Klusais shēmotājs Ralfs Nemiro grib turpināt dzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina
Pietiek lasītājs30.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nevienu nepārsteidz, ka 41 gadu vecais bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kas zaudēja ministra krēslu, jo tika anulēta pielaide valsts noslēpumam, kandidē no Šlesera partijas, jo tur ir pieejama nauda un ne sava. Vienmēr bijis glums, izmantojis naivos, solījis daudz un nav izpildījis neko. Neko tautai. Raujas atkal uz 14.Saeimu. Arī bezmaksas pusdienas viņam beigušās – Pāvela Rebenoka vairs nav.
Daudzas shēmas aprakstītas publiski, bet vienmēr ticis sveikā sausām kājām, jo visu dara ar citu rokām.
Ja palasa portālā pieejamos dokumentus par partijas KPV.LV Rīgas vēlēšanām, acīs krīt R. Nemiro, kurš savai kampaņai 2020. gadā iztērējis vairāk nekā 300 tūkstošus eiro nodokļu maksātāju naudas:
Apskatot VID mājaslapā R. Nemiro amatpersonas deklarācijas, kas iesniegtas, kopš viņš tika ievēlēts 13.Saeimā par deputātu, redzams, ka atnācis pie siles kā tukšinieks, kurš uzkrājumiem neko nav atlicinājis, kaut dēvējis sevi par juristu un pusi mūža jau padzīvojis.
2018. gadā, uzsākot Saeimas deputāta gaitas, R. Nemiro uzkrājumu nav, ir parāds un ikdienā izdzīvo ar algu – 12 tūkstošiem eiro gadā.
2019. gadā saņemta alga 65 522 eiro, no kuras samazina parādu par 10 tūkstošiem, uzkrāj 39 tūkstošus un ikdienas tēriņiem izdzīvo ar 15 tūkstošiem gadā.
2020. gadā saņemta alga 55 tūkstoši eiro, no kuras spēj samazināt parādu par 10 tūkstošiem, palielināt uzkrājumu par 40 tūkstošiem, aizdot 40 tūkstošus, nopirkt transporta līdzekli par 1500.
Izdevumi virs 92 530 eiro, pārsniedz ieņēmumus. Pārsniedz par vairāk nekā 37 tūkstošiem, pieliekot ikdienas tēriņus, kas vismaz ir 15 tūkstoši gadā, īstais pārsniegums ir stipri vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. No kurienes šī nauda? Varbūt no KPV.LV? Vai KNAB to redz?
Un vai gadījumā savu meitas vecuma piegulētāju bez izglītības, bez pieredzes nav iekārtojis Saeimā par deputāta konsultanti likumdošanas jautājumos. Iebīdījis lai nav pašam lūpu krāsai jātērē nauda. Meitene Saeimā nav manīta, bet alga tiek saņemta, lūpas būs uzkrāsotas.
Tas viss tiek apmaksāts no mūsu – nodokļu maksātāju naudas! Mēs maksājam nodokļus, lai šādi glumiķi dzīvotu skaisti.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
