Iesaki rakstu: 
Šis noteikti nebūs vispusīgi juridiski analītisks raksts par Jutas Strīķes tiesāšanos ar KNAB. Šis ir īss skatījums par sistēmiskiem un tiesībpolitikas jautājumiem, kuri attiecīgo konfliktu noveda pie tiesas sniegtajiem juridiskajiem secinājumiem.
Es noteikti nevēlos nostāties kādas no strīdus pusēm pusē vai kritizēto to. Gluži personīgi šķiet, ka abās pusēs ir strādāt griboši profesionāļi, kuriem ir atšķirīgs skatījums uz iestādes darbu. Tādas situācijas diemžēl gadās. Arī esmu to piedzīvojis.
Sākšu ar to, ka tiesa konkrētajā lietā nav vērtējusi iespējamos Jutas Strīķes pārkāpumus pēc būtības. Strīdi ir par procedūru, proti, vai novērtēšanu veikt priekšniekam vienpersoniski vai tomēr komisijai, vai vajadzēja arodbiedrības piekrišanu, vai bija ievēroti uzteikuma un viņas darba izpildes vērtēšanas termiņi, vai drīkstēja izmantot tiesā pārsūdzētu disciplinārsodu jau paša darba uzteikšanas lietā.
Tiesas atbilde bija, ka pārkāpumi ir visos šajos jautājumos. Tiesas spriedums, pat ja tam nepiekrīt, ir argumentēts, un tiesa ir pamatojusi, kāpēc nonāk pie šādiem secinājumiem. Man ir grūti novērtēt visu, no malas skatoties, bet vienam secinājumam es kategoriski nepiekrītu, lai gan saprotu, kāpēc tiesa tā rīkojās – uzticējās Augstākajai tiesai (tiešai augstākai instancei), nevis tiesību principu gaišajos mākoņos mītošajai Satversmes tiesai.
Te lasītājs samulsīs un jautās – minētie pārkāpumi nav tik fundamentāli tiesību jautājumi, kurus drīkstētu nezināt? Kāpēc jāsapinas it kā tik vienkāršos jautājumos.
Mana atbilde – daudz ko noteica nodarbinātības KNAB juridiskais ietvars, kas ir Bermudu trīsstūris, ja ielūkojas tajā dziļāk. KNAB priekšnieks šobrīd ir pamatīgi iekļuvis šajā tiesiskajā Bermudu trīsstūrī.
Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka darbs KNAB ir valsts dienests Satversmes 101.panta izpratnē un vērtējams publisko tiesību jomā, nevis privāttiesību jomā. Augstākā tiesa, ņemot vērā KNAB likuma gramatiskos formulējumus un neņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu saistošo spēku, vairākās lietās atzina pretējo – tā esot privāttiesību joma. No minētā arī atkarīgs, vai ir vai nav obligāti jāprasa arodbiedrības piekrišana darba uzteikšanas gadījumā.
Vienlaikus ar minētajām Temīdas pārdomām KNAB priekšnieka vietnieku nodarbinātībai vairs neslēdza darba līgumus, iztiekot ar rīkojumu kā dienesta attiecībās. Tāpat KNAB likumā iekļuva speciālas tiesību normas par atlaišanas pamatiem, kā arī darbinieku novērtēšanu, kuras nebija identiskas tām, kuras paredzētas vispārēji valsts pārvaldē nodarbinātajiem un kuru regulējošos aktus KNAB darbinieku vērtēšanā piemēroja (vai nepiemēroja, bet pēc tiesas ieskata bija jāpiemēro ierēdņiem noteiktā kārtība, lai gan KNAB darbinieki nav ierēdņi). Kādu laiku, nekam likumā īpaši nemainoties, arī jautājumi par darba attiecībām KNAB bija iesprukuši administratīvo tiesu jurisdikcijā, uzskatot, ka atbrīvošana no amata ir administratīvais akts, nevis uzteikums Darba likuma izpratnē.
Nodarbinātības KNAB juridiskais ietvars ir saraustīts starp Darba likumu, tiesu secinājumiem par to un KNAB likuma speciālajām normām, kā arī pašas iestādes vēl speciālāko praksi katra priekšnieka darbības laikā. Kultūrslāņi! Sajaukums! Nav iespējams uzburt dienesta attiecības Darba likuma filozofijā. Tā ir kļūda, kuru nedrīkst pieļaut, proti, ja tās ir dienesta attiecības, tad visam būtiskajam regulējumam ir jābūt speciālajā likumā, bet Darba likumu piemēro dažos nepārprotami definētos tehniskos jautājumos. Policija šo sāpi izsāpēja, kad pieņēma tās dienesta gaitu regulējošo likumu. Turklāt lietu izskatīšana tikai administratīvajā tiesā bez Darba likuma rūgtās pēcgaršas.
Likumdevējs un zemāka līmeņa tiesas (ņemot vērā likuma formulējumus) nedrīkstēja ignorēt Satversmes tiesas secinājumus (Ģenerālprokuratūra piekrita šiem secinājumiem), ka darbs KNAB nav vērtējams privāttiesību jomā. No šādi organizētas iestādes es neko negaidītu. KNAB nodarbināto statusam bija jābūt līdzīgam vismaz civildienestam ierēdņiem vai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Jāatceras, ka darbs KNAB dod tiesības uz izdienas pensiju. Tas ir labs darbs, jo vienlaikus garantē arī arodbiedrības aizsardzību.
Līdz ar to daļa atbildības ir jāuzņemas likumdevējam un attiecīgo likumprojektu izstrādātājiem, nevis tikai vienam KNAB priekšniekam par tiesiskā Bermudu trīsstūra radīšanu. Mans jaunā gada aicinājums – varbūt laiks izbeigt šo murgu un beidzot izveidot pārskatāmu tiesisko regulējumu nodarbinātības attiecībām KNAB. Un jā – nevis kā privāttiesību jomas sastāvdaļu, kā to secina zemāka līmeņa tiesas, bet publisko tiesību jomā esošas attiecības.
Pārpublicēts no Twitter @E_Pastars
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
