KNAB cīņā pret nevalstiskajām organizācijām – totalitārisma jauncelsme
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents02.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
KNAB radījis jaunu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”". Īss jaunā likumprojekta apraksts ir šāds – visu nevalstisko organizāciju valdes locekļiem jāreģistrējas kā valsts amatpersonām, ja vien nevalstiskā organizācija pilda valsts funkciju vai saņem valsts vai pašvaldību naudu.
Latvijas Ārstu biedrībai šo likumprojektu saskaņošanai atsūtīja 29. aprīļa vakarā ar termiņu līdz 2. maijam un cerību, ka svētku noskaņā dokumentā neviens neieskatīsies. Turklāt pilnu likumprojekta tekstu piemirsa atsūtīt. Lielākajai daļai nevalstisko organizāciju, ja vien tās nav „KNAB draugu biedrības”, nekādu saskaņojumu neprasīja vispār.
Minēšu dažus piemērus. Ārstniecības likums paredz, ka Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija sertificē ārstus un māsas, - tātad tās pilda valstiskas funkcijas. Realitātē sertifikācijas komisiju katrā specialitātē veido speciālistu asociācijas līderi, piemēram Internistu asociācijas, Ģimenes ārstu asociācijas, Homeopātu asociācijas utt. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks vēlas visu speciālistu asociāciju valžu locekļus atzīt par valsts amatpersonām.
Sporta likums paredz, ka valstisko politiku atsevišķos sporta veidos realizē sporta federācijas (rīko nacionālo čempionātu, organizē dalību starptautiskās sacensībās). Streļčenoks visu šo federāciju valžu locekļus redz kā iespējamus korumpantus un ar likuma spēku gatavojas tos pārvērst par amatpersonām.
Iedomājieties, piemēram, Virves vilcēju federāciju (es atvainojos organizācijai ar līdzīgu nosaukumu par piemēra izvēli). Vai tā pilda valsts funkciju? Protams, pilda, jo pārstāv Latviju pasaules virves vilcēju federācijā un sūta Latvijas virves vilcējus uz šo pasaules čempionātu, rīko Latvijas čempionātu virves vilkšanā un kar uzvarētājiem kaklā medaļas sarkanbaltsarkanās lentītēs.
Par veiksmīgu virves vilkšanu tā no Latvijas sporta federāciju padomes saņem trīs tūkstošus latu, bet (nedod Dievs!) no Ventspils pašvaldības - tūkstoš latu jaunai virvei. Tas ir pietiekams iemesls, lai Streļčenoks visus virves vilcējus nosauktu par iespējamiem korumpantiem un ar likumu piespiestu visus valdes locekļus reģistrēties kā valsts amatpersonām, iesniegt deklarācijas utt. Bet vienīgais advokāts, kas arī atrodas šajā federācijā, tiek tūlīt no tās izslēgts, jo advokāts nedrīkst būt valsts amatpersona.
Nemaz nerunājot par tādu iespējamu korupcijas aspektu, kad Zemledus makšķernieku asociācija sarīkotu sacensības uz pašvaldības ezera ledus, te nu Streļčenokam jau būtu jāierodas busiņā ar melnās maskās tērptu un labi bruņotu ļaužu pulciņu un visus korumpantus (ja viņi nav valsts amatpersonas) no tā ledus jāved tieši uz drošāku iestādi.
Daudz lielāks kurupcijas risks, pēc Streļčenoka domām, ir atrasties kādas konkrētas slimības pacientu organizācijas valdē. Ja Jūs slimojat ar kādas noteiktas lokalizācijas vēzi, esat apvienojušies organizācijā ar tādiem pašiem slimniekiem, lai cīnītos par lielāka finansējuma piešķiršanu pretvēža preparātiem, jūs tieši iespaidojiet valsts budžetu. Nedod, Dievs, Jūsu organizācija kā labdarības struktūra ir tiesīga saņemt ziedojumus. Tad nu visiem šīs organizācijas biedriem piedien aizpildīt deklarāciju nekavējoties, bet, ja nu ne visiem, tad valdei jau nu obligāti.
Un tad iedomājieties, cik noziedzīgi, Streļčenokaprāt, ir tādi nevalstiski veidojumi kā sporta klubi, deju ansambļi vai kori. Streļčenoks ir gatavs visus tos atmaskot. Neskatoties uz to, ka baznīca Latvijā ir atdalīta no valsts, Streļčenoks visu katoļu baznīcas vadību gatavojas pārvērst par amatpersonām, jo valsts katru gadu Aglonas svētku rīkošanu atbalsta finansiāli.
Kāds ir sausais atlikums jaunajam likumprojektam? Latvijā ir daži desmiti tūkstošu nevalstisku organizāciju, kas šādā vai citā veidā saņem valsts vai pašvaldību atbalstu, bet daudzi simti kā labdarīgas organizācijas ir tiesīgas saņemt ziedojumus. Gandrīz visas interešu grupas vai profesionālās organizācijas pārstāv Latvijas valsti starptautiskā mērogā, tātad pilda valsts funkcijas. Vairāk nekā 90% šo organizāciju valdes locekļi darbojas brīvprātīgi, nekādu atalgojumu par savu darbu nesaņem.
Jau pirmajā dienā, kad biedrību, asociāciju, klubu, federāciju valdes locekļiem pateiks – tagad tev jāaizpilda deklarācija, tagad „LIELAIS BRĀLIS” tevi uzraudzīs, 80% federāciju valžu locekļi vienkārši aizies no šī sabiedriskā darba. Kāda velna pēc pūlēties, ja tevi par to vēl uzskata par noziedznieku?
Streļčenoks turpmāk Latvijas čempionātus visos 160 sporta veidos uzticēs rīkot ierēdņiem no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tas nekas, ka šie ierēdņi ar saviem tiešajiem pienākumiem lāga netiek galā. Bet daiļamata pulciņus turpmāk lai vada Kultūras ministrijas ierēdņi, - audzēsim beidzot šo ministriju štatus.
Šāda metode – dažādā veidā kontrolēt nevalstisko sektoru - nudien nav nekas jauns. Visefektīvāk to veic Vidusāzijas valstu vadītāji. T–stānas Ārstu biedrības valdē drīkst būt tikai nomenklatūra (slimnīcas vadītājs, deputāts, rajona veselības pārvaldes priekšnieks), tieši tāpat federāciju drīkst vadīt tikai deputāts, ministrs, lielierēdnis vai īpaša prezidenta uzticības persona.
No malas raugoties, izskatās, ka likumprojekts rakstīts, lai pacīnītos ar pilsoni Jaunupu, kurš savulaik bija labs, bet tagad nelabs. Tas, ka kopā ar Jaunupu deklarācijas aizpildīs 12 150 Latvijas biedrību un nodibinājumu >40 000 dažāda līmeņa vadītāju, 1234 reliģisko organizāciju 8000 vadītāju (katram tas aizņemot tikai 10 minūtes!), bet šos visus dokumentus pārbaudīs 200 jaunpieņemti VID darbinieki, tas nu KNAB vadību nesatrauc. Streļčenoks ar valdību - par birokratizētu, absolūti regulētu un pilnīgi bezdomājošu orvelisku valsti!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
