Iesaki rakstu: 
Diskutējot par plānotajiem koku ciršanas noteikumiem, es esmu dzirdējis daudz. Mežzinātņu doktors man ir paskaidrojis, kāpēc Latvijā ir tik maz zaļo vārnu. LVM valdes loceklis norādījis, kāpēc apdraudēts melnais stārķis, kamēr tā paša uzņēmuma padomes priekšsēdētājam ir savs redzējums par kaķu ietekmi uz putniem. Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore izklāstījusi, kādos mežos dzīvo mazais ērglis un kā to ietekmēs koku ciršanas noteikumu grozījumi. Savukārt Kokrūpniecības federācijas vadītājam ir skaidrs viedoklis par to, kuri mežu biotopi ir nelabvēlīgā stāvoklī un kāpēc.
Bet, ja par putniem un biotopiem drīkst izteikties visi, tad par mežu apsaimniekošanu gan runāt drīkst tikai izglītoti nozares profesionāļi. Tā var spriest pēc meža nozares pārstāvju reakcijām uz šonedēļ klajā nākušo atklāto vēstuli, kas aicina uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Ko gan kāds dzejnieks vai aktieris var zināt par mežu apsaimniekošanu! Es, gadiem mācījies nozares profesionālis, zinu, ko daru! Un cik tad viņiem pašiem to mežu? Lai pērk mežus un apsaimnieko, kā grib, gudrinieki!
Šī būtu laba pieeja arī citiem gadījumiem. Kaimiņš, miglojot savu lauku, nomigloja arī tavus ogu krūmus? Nu un tad - viņš ir zemnieks, viņš zina, ko dara. Ko tu par to Rail Baltica cepies? Par to lai domā inženieri un celtnieki! Ak, jums, dakter, ir viedoklis par valsts budžetu? Nē, nē, to atstājiet ekonomistu ziņā!
Un tad es varētu izvilkt savu bioloģijas doktora diplomu un paziņot, ka par mežiem drīkst izteikties tikai mācīti biologi. "Jā gan," varētu bilst jaunais Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. "Taču ne jau kurš katrs biologs! Mežā galvenais ir koki, tāpēc šeit vārds dendrologiem."
Kaut kā muļķīgi, vai ne? Un vēl muļķīgi ir tas, ka, noniecinot citu tiesības izteikties, atklātās vēstules parakstītāju ķengātāji demonstrē pašu savu nekompetenci par to, ko nozīmē ilgtspējīga mežu apsaimniekošana.
"Mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī," teikts Latvijas meža politikā. Savukārt Meža likumā lasāms, ka meža ilgtspējīga apsaimniekošana ir "meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī".
Neviens neapstrīd to, ka mežkopis prot izaudzēt koku un mežizstrādātājs prot šo koku nozāģēt, taču neaizmirsīsim, izglītotie meža nozares profesionāļi, ka mežs nav tikai koksne, un arī dzejniekam, ornitologam, juristam, ārstam, aktierim un visiem pārējiem ir tiesības uz viedokli par to, kā meži būtu apsaimniekojami tā, lai neciestu putni, cilvēku veselība, iespējas mežā atpūsties un iedvesmoties, lai netiktu apdraudētas Latvijas iedzīvotāju tiesības uz dzīvi kvalitatīvā vidē! Lai galu galā koksne patiesi nekļūtu par vienīgo mežu devumu.
"Paldies visiem, kas cīnās par to, lai mežus saglābtu," man zvanīja un teica viens no pensionētajiem mežkopjiem, kad bija uzzinājis par atklāto vēstuli mežu aizstāvībai. Bet, jā, viņš arī droši vien bija viens no tiem, kam vajadzētu paklusēt, kamēr profesionāļi strādā.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
