„Klīstošajam holandietim” ir atrasta jauna „sile” uz nodokļu maksātāju rēķina
Pietiek lasītājs03.02.2026.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
„“Klīstošais holandietis” un satiksmes ministra Švinkas padomnieks Kristaps Zaļais atkal meklē jaunu “sili”,” – tā kāds Pietiek lasītājs informēja 17. decembrī. Pagājis pusotrs mēnesis, un sile ir atrasta – „progresīvais” satiksmes ministrs Atis Švinka ir „siles” meklētāju iekārtojis par savu parlamentāro sekretāru ar 70-80 000 eiro gada algu. Par godu tam atkārtoti publicējam 17. decembra publikāciju:
„Kopš pašvaldību vēlēšanām ir pagājis vien pusgads, bet Pierīgas bagātajās pašvaldībās darbu jau traucē savērptās intrigas un politiskās peripetijas. Un kā gan te pastrādāt, ja atsevišķi personāži klejo no vienas partijas uz citu, tostarp mainot savu politisko pārliecību no “Nacionālās apvienības” līdz “Progresīvajiem”?
Tā, piemēram, visplašākie “nemieri” šobrīd ir skāruši Siguldas novada pašvaldību, kur mainās mēri, atkāpjas vicemēre, bet bijušā sasaukuma domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir arī satiksmes ministra Ata Švinkas padomnieks, televīzijā izliekas nezinām, kur palikusi no Siguldas novada pašvaldības mājaslapas izdzēstā informācija par to, kā, mainoties sasaukumiem, viņš saņēmis vairāk nekā 34 000 eiro kompensāciju. Ja informāciju par izmaksāto kompensāciju paslēpt var, tad sirošanu pa pašvaldībām un partijām – nevar vis.
Šis Kristaps Zaļais vispār ir unikāls visu jomu speciālists - viņš ir docētājs Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē un mentors RSU biznesa inkubatorā “B-Space”, kur māca studentiem, kā izsisties dzīvē. Bez sociālām iemaņām tas, protams, nav iespējams.
Tā šis “klīstošais holandietis” 2021.gadā tika ievēlēts Siguldas novada domē no “Nacionālās apvienības” saraksta kopā ar Līgu Sausiņu un Uģi Mitrevicu, kurš kļuva par domes priekšsēdētāju. Pēc Mitrevica ievēlēšanas Saeimā Sausiņa kļuva par novada domes priekšsēdētāju, un, pateicoties viņai, Zaļais kļuva par mēres vietnieku.
Tomēr 2024.gadā Kristaps Zaļais izdomāja, ka tik ļoti konservatīvs jau viņš arī nemaz nav, tāpēc nodeva savu partijas biedri Sausiņu un ierosināja viņas gāšanu no amata, ko arī izdevās īstenot. Uz pusotru gadu par novada domes priekšsēdētāju kļuva Linards Kumskis no ZZS un Zaļās partijas kopīgā saraksta.
Ar jau ierastajām šantāžas un nodevības metodēm 2025.gada vēlēšanās viņš panāca, ka vēlēšanu sarakstā startē ar 1. numuru, bet domes priekšsēdētājs Kumskis sarakstā startēja kā otrais. Tomēr izrādījās, ka novadnieki visu redz, un 2025.gada pašvaldību vēlēšanās vēlētāji “novērtēja” Kristapa Zaļā līdzšinējos centienus, izsvītrojot viņu no 1. vietas sarakstā uz 10.
Tā viņš domē neiekļuva un saprata, ka arī ZZS vērtības ir pārāk konservatīvas, turklāt jāmeklē darbs. Kristapa Zaļā sociālās iemaņas tika augstu novērtētas “Progresīvo” vidū un Zaļais kļuva par satiksmes ministra Ata Švinkas padomnieku, sasniedzot jaunus karjeras augstumus.
Taču ar Siguldas novada domi Pierīgas pašvaldību intrigas nebeidzas. Piemēram, nākamā pašvaldība, pa kuras ūdeņiem iecerējis peldēt “klīstošais holandietis”, ir Ropažu novads. Tā Kristaps Zaļais nav metis plinti krūmos un izrādījis vēlmi kļūt par Ropažu novada domes Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamenta Izglītības un metodiskā atbalsta nodaļas vadītāju, ko, iespējams, pavisam drīz viņam varētu sarūpēt Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietniece Terēze Luksa, kura, protams, nenāk no “Progresīvajiem”, jo tas būtu garlaicīgi Zaļajam. Viņa pārstāv Latvijas Reģionu apvienības sarakstu. Viņiem kopā viss varētu izdoties primāri tāpēc, ka darba metodes ir līdzīgas. Tā, piemēram, Luksa novadā darbojas izglītības un komunikācijas jomā, un nupat, 5.decembrī, Ropažu novada dome steidzamības kārtā sasauktajā domes sēdē pieņēma steidzamu lēmumu… likvidēt Vangažu vidusskolu, atstājot vien pamatskolu. Lēmums arī paredz, ka iedzīvotāji un skolēnu vecāki par to ir jāinformē nevis pirms šī lēmuma, bet gan mēnesi pēc tam. Jautājums netika apspriests pat pašvaldības izglītības komitejā.
Visticamāk, Kristaps Zaļais grasās pamācīties no Luksas “labo praksi”, ko pēc tam iemācīt jaunajiem studentiem - uzņēmējiem biznesa inkubatorā. Vēl nesen, Skolotāju dienā Luksa ir organizējusi dāvanu “iepirkumu”, neievērojot procedūras. Pašvaldības darbinieki ir pamanījuši mahināciju un to apturējuši pusceļā. Tā rezultātā par šīm dāvanām uzņēmēji nav saņēmuši naudu, jo likumīgā ceļā tas nav iespējams. Labs “kāzuss”, no kā pamācīties.”
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
