Iesaki rakstu: 
Pāreja tikai uz atjaunojamo enerģiju Vācijas ekonomikai izmaksā dārgi un arī lāgā nesanāk, jo realitāte spiež atkal audzēt ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Sekas ir iepriekš Eiropas spēcīgākās ekonomikas deindustrializācija. Šonedēļ arī VW paziņoja, ka, iespējams, slēgs divas rūpnīcas Vācijā.
Vai bija citas iespējas, kā samazināt CO2 izmešus, turklāt nekaitējot ekonomikai? Izrādās, ka tādas bija, taču uz politisku lēmumu pamata tika noraidītas. Tagad kaut ko labot jau ir problemātiski. Būtu jāatzīst, ka iepriekšējā politika enerģētiskajā jomā ir bijusi kļūdaina, taču no politiķiem to sagaidīt diez vai izdosies.
Piedāvāju iepazīties ar norvēģu zinātnieka Jana Emblemsvaga pētījumu "Kā būtu, ja Vācija būtu ieguldījusi kodolenerģijā? Salīdzinājums starp Vācijas enerģētikas politiku pēdējo 20 gadu laikā un alternatīvu politiku investīcijām kodolenerģijā".
Īss kopsavilkums: izpētot pieejamos informācijas avotus, autors ir nonācis pie secinājuma, ka pašreizējie kopējie nominālie izdevumi ambiciozajai vācu enerģētikas programmai "Die Energiewende" ir EUR 387 miljardi un papildus nāk saistītās subsīdijas aptuveni EUR 310 miljardi, kas veido kopējos nominālos izdevumus - EUR 696 miljardi.
Alternatīvi Vācija varēja saglabāt esošo kodolenerģiju 2002. gadā un, iespējams, investēt jaunā kodolenerģijas jaudā. Šo divu alternatīvu analīze liecina, ka Vācija būtu varējusi sasniegt savu klimata gāzu emisiju mērķi, panākot emisiju samazinājumu par 73% papildus sasniegumiem 2022. gadā un vienlaikus samazinot izdevumus uz pusi salīdzinājumā ar "Die Energiewende". Tādējādi Vācijai vajadzēja pieņemt enerģētikas politiku, kuras pamatā ir kodolenerģijas saglabāšana un paplašināšana.
Tas, kas mani mulsina šajā stāstā. Pētījuma autors ir norvēģis. Kur ir Vācijas zinātnieki? Nav drosmes, bail nedabūt grantus un zaudēt profesoru amatus?
Uzticies zinātnei!
Arī mums Latvijā un Baltijā jābūt saprātīgiem. Mode pāries, un paliks pāri izmaksas un vilšanās. No ekonomikas loģikas viedokļa raugoties, ir absurdi virzīties uz izmaksu ziņā dārgākiem enerģijas avotiem un turpināt runāt par ekonomikas konkurētspēju. Kopš 2015. gada vidējās elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām ir pieaugušas apmēram divas reizes. Lielo elektrību ražojošo un tirgojošo uzņēmumu peļņa Baltijā ir augusi vairāk nekā divas reizes.
Tas patiešām ir labs enerģētikas politikas rezultāts? Politiķi patiešām saprot, ko dara un kāds būs rezultāts? Un kur ir Latvijas zinātnieki?
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
