Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Klusums Rīgas domē

Fanija Golda
29.07.2019.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies atvaļinājumos un izbauda brīvo laiku. Piemēram, portālos ievietotajās fotoreportāžās bija redzams, ka Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs apmeklē Laimas Vaikules organizēto festivālu Dzintaru koncertzālē.

Šķiet, ka tik relaksētai Burova attieksmei pret situāciju Rīgas domē ir zināms pamats. Domājams, viņš labi apzinās, ka šobrīd ir vienīgais mēra amata kandidāts, kurš tiek uzskatīts par reāli iespējamo. Kaut arī pirms pāris nedēļām Burovs paziņoja, ka vairs nerīkos apspriedes ar citu frakciju pārstāvjiem līdz noteiktajai mēra vēlēšanu dienai 19.augustā, neviens nešaubās, ka klusībā notiek diezgan aktīvas dažādu pušu apspriedes par iespējamiem valdošās koalīcijas variantiem.

Iespējams, lielākais šķērslis Burova plāniem ir Eiropas Parlamentā ievēlētais bijušais Rīgas mērs un partijas “Saskaņa” līderis Nils Ušakovs. Ir skaidrs, ka Ušakovs grib saglabāt kontroli Rīgas domē arī turpmāk, tāpēc viņš cīnās par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. Ušakovs ir pārliecināts, ka šādā veidā panāks atkārtotu “Saskaņas” uzvaru Rīgas domē un nodrošinās paklausīgu “balsošanas mašīnu” turpmākajos gados.

Tas Ušakovam varētu būt ļoti svarīgi, lai ilgāk nepieļautu informācijas nākšanu atklātībā par notikušajām nejēdzībām pašvaldībā. Tikpat ieinteresēti status quo saglabāšanā ir arī tā sauktie aizkulišu spēlētāji, kuriem varētu rasties grūtības savu plānu piepildīšanā.

Arī citi “Saskaņas” smagsvari, piemēram, Jānis Urbanovičs aicina rīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē. Iedvesmojusies no sekmīgajiem vēlēšanu rezultātiem Eiropas Parlamentā, kad tajā tika ievēlēts ne tikai Ušakovs, bet arī partijas “Gods kalpot Rīgai” līderis Andris Ameriks, “Saskaņas” vadība vēlas šos panākumus atkārtot ārkārtas vēlēšanās Rīgā.

Tas ļaus ne tikai salabot izjukušo partijas “balsošanas mašīnu” pašvaldībā, bet arī dos pamatu paziņot, ka dzīve sākas no slavenās “baltās lapas” un turpmāk “Saskaņai” vairs nebūs nekādas saistības ar izveidoto korupcijas sistēmu Rīgas domē, par ko liecina daudzie korupcijas skandāli pašvaldības uzņēmumos, piemēram, “Rīgas satiksmē” un Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

“Saskaņai” ir jārūpējas par saviem daudzajiem biedriem un atbalstītājiem, kuri strādā dažādās Rīgas domes struktūrās un pašvaldības uzņēmumos. Ne mazāk svarīgi “Saskaņai” ir saglabāt iespējas izmantot pašvaldības finansējumu partijas projektu īstenošanai un uzticamāko biedru atalgošanai. Arī tāpēc ir jārīko ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, kamēr vēl ir iespējams šim nolūkam novirzīt naudu no pašvaldības uzņēmumiem un citām struktūrām.

Ir viegli iedomāties, ka jau pēc pāris mēnešiem visur Rīgā būs redzami plakāti ar “Saskaņas” simbolu Ušakovu, kuru joprojām atbalsta daudzi Rīgas iedzīvotāji. Drīz sociālajos medijos atsāksies “Saskaņas” organizētas propagandas kampaņas, stāstot, cik labi Rīgā darbojas Ušakovs un viņa atbalstītāji, kuriem traucē strādāt sliktie nacionālisti.

Ušakovs jau ir paziņojis, ka kandidēs pašvaldības ārkārtas vēlēšanās. Tas nozīmē, ka likmes ir pietiekami augstas. Tiesa, nav zināms, vai Ušakovs tiešām atteiksies no ērtās dzīves Briselē, lai pusotru gadu varētu darboties Rīgas domē. Taču tas netraucē viņam kļūt par tā saukto reklāmas seju “Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņā.

Paradoksālā kārtā šiem “Saskaņas” plāniem visvairāk traucē Rīgas mēra kandidāts Burovs, kuram var izdoties iegūt atbalstu Rīgas mēra vēlēšanās 19.augustā. Iespējams, par viņu varētu nobalsot arī “Saskaņas” frakcijas atkritēju četrinieka izveidotā tā sauktā neatkarīgo deputātu frakcija, kuru veido bijušie Ušakova uzticamie atbalstītāji vicmērs Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs. Nav šaubu, ka Ušakova kontrolētā “Saskaņas” frakcija darīs visu iespējamo, lai nepieļautu Burova ievēlēšanu.

Cits stāsts ir par opozīcijas partijām Rīgas domē. Savu kandidatūru Rīgas mēra vēlēšanām ir pieteicis frakcijas “Latvijas attīstībai” līderis Viesturs Zeps. Viņš ir gatavs vienoties ar atsevišķiem “Gods kalpot Rīgai” deputātiem un, iespējams, arī ar atsevišķiem “Saskaņas” deputātiem, lai panāktu valdošās koalīcijas izveidošanu.

Savdabīgu paziņojumu ir sniegusi Nacionālās apvienības frakcija, pieprasot iepriekš vienoties par vairākām prasībām, tajā skaitā par tā sauktā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. Ir grūti iedomāties, kurš šobrīd būtu gatavs nodarboties ar šī pieminekļa nojaukšanu, tāpēc nav īsti skaidrs, ko vēlas pateikt Nacionālās apvienības frakcijas deputāti. Iespējams, tā ir tikai gatavošanās iespējamām ārkārtas vēlēšanām, lai novērstu uzmanību no korupcijas skandālā iesaistītās Rīgas domes deputātes Baibas Brokas. Ir patīkamāk runāt par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nekā par Brokas saistību ar korupcijas skandāliem.

Ir maz dzirdams par pārējo opozīcijas partiju aktivitātēm, piemēram, par “Jaunās Vienotības” un Jaunās konservatīvās partijas plāniem. Visticamāk šo partiju deputāti vienkārši gaida, ar ko beigsies juceklis Rīgas domē un kas tiks sarunāts līdz 19.augustam. Šo partiju pārstāvji, piemēram, Vilnis Ķirsis un Jānis Ozols aktīvi runā par nepieciešamību rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Gribas jautāt, vai visas opozīcijas partijas apzinās savas reālās izredzes ārkārtas vēlēšanās un arī priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamo finansējuma apjomu. Nav pamata uzskatīt, ka Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji tagad atteiksies no balsošanas par Ušakovu un aktīvi balsos par latviešu partijām. “Saskaņai” joprojām ir augsts reitings sociālajās aptaujās, un ir bieži dzirdēts, ka daudzi krievvalodīgie vēlētāji netic tam, ka Ušakovs būtu vainīgs daudzajos korupcijas skandālos. Turklāt šie Ušakova atbalstītāji uzskata, ka tikpat daudz zaga arī agrāk, kad Rīgas domes vadībā bija latviskās partijas.

Nesen Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa informēja, ka gadījumā, ja 19.augustā neizdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru, Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas varētu sarīkot šī gada decembrī vai nākamā gada janvārī. Bērziņa skaidroja, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai vajadzēs četru mēnešu laikā izveidot vēlētāju reģistru. Būs nepieciešams Saeimas balsojums, lai noteiktu konkrētu ārkārtas vēlēšanu datumu.

Būs interesanti vērot, kas īsti notiks 19.augustā un vai izdosies ievēlēt Burovu vai Zepu mēra amatā. Tad arī varēs domāt par to, kas tuvākajā laikā sagaida Rīgas iedzīvotājus. Ja Rīgas mērs netiks ievēlēts, rīdzinieki varēs ērti iekārtoties pie datora vai televizora un sekot līdzi politiskajam šovam – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Tas solās būt pietiekami atraktīvs šovs, kas ilgs līdz nākamajam gadam. 

Novērtē šo rakstu:

22
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Brīdis, kad Saeimas deputāts vairs nespēj atšķirt vēlamo no īstā

FotoSaeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksnadrs Kiršteins kārtējo reizi acīmredzot aizmirsa iedzert zāles un rezultātā uzrakstīja tekstu, kas atgādina nelīdzsvarotas politikas zinātnes studentes panikas lēkmi. Teksts ir uzrakstīts Kiršteinam raksturīgā stilā, un autors diemžēl nekādus negaidītus pārsteigumus mums nesagādā. Bet pievērst nelielu uzmanību interesantākajiem teksta fragmentiem joprojām gribētos.
Lasīt visu...

21

Krievijas armija iznīcināja Mariupoli ne tikai patoloģiskā naida pret „Azov” kareivjiem dēļ

FotoNežēlīgās kaujas par Mariupoli nebija tikai tādēļ, ka Putins tāpat kā mūsu pašu radikālā liberalitāte patoloģiski neieredzēja “Азов” karavīrus. Mērķis, pirmkārt, bija modernizētais metalurģiskais kombināts “Азовсталь”, kas ražoja četrdesmit veidu tēraudu.
Lasīt visu...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem...

Foto

Labklājība

Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs...

Foto

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību...

Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...