Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par klimata jautājumiem vēl ne reizi neesmu izteicies, taču, redzot, cik politizēta šī tēma kļuvusi, kādas ir iespējamās “klimatneitralitātes” sekas un, svarīgākais, kādi argumenti izmantoti, izteikšu dažas, protams, zinātnē balstītas domas.

Pirmkārt, iesaku izlasīt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas zinātņu doktora Ojāra Āboltiņa grāmatu “No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai”. Ja nav laika vai citu iemeslu dēļ nevarat izlasīt grāmatu, uzrakstīšu galveno secinājumu – cilvēka ietekme uz globālās sasilšanas izraisīšanu ir krietni pārspīlēta! Protams, ietekme uz vidi ir neapstrīdama, piemēram, plastmasas atkritumi ūdenī utml. gadījumos, taču tam nav saistības ar globālo sasilšanu un CO2 izdalīšanu.

Otrkārt, daži fakti, kam vajadzētu mazināt pašreizējā klimata politikā valdošo paniku, - cilvēki regulārus meteoroloģiskus novērojumus veic tikai aptuveni pēdējos divsimt gadus. Pasaule ir krietni senāka, attiecīgi nevar izdarīt secinājumus par tās sasilšanu, balstoties tik īsā laika nogrieznī. Salīdzinājumam – pirms aptuveni 45 miljoniem gadu Zemes virsmas vidējā temperatūra bija 24-28 grādi, taču šobrīd tie ir 14-15. Vai novērojama sasilšana?

Labi, ne viss ir “melns” vai “balts”, jo varētu teikt, ka sasilšana sākās pirms kādiem 20 tūkstošiem gadu, kad 3,5km biezs ledājs, kas klāja Skandināviju un lielāko daļu Latvijas teritorijas, sāka kust, atkāpties, jo cēlās vidējā gaisa temperatūra. Bet cik daudz rūpnīcu, kas kurinātu ogles vai kūdru, TEC, automašīnas, lielpilsētas, lidmašīnas, liellopu fermas, kas izraisa globālo sasilšanu, varētu nosaukt progresīvo aprindu pārstāvji, kas ļoti mīl atsaukties uz šiem argumentiem?

Un vēl – pirms 7000 gadiem vidējā gaisa temperatūra bija par 2,5 grādiem augstāka nekā šobrīd. Nav jēgas turpināt, jo secinājumi ir skaidri, proti, ilgtermiņā zeme atdziest, taču ir dabiski, ka novērojama klimata mainība, periodiski temperatūrai kāpjot, pēc tam atkal krītoties.

Treškārt, tikai nepārzinot šādas elementāras patiesības, var rasties aplamas idejas par cilvēka “ļauno klimata pēdu”, no kā izriet pat tik absurdas idejas, ka jaunajiem pāriem vajadzētu divreiz padomāt pirms otrā bērna dzemdēšanas, jo katrs cilvēks ir slogs planētai. Varbūt Ķīnā un Indijā, kur cilvēki cieš pārapdzīvotības dēļ, šādas idejas būtu pieļaujamas, taču ne Latvijā, kas saskaras ar demogrāfisko krīzi. Protams, radikāls piemērs, taču mani vairāk uztrauc klimatneitralitātes ideju iespaidā veidotā valsts enerģētikas politika jeb t.s. “Zaļais kurss”.

Nolūkā līdz 2030.gadam samazināt CO2 izmešu apjomu par 55% notiek strauja, pāragra atteikšanās no fosilās enerģijas, nezinot, kā to aizvietot. Kūdra, kas ir dabisks, atjaunojams resurss un spētu nodrošināt Latvijas energoneatkarību, atbilstīgi ES direktīvām vairs nav atjaunojams resurss, attiecīgi nevaram būvēt TEC (tā vietā mums ir neskaitāmas mazās, privātās HES, kas sabojājušas 1200km upju ūdensceļu, traucē zivju migrācijai, bet nodrošina tikai 1% saražotās elektroenerģijas).

Lai katlu mājās, kas nodrošina apkuri pilsētām, dedzinātu kūdru, jāpērk izmešu kvotas. ES drīzumā lems, vai pat šķelda atbilst atjaunojamā resursa prasībām, kas atkarīgs no tās ieguves veida. Katrai ES valstij tiek piešķirtas CO2 kvotas, kas katru gadu sarūk, attiecīgi tiek lobēta vēja un saules enerģija, uz ko nevar paļauties, jo, kā zināms, dažkārt iestājas bezvējš un saule naktīs nespīd. Tas nedrīkst būt enerģētiskais pamats. Savukārt sekas izraisa enerģijas krīzi, cenu pieaugumu un nogremdētu tautsaimniecību, jo ierēdņiem svarīga ir klimatneitralitāte, nevis alūksnieša, rēzeknieša vai talsenieka iespējas uz mājas jumta uzstādīt saules paneli, nevis kurināt savā mežā zāģēto malku.

Nav izprotama dažu politiķu atrautība no realitātes, ja tie nesaprot elementāras cilvēku pamatvajadzības. Kāda jēga no viņiem, ja apstiprina visas ES direktīvas? Protams, ne visi. Tāpēc aicinu domāt. Reti kurš to dara.

Novērtē šo rakstu:

169
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...