Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai varētu būt tā, ka Latvijas valsts atbildīgās amatpersonas un institūcijas šobrīd aizkulisēs mēģina uzzīmēt shēmu, lai vienotos par izlīgumu starptautiskajā šķīrējtiesā par investīciju aizsardzību, kura ietvaros bijušajam "PNB Bankas" (iepriekš "Norvik Bankas") īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam izmaksās vairākus simtus miljonus eiro? Un pasargās no kriminālatbildības par bankas novešanu līdz bankrotam un naudas atmazgāšanu daudzu gadu garumā?

Atgādinām, ka šķīrējtiesā par savu investīciju aizsardzību Guseļņikovs iesūdzēja Latviju tālajā 2017. gada decembrī. Tam par pamatu kalpoja divu valstu – Lielbritānijas un Latvijas – noslēgtais sadarbības līgums, kas šo valstu pavalstniekus aizsargā. Tiesa, Guseļņikovs par angli nepiedzima, pilsonības jautājumus viņš kārtoja pēc tam, kad juta, ka laikam tomēr nebūs labi un 2013. gadā veiktā krieva investīcija “Norvik Bankā” neperformēs.

Lai gan šobrīd jau zināms, ka Latvijā tā sauktās “investīcijas” no Guseļņikova puses bija ienākušas ar aizņemtu naudu, kura vēlāk arī tika atmazgāta un banka novesta līdz bankrotam, Latvijas valsts pagaidām šo nekādi nav centusies izmantot, atspēkojot prasības būtību. 2017. gada rudenī Londonas tiesa pat lēma no Guseļņikova piedzīt par labu kādam Pjotram Kondrašovam vairāk nekā 70 miljonus, kas bija aizdoti tieši “Norvik Bankas” iegādei.

Acīmredzot saprotot, ka Kondrašovam nauda ir jāatdod, Guseļņikovs savas finanšu problēmas – “Norvik Bankai” bija slikti rādītāji – izdomāja nokārtot ar safabricētu tiesvedību investīciju aizsardzības tiesā pret Latviju. Izskatās, ka arī tā sauktā Ilmāra Rimšēviča krimināllieta ir Guseļņikova veidots projekts sadarbībā ar Latvijas tiesību sargiem un policiju, jo šķīrējtiesas materiālos kā galvenais arguments par Latvijas nespēju sargāt baņķiera naudu tiek minēts tieši Rimšēviča koruptīvās darbībās, kas vēl nav tiesā nemaz pierādītas.

Bez Rimšēviča aizturēšanas 2018. gada 17. februārī uzvarēt Starptautiskajā tiesvedībā būtu neiedomājami. Guseļņikovs tiek “konsultēts”, un konsultāciju rezultātā tiek ierosināta lieta pret tā laika Latvijas Bankas prezidentu. Zīmīgi, ka paša GGuseļņikova iesniegtais iesniegums policijā par to, ka Rimšēvičs ir izspiedis kukuļus no „Norvik Bankas”, ir palicis bez ievērības, un lieta 2021. gadā ir klusi izbeigta jeb slēgta.

Aizdomīgi ir arī tas, ka Guseļņikovs, kurš 2019. gadā viltīgi apmānīja gan „PNB bankas” padomi, kura tika maldināta un rezultātā atbrīvoja kredītu ķīlas, izceļot ārā no bankas vairākus desmitus miljonu eiro un novedot banku līdz maksātnespējai, līdz pat šai dienai nav apsūdzēts Latvijā kaut kādā finanšu noziegumā, lai gan kopējās summas, ko valstij nodarījis bijušais “PNB bankas” īpašnieks un viņa komanda, sniedzas līdz pat 150 miljoniem un vairāk. Ivars Priedītis un Mārtiņš Bondars ar draugiem šādu aizsardzību jeb nosacīto imunitāti nesaņēma, bet Guseļņikovam tas dīvainā kārtā ir izdevies.

Vēl pie aizdomīgām parādībām jāsauc klusums, kas pavada starptautiskās šķīrējtiesas gaitu Londonā. Guseļņikovam ir grūti piemeklēt argumentus un pierādījumus savām prasībām, savukārt Latvijas pusei tas būtu elementāri, ja vien viņi šajā prāvā iesaistītu bijušo Latvijas bankas prezidentu Rimšēviču. Bet Rimšēvičs neder Guseļņikovam, un, kas ironiski – tā kā Latvijas valsts šobrīd ir vērsusies pret savu bijušo centrālās bankas vadītāju ar krimināllietu par korupciju, arī Latvijas pusei Rimšēvičs ir neizdevīgs.

Varbūt tā ir tikai sakritība, bet šķīrējtiesas laikā abas pretējās puses ļoti solidāri novērsās no iespējas par liecinieku uz tiesu uzaicināt Rimšēviču, lai gan viņa uzvārds caurvij teju visu Guseļņikova prasību.  

Lietas mainījās 2023. gada jūlija sākumā, kad Starptautiskā šķīrējtiesa pati nolēma uzaicināt uz tiesas sēdi bijušo Latvijas bankas vadītāju. Tā kā Latvijas pusi tiesā pārstāv ne tikai šveiciešu advokāti, bet arī amatpersonas no SAB, KNAB, ENAP, Ģenerālprokuratūras un tamlīdzīgi, ir jau noplūdusi informācija, ka Rimšēviča liecības Londonā esot bijušas iznīcinošas Guseļņikovam. Tātad – labvēlīgas Latvijai. Taču kulisēs runā, ka tas nemaz nederot lielajam Latvijas pasūtījumu galdam.

Lieta tāda, ka Guseļņikovs esot it kā atvēlējis savai kampaņai pret Latviju daudz naudas, kas uzvaras gadījumā esot jau iezīmēta kā pateicības honorārs par sadarbību. Tā tiktu izmaksāta ne tikai tiem, kas izdomāja tā saukto Rimšēviča lietu, bet arī tiem, kas palīdzēs Latvijai zaudēt starptautiskajā šķīrējtiesā. Arī kādai partijai vai partijām, kas rūpīgi pieskatot valsts kancelejas juridiskos izaicinājumus...

Pēc Rimšēviča liecībām Londonā šis scenārijs ir sašķobījies, jo, ja Guseļņikovs zaudēs, viņš nevienam neko pie šī pasūtījumu galda nemaksās. Vēl vairāk – viņam pašam būs jāmaksā Latvijai, kas nav nedz viņa, nedz pasūtījuma galda interesēs.  Runā, ka krievu baņķieris ar angļa pasi esot vienojies ar Latvijas pusi, ka izlīgums būtu labākais veids, kā šo procesu pabeigt. Sabiedrībai varētu paskaidrot, ka pēc Rimšēviča liecībām izlīgums esot labākais, kas šajā tiesvedībā varējis sanākt. Tad varētu arī tiesas procesu pārtraukt bez tālākajām darbībām. Summas arī paliktu kā noslēpums, ko abas puses neizpaustu. Guseļņikovs, piemēram, prasīto 200 miljonu vietā no Latvijas valsts dabūtu 150 miljonus vai 100 miljonus.

Vienīgā nelaime – Rimšēviča liecībai ir liecinieki, kas varētu kādā brīdī pavaicāt, kāpēc Latvija atteicās no uzvaras? It kā šobrīd ar šīm personām tiekot strādāts, lai tās saglabātu jau iepriekš izplānoto leģendu.  Bet pagaidām – ap valsts kanceleju skraidot ne tikai drošības dienestu amatpersonas, kas jau noskatījušas savus nākontes īpašumus Spānijas dienvidu apgabalos, bet arī “PNB bankas” maksātspējas administrators nervozi mīņājoties – jo caur administrācijas procesu taču lieliski var legalizēt iezīmētos honorārus. 

Ļoti iespējams, ka Latvija līdz šai dīvainajai aizkulišu spēlei nemaz nenonāks, ja vien Latvija ies šķīrējtiesā tiesā līdz galam, taču pagaidām nekas tāds neizskatās. Tāpēc ienteresētais pasūtījumu galds nezina, kā labāk jauno situāciju pāvērst, kā sagatavot jaunos apstākļus. Signālu par pareizajiem publiskajiem akcentiem gaidot arī kāda tusnīga dienas laikraksta „žurnāliste”, kas līdz šim tikusi veiksmīgi izmantota, taču tagad – pēc Rimšēviča liecībām Londonā – arī viņai pateikts, lai pagaida, lai pauzē. Vienvārdsakot – interesanti.

Novērtē šo rakstu:

137
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

21

Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai

FotoCienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Lasīt visu...

21

Pabriks nav apdraudēts

FotoVisu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Lasīt visu...

21

Musulmaņi vēlas uzcelt pirmo mošeju Latvijā. Kāpēc mēs nevaram ieklausīties viņu vēlmēs?

FotoDemogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi