Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar vakarpusē ir aizturējis valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš ilggadējo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, par kura iespējamām problēmām ar pielaidi valsts noslēpumam - galvenokārt saistībā ar viņa ciešajiem kontaktiem ar Krievijas dzelzceļa vadību - un sekojošu amata zaudēšanu tika baumots jau mēnešiem ilgi.

Jau pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka par aizturēšanas gatavošanu jau iepriekš ir bijis informēts satiksmes ministrs Anrijs Matīss - par to liecina ne tikai tas, ka šorīt pats ministrs personiski par aizturēšanu bija informējis abas ziņu aģentūras, bet arī tas, ka Matīss burtiski pirms pāris dienām ar acīmredzami sadomātu, nepatiesu ieganstu atteicies apmeklēt kādu tradicionālu dzelzceļnieku pasākumu.

Par to, ka Matīss jau laikus bijis informēts par aizturēšanu, liecina arī fakts, ka atšķirībā no citām līdzīgām situācijām ar KNAB veiktām aizturēšanām šoreiz ministrs nekavējoties bija gatavs paziņot, ka Magonis savu amatu zaudēs un ka vietā uz laiku nāks viņa pašreizējais vietnieks Aivars Strakšas, kurš ir uzņēmuma viceprezidents finanšu jautājumos. Ārkārtīgi operatīvi šorīt šī nomaiņa arī tika veikta.

Jau pirms divarpus nedēļām žurnāla Klubs baumu slejā bija publicēta šāda bauma, kas skaidri norādīja tieši uz Latvijas Dzelzceļu un Magoni: "Kamēr valsts tikusi pie jauna prezidenta, tikmēr krēsls saļodzījies kādam citam sevi par prezidentu nodēvējušam pilsonim. Milzīga valsts uzņēmuma šefa brāļošanās ar Austrumu kaimiņu tā nokaitinājusi NATO partnervalstis, ka mūsu specdienestiem pateikts "fas!" un ka amata ieņemšanai nepieciešamās pielaides valsts noslēpumam atņemšana šim personāžam esot vairs tikai laika jautājums. Runā, ka glābiņš šoreiz nebūšot arī politiskā aizmugure un politiķu piebarošana ar dažādiem ziedojumiem - viņa liktenis esot izšķirts aiz valsts robežām, kur mūsējiem rokas par īsām. Tādēļ neformāli jau sākušies jauna "prezidenta" meklējumi."

Šī nav pirmā reize, kad Latvijas Dzelzceļš pēdējos gados saskaras ar KNAB: pērn KNAB veikta kratīšana notika uzņēmuma Nekustamā īpašuma direkcijā, konkrēti - tās vidēja līmeņa darbinieka Mārtiņa Grundmaņa darba vietā.

Par šo lietu tā arī nekas plašāk gada laikā nav kļuvis zināms, taču bija norādes, ka Grundmani saista personiska pazīšanās ar Magoni, un abi tika raksturoti kā ģimenes draugi. Tas daļēji varētu izskaidrot, kādēļ jau sākotnēji KNAB viesošanās pie nevienam nezināma vidēja līmeņa darbinieka tika neoficiāli tulkota kā "sveiciens" Magonim.

Kāds avots pērn Pietiek skaidroja, ka tieši Nekustamā īpašuma direkcija, nevis koncerna iepirkumu birojs administrē visus iepirkumus, kas saistīti, piemēram, ar visu dzelzceļa staciju un infrastruktūras remontdarbiem, un starp tiem ir vērienīgi iepirkumi.

KNAB veikta kratīšana tik ietekmīgā un politiski jutīgā valsts uzņēmumā kā Latvijas Dzelzceļš nav ierasta lieta, tādēļ fakts, ka tā skārusi zemāka līmeņa darbinieku, nevis kādu no vadības, kuluāros pērn tika interpretēta kā "sveiciena nodošana Magonim". Taču atšķirībā no šīs reizes pērn Satiksmes ministrijas, kas ir Latvijas Dzelzceļa valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, vadībā par uzņēmuma nonākšanu KNAB redzeslokā Pietiek teicās neko nezinām.

Pirms trim gadiem Pietiek bija veicis plašus pētījumus par Magoņa saimnieciskajiem darījumiem, kuriem toreiz tika veltīta arī KNAB pārbaude, taču tad šī pārbaude beidzās bez rezultātiem.

2011. gadā Latvijas Dzelzceļa vadītājs no kāda ārvalstu pilsoņa „u.c. ienākumos” - tikai vēlāk tika atklāts, ka tā ir aizdevuma atgūšana - saņēma 430 tūkstošus eiro: šī summa, ko Magonis bija deklarējis kā saņemtu no ārvalstu pilsoņa Ilkomjona Ahmadjonova, bija viņa gada lielākie ienākumi, kas vairāk nekā septiņkārt bija pārsnieguši Latvijas Dzelzceļā saņemto 39,6 tūkstošu latu lielo gada atalgojumu.

2012. gadā no arī iepriekšējos gados Magoņa dzīvē un amatpersonas deklarācijā bieži figurējušās Helēnas Bibikas viņš par trīs īpašumu pārdošanu (kā var noprast no amatpersonas deklarācijas) kopā bija saņēmis gandrīz 110 tūkstošus eiro un vēl 301,5 tūkstošus - kā atdotu parādu.

150 tūkstošu eiro parādu Magonim bija atdevusi līdz šim viņa īpašumā bijusī SIA Hanza kuģu aģentūra, bet jau pieminētais Ahmadjonovs Magonim bija nodrošinājis "u.c. ienākumus" 20 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to kopā Latvijas Dzelzceļa vadītāja pārējie ienākumi bija vairāk nekā deviņas reizes lielāki par viņa algu pamatdarbā.

Savukārt veikto darījumu vidū Magonis bija deklarējis ne tikai jau pieminēto summu saņemšanu un alimentus 20 tūkstošu latu apmērā, bet arī tādus mīklaini formulētus darījumus kā "zemes gabals Ādažu novadā" (divreiz pa 332 tūkstošiem eiro), "Mašīna MB SL" un "Mašīna BMW X6" (attiecīgi 17 757 un 35 784 eiro), kā arī "SIA Hanza Kuģu aģentūra 2500 kapitāldaļas" (56 457 eiro).

Tāpat, ja ticēt Magoņa amatpersonas deklarācijai, jau vairākus gadus strādājošā Krievijas uzņēmuma Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija daļu iegāde viņam bija izmaksājusi summu, kas mazāka par 4000 latiem, - deklarācijā šis darījums nav uzrādīts.

Savukārt iepriekšējos gados, spriežot pēc Magoņa valsts amatpersonas deklarācijām, LDz vadītājs sistemātiski nebija uzskatījis par nepieciešamu deklarēt visus veiktos lielos darījumus.

Tā 2003. gada beigās saskaņā ar LDz vadītāja amatpersonas deklarāciju viņam vispār nav bijis nekādu vērā ņemamu parādsaistību vai aizdevumu. Gadu vēlāk parādsaistības jau uzrādītas 300 tūkstošu latu apmērā, taču deklarācijas darījumu sadaļā nav minēts, ka veikti kādi aizņēmuma darījumi. Tāpat uzrādīti arī aizdevumi 90,4 tūkstošu latu un 23,1 tūkstoša dolāru apmērā – bet šādi aizdevuma darījumi, ja ticēt deklarācijām, nav veikti.

Savukārt 2005. gadā Magoņa parādsaistības palielinājušās vēl par 390 tūkstošiem latu, taču nav uzrādīts neviens aizņēmuma darījums, savukārt aizdevumi bez kādu oficiāli deklarētu darījumu veikšanas pieauguši par aptuveni 59 tūkstošiem latu. Turklāt Magonis ir labi zinājis par likumdošanas prasību deklarēt lielos darījumus, - viņa deklarācijā par 2005. gadu norādīts kredīta atmaksas darījums par vairāk nekā 25 tūkstošiem latu.

Informēta par šīm dīvainībām, VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova oficiālā vēstulē lika noprast, ka Magonim esot veikti „nodokļu administrēšanas pasākumi”, taču likumdošana neļaujot informēt par to rezultātiem. Tikmēr pats Magonis Pietiek atzina, ka pēdējo pāris gadu laikā neesot bijis VID un VID arī neesot interesējies par viņa amatpersonas deklarāciju vai ienākumiem un izdevumiem.

Pēdējā reize, kad Magonis skaidrojies ar VID, bijusi 2007. gada rudenī, kad viņš bijis toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks. Toreiz VID veicis pilnu viņa deklarācijas auditu. „VID mani un vairākus citus Kalvīša padomniekus tad ņēma pie dziesmas,” Pietiek iepriekš atzina Magonis, skaidri norādot – „vairāk nekas nav bijis”.

Magonis atzina, ka pēc VID 2007. gadā veiktā padziļinātā audita viņš esot administratīvi sodīts un VID aprēķinājis arī soda summu. Tā pamatā esot bijusi paša muļķība, neapzinoties, kā precīzi deklarācijā norādīt aizdevumu un tā atmaksu.

Pietiek iepriekš arī plaši aprakstījis to, kā, spriežot pēc Magoņa amatpersonas deklarācijām, jau kopš 2006. gada viņš sācis vērienīgus darījumus ar savu 1969. gadā dzimušo darījumu partneri Bibiku.

2006. gadā viņš no Bibikas aizņēmies 32,7 tūkstošus latu un 11 tūkstošus eiro, kā arī atguvis no viņas ienākumus 130 tūkstošu latu un 44 tūkstošu eiro apmērā (iespējams, ar „ienākumu atgūšanu” Magonis apzīmējis aizdevuma atgūšanu, jo tieši šādas summas bija aizdevis 2005. gadā).

2007. gadā Magonis Bibikai pārdevis kapitāldaļas par 121 tūkstoti dolāru un aizņēmies 28,5 tūkstošus eiro, bet īpaši vērienīgi bijuši divi nākamie gadi: 2008. gadā Magonis no Bibikas atguvis ienākumus 324 tūkstošu eiro apmērā, bet 2009. gadā atguvis parādu – 694 tūkstošus eiro un 150 tūkstošus latu.

Taču Bibikas pašas veiktās uzņēmējdarbības analīze neradīja pārliecību, ka viņai vispār bijušas oficiāli iegūtas tādas summas, kādas Magonis norādījis savā deklarācijā.

2006.-2009. gadā saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju Bibikai ir piederējušas kapitāldaļas uzņēmumos Hanza Jūras vārtiPro Logistic Services un Nord Capital Management, un 2008. gadā šīs kapitāldaļas viņai, spriežot pēc gada pārskata, nodrošinājušas tikai nepilnus 56 tūkstošus latu dividendēs no Pro Logistic Services.

Vai ir bijuši kādi oficiāli avoti, no kuriem Bibika varētu būt tikusi pie pārējiem 244 tūkstošiem eiro, ko viņa šajā pašā 2008. gadā saskaņā ar Magoņa deklarāciju spējusi viņam atdot?

Kā rāda Baltic Screen dati, arī nevienu nekustamo īpašumu darījumu Bibika 2008. gadā oficiāli nebija veikusi, un arī iepriekšējais - 2007. gads Bibikai nav bijis finansiāli veiksmīgāks, līdz ar to uz jautājumu, vai Magoņa deklarācijā norādītās summas Bibikai patiešām bijušas, datu bāzes sniedz atbildi – pēc visa spriežot, ne.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...