“Klīstošais holandietis” un satiksmes ministra Švinkas padomnieks Kristaps Zaļais atkal meklē jaunu “sili”
Pietiek lasītājs17.12.2025.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Kopš pašvaldību vēlēšanām ir pagājis vien pusgads, bet Pierīgas bagātajās pašvaldībās darbu jau traucē savērptās intrigas un politiskās peripetijas. Un kā gan te pastrādāt, ja atsevišķi personāži klejo no vienas partijas uz citu, tostarp mainot savu politisko pārliecību no “Nacionālās apvienības” līdz “Progresīvajiem”?
Tā, piemēram, visplašākie “nemieri” šobrīd ir skāruši Siguldas novada pašvaldību, kur mainās mēri, atkāpjas vicemēre, bet bijušā sasaukuma domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir arī satiksmes ministra Ata Švinkas padomnieks, televīzijā izliekas nezinām, kur palikusi no Siguldas novada pašvaldības mājaslapas izdzēstā informācija par to, kā, mainoties sasaukumiem, viņš saņēmis vairāk nekā 34 000 eiro kompensāciju. Ja informāciju par izmaksāto kompensāciju paslēpt var, tad sirošanu pa pašvaldībām un partijām – nevar vis.
Šis Kristaps Zaļais vispār ir unikāls visu jomu speciālists - viņš ir docētājs Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē un mentors RSU biznesa inkubatorā “B-Space”, kur māca studentiem, kā izsisties dzīvē. Bez sociālām iemaņām tas, protams, nav iespējams.
Tā šis “klīstošais holandietis” 2021.gadā tika ievēlēts Siguldas novada domē no “Nacionālās apvienības” saraksta kopā ar Līgu Sausiņu un Uģi Mitrevicu, kurš kļuva par domes priekšsēdētāju. Pēc Mitrevica ievēlēšanas Saeimā Sausiņa kļuva par novada domes priekšsēdētāju, un, pateicoties viņai, Zaļais kļuva par mēres vietnieku.
Tomēr 2024.gadā Kristaps Zaļais izdomāja, ka tik ļoti konservatīvs jau viņš arī nemaz nav, tāpēc nodeva savu partijas biedri Sausiņu un ierosināja viņas gāšanu no amata, ko arī izdevās īstenot. Uz pusotru gadu par novada domes priekšsēdētāju kļuva Linards Kumskis no ZZS un Zaļās partijas kopīgā saraksta.
Ar jau ierastajām šantāžas un nodevības metodēm 2025.gada vēlēšanās viņš panāca, ka vēlēšanu sarakstā startē ar 1. numuru, bet domes priekšsēdētājs Kumskis sarakstā startēja kā otrais. Tomēr izrādījās, ka novadnieki visu redz, un 2025.gada pašvaldību vēlēšanās vēlētāji “novērtēja” Kristapa Zaļā līdzšinējos centienus, izsvītrojot viņu no 1. vietas sarakstā uz 10.
Tā viņš domē neiekļuva un saprata, ka arī ZZS vērtības ir pārāk konservatīvas, turklāt jāmeklē darbs. Kristapa Zaļā sociālās iemaņas tika augstu novērtētas “Progresīvo” vidū un Zaļais kļuva par satiksmes ministra Ata Švinkas padomnieku, sasniedzot jaunus karjeras augstumus.
Taču ar Siguldas novada domi Pierīgas pašvaldību intrigas nebeidzas. Piemēram, nākamā pašvaldība, pa kuras ūdeņiem iecerējis peldēt “klīstošais holandietis”, ir Ropažu novads. Tā Kristaps Zaļais nav metis plinti krūmos un izrādījis vēlmi kļūt par Ropažu novada domes Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamenta Izglītības un metodiskā atbalsta nodaļas vadītāju, ko, iespējams, pavisam drīz viņam varētu sarūpēt Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietniece Terēze Luksa, kura, protams, nenāk no “Progresīvajiem”, jo tas būtu garlaicīgi Zaļajam. Viņa pārstāv Latvijas Reģionu apvienības sarakstu. Viņiem kopā viss varētu izdoties primāri tāpēc, ka darba metodes ir līdzīgas. Tā, piemēram, Luksa novadā darbojas izglītības un komunikācijas jomā, un nupat, 5.decembrī, Ropažu novada dome steidzamības kārtā sasauktajā domes sēdē pieņēma steidzamu lēmumu… likvidēt Vangažu vidusskolu, atstājot vien pamatskolu. Lēmums arī paredz, ka iedzīvotāji un skolēnu vecāki par to ir jāinformē nevis pirms šī lēmuma, bet gan mēnesi pēc tam. Jautājums netika apspriests pat pašvaldības izglītības komitejā.
Visticamāk, Kristaps Zaļais grasās pamācīties no Luksas “labo praksi”, ko pēc tam iemācīt jaunajiem studentiem - uzņēmējiem biznesa inkubatorā. Vēl nesen, Skolotāju dienā Luksa ir organizējusi dāvanu “iepirkumu”, neievērojot procedūras. Pašvaldības darbinieki ir pamanījuši mahināciju un to apturējuši pusceļā. Tā rezultātā par šīm dāvanām uzņēmēji nav saņēmuši naudu, jo likumīgā ceļā tas nav iespējams. Labs “kāzuss”, no kā pamācīties.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
