas tad ir šī procesa virzītājs? Pagājušajā gadā BASF paziņoja par savas rūpnīcas pārcelšanu uz Ķīnu energoizmaksu dēļ. Vācijai ieguvums no CO2 samazināšanās, jauki. Ķīnai, kur ogļu izmantošana ir pamats elektroenerģijas ražošanai, CO2 izmešu pieaugums. Planēta taču mums viena. Kāda jēga no tā visa?
ES "zaļais" kurss rezultēsies deindustrializācijā un ekonomikas problēmās, taču maz vai nemaz neietekmēs planētas ekoloģiju. Ņemot vērā, ka būs jātransportē vairāk preču uz ES, tad visdrīzāk ietekmēs planētas CO2 bilanci negatīvi.
Kā interesēs darbojas Briseles birokrāti?
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
