Iesaki rakstu: 
Pāreja tikai uz atjaunojamo enerģiju Vācijas ekonomikai izmaksā dārgi un arī lāgā nesanāk, jo realitāte spiež atkal audzēt ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Sekas ir iepriekš Eiropas spēcīgākās ekonomikas deindustrializācija. Šonedēļ arī VW paziņoja, ka, iespējams, slēgs divas rūpnīcas Vācijā.
Vai bija citas iespējas, kā samazināt CO2 izmešus, turklāt nekaitējot ekonomikai? Izrādās, ka tādas bija, taču uz politisku lēmumu pamata tika noraidītas. Tagad kaut ko labot jau ir problemātiski. Būtu jāatzīst, ka iepriekšējā politika enerģētiskajā jomā ir bijusi kļūdaina, taču no politiķiem to sagaidīt diez vai izdosies.
Piedāvāju iepazīties ar norvēģu zinātnieka Jana Emblemsvaga pētījumu "Kā būtu, ja Vācija būtu ieguldījusi kodolenerģijā? Salīdzinājums starp Vācijas enerģētikas politiku pēdējo 20 gadu laikā un alternatīvu politiku investīcijām kodolenerģijā".
Īss kopsavilkums: izpētot pieejamos informācijas avotus, autors ir nonācis pie secinājuma, ka pašreizējie kopējie nominālie izdevumi ambiciozajai vācu enerģētikas programmai "Die Energiewende" ir EUR 387 miljardi un papildus nāk saistītās subsīdijas aptuveni EUR 310 miljardi, kas veido kopējos nominālos izdevumus - EUR 696 miljardi.
Alternatīvi Vācija varēja saglabāt esošo kodolenerģiju 2002. gadā un, iespējams, investēt jaunā kodolenerģijas jaudā. Šo divu alternatīvu analīze liecina, ka Vācija būtu varējusi sasniegt savu klimata gāzu emisiju mērķi, panākot emisiju samazinājumu par 73% papildus sasniegumiem 2022. gadā un vienlaikus samazinot izdevumus uz pusi salīdzinājumā ar "Die Energiewende". Tādējādi Vācijai vajadzēja pieņemt enerģētikas politiku, kuras pamatā ir kodolenerģijas saglabāšana un paplašināšana.
Tas, kas mani mulsina šajā stāstā. Pētījuma autors ir norvēģis. Kur ir Vācijas zinātnieki? Nav drosmes, bail nedabūt grantus un zaudēt profesoru amatus?
Uzticies zinātnei!
Arī mums Latvijā un Baltijā jābūt saprātīgiem. Mode pāries, un paliks pāri izmaksas un vilšanās. No ekonomikas loģikas viedokļa raugoties, ir absurdi virzīties uz izmaksu ziņā dārgākiem enerģijas avotiem un turpināt runāt par ekonomikas konkurētspēju. Kopš 2015. gada vidējās elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām ir pieaugušas apmēram divas reizes. Lielo elektrību ražojošo un tirgojošo uzņēmumu peļņa Baltijā ir augusi vairāk nekā divas reizes.
Tas patiešām ir labs enerģētikas politikas rezultāts? Politiķi patiešām saprot, ko dara un kāds būs rezultāts? Un kur ir Latvijas zinātnieki?
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
