Iesaki rakstu: 
Pāreja tikai uz atjaunojamo enerģiju Vācijas ekonomikai izmaksā dārgi un arī lāgā nesanāk, jo realitāte spiež atkal audzēt ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Sekas ir iepriekš Eiropas spēcīgākās ekonomikas deindustrializācija. Šonedēļ arī VW paziņoja, ka, iespējams, slēgs divas rūpnīcas Vācijā.
Vai bija citas iespējas, kā samazināt CO2 izmešus, turklāt nekaitējot ekonomikai? Izrādās, ka tādas bija, taču uz politisku lēmumu pamata tika noraidītas. Tagad kaut ko labot jau ir problemātiski. Būtu jāatzīst, ka iepriekšējā politika enerģētiskajā jomā ir bijusi kļūdaina, taču no politiķiem to sagaidīt diez vai izdosies.
Piedāvāju iepazīties ar norvēģu zinātnieka Jana Emblemsvaga pētījumu "Kā būtu, ja Vācija būtu ieguldījusi kodolenerģijā? Salīdzinājums starp Vācijas enerģētikas politiku pēdējo 20 gadu laikā un alternatīvu politiku investīcijām kodolenerģijā".
Īss kopsavilkums: izpētot pieejamos informācijas avotus, autors ir nonācis pie secinājuma, ka pašreizējie kopējie nominālie izdevumi ambiciozajai vācu enerģētikas programmai "Die Energiewende" ir EUR 387 miljardi un papildus nāk saistītās subsīdijas aptuveni EUR 310 miljardi, kas veido kopējos nominālos izdevumus - EUR 696 miljardi.
Alternatīvi Vācija varēja saglabāt esošo kodolenerģiju 2002. gadā un, iespējams, investēt jaunā kodolenerģijas jaudā. Šo divu alternatīvu analīze liecina, ka Vācija būtu varējusi sasniegt savu klimata gāzu emisiju mērķi, panākot emisiju samazinājumu par 73% papildus sasniegumiem 2022. gadā un vienlaikus samazinot izdevumus uz pusi salīdzinājumā ar "Die Energiewende". Tādējādi Vācijai vajadzēja pieņemt enerģētikas politiku, kuras pamatā ir kodolenerģijas saglabāšana un paplašināšana.
Tas, kas mani mulsina šajā stāstā. Pētījuma autors ir norvēģis. Kur ir Vācijas zinātnieki? Nav drosmes, bail nedabūt grantus un zaudēt profesoru amatus?
Uzticies zinātnei!
Arī mums Latvijā un Baltijā jābūt saprātīgiem. Mode pāries, un paliks pāri izmaksas un vilšanās. No ekonomikas loģikas viedokļa raugoties, ir absurdi virzīties uz izmaksu ziņā dārgākiem enerģijas avotiem un turpināt runāt par ekonomikas konkurētspēju. Kopš 2015. gada vidējās elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām ir pieaugušas apmēram divas reizes. Lielo elektrību ražojošo un tirgojošo uzņēmumu peļņa Baltijā ir augusi vairāk nekā divas reizes.
Tas patiešām ir labs enerģētikas politikas rezultāts? Politiķi patiešām saprot, ko dara un kāds būs rezultāts? Un kur ir Latvijas zinātnieki?
Seko mums 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
