Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

600 000 000 eiro, kā arī apgrūtināta vai vispār liegta pieeja ES fondiem turpmākajos plānošanas periodos – tāda var izrādīties cena, kas Latvijai būtu jāmaksā saistībā ar savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izbeigto tā dēvēto būvniecības karteļa lietu.

Ko nevarēja KNAB

2021. gada 10. maijā KNAB paziņoja, ka pierādījumu neesamības dēļ tiek izbeigts kriminālprocess tā dēvētajā būvniecības karteļa lietā, kurā figurēja teju visu Latvijas lielāko būvfirmu nosaukumi un to vadītāju uzvārdi.

Biroja rīcībā bija neformālu sarunu laikā tapuši ieraksti, kuros dzirdams, kā lielāko būvfirmu pārstāvji apspriež tirgus sadali, vienojas par piedalīšanos iepirkumos (tajā skaitā valsts un pašvaldību, arī ES fondu finansētos), lemj par mākslīgas konkurences radīšanu, apcer jau dotos un vēl plānotos kukuļus dažāda kalibra valsts amatpersonām utt.

KNAB 2020. gada septembrī ierosināja kriminālprocesu, kura ietvaros biroja durvis vēra tādi Latvijā zināmi būvfirmu vadītāji kā Guntis Rāvis (SIA “Skonto būve”), Artjoms Milovs (“LNK”), Armands Garkāns (“Arčers” un „Binders”) un vēl vairāku mazāku uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Drīz vien tapa zināma arī neoficiāla informācija, ka ierakstos dzirdamas arī dažu objektu pasūtītāju balsis.

Ko un kā KNAB izmeklēja astoņu mēnešu laikā no kriminālprocesa ierosināšanas dienas, precīzi nav zināms. Tomēr šo darbību “sausais atlikums” izrādījās visai pieticīgs - birojs, pēc pašu teiktā, tā arī neguvis nekādus papildu pierādījumus, kā jau minēts, procesu vienkārši izbeidza. Visi iesaistītie varēja brīvāk uzelpot, tiesa, ne uz ilgu laiku.

To paveica Konkurences padome

Tikai trīs mēnešus pēc KNAB paziņojuma par izmeklēšanas pārtraukšanu ar šokējošu paziņojumu klajā nāca cita valsts institūcija - Konkurences padome (KP). Tā savā ziņojumā atklāja, ka patiesībā par karteļa pastāvēšanu pierādījumu ir cik uziet. Vēl vairāk - tika nosaukti vismaz 70 precīzi identificēti gadījumi, kuros notikusi pretlikumīga būvnieku vienošanās. Turklāt ar visām līgumsummām katrā no šiem objektiem.

Papildus KP izdarīja arī vairākus secinājumus, proti, jau gadiem būvniecības iepirkumu organizēšanas un norises vide bijusi deformēta, reāla konkurence nav bijusi, pasūtītāji zinājuši par karteļa esamību utt.

Savas kompetences ietvaros KP piemēroja arī naudas sodus visiem iesaistītajiem. Summas bija visnotaļ iespaidīgas - no pārsimt tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro. Vieglāk “izspruka” SIA “Velve”, kas vienīgā atzina savu līdzdalību kartelī.

KP arī apstiprināja to, ko varēja jau nojaust - apmēram pusē noziedzīgās vienošanās gadījumu bija iesaistīts arī Eiropas Savienības piešķirtais finansējums.

Valsts nevarēja nezināt par karteļa esamību

Šobrīd Centrālā finanšu un līgumu aģentūra cenšas glābt ko var - ir apturēts ES finansējums vairākos jau iesāktos objektos, tiek veiktas jau izpildītu līgumu korekcijas. Ar šo visai novēloto rosību laikam tomēr šoreiz nebūs gana - ES atbildīgās institūcijas pēc karteļa lietas izpētes secinājušas, ka šāds grupējums nekādi nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja ziņas. Un daudzos gadījumos pasūtītāja lomā bija tieši valsts - caur ministrijām, valsts uzņēmumiem utt.

Tādēļ lielākā atbildība arī tiks prasīta tieši no Latvijas valsts - pēc pagaidām vēl oficiāli neapstiprinātas, bet ļoti ticamas informācijas, tie varētu būt vismaz 600 miljoni eiro kā soda nauda, kā arī pilnīgs vai daļējs liegums tuvākajos gados saņemt ES fondu finansējumu.

Nerunājot nemaz par milzīgo soda naudu, tieši ES fondu “aizvēršana” Latvijas ekonomikai varētu izrādīties visgraujošākā - 2021. gadā vien valsts caur šiem fondiem saņēma vairāk nekā 1,2 miljardus eiro dažādu projektu īstenošanai.

KNAB izrādījās tik kusls un nevarīgs

Ikvienam, kurš sekojis līdzi karteļa lietas attīstībai, agri vai vēlu rodas pamatots jautājums - kā KP ar nesalīdzināmi mazāku budžetu, ievērojami mazākām pilnvarām, bez speciālas izziņas darba veikšanas funkcijām, daudzreiz mazāku darbinieku skaitu spēja vien trīs mēnešu laikā atklāt to, ko gandrīz trīsreiz ilgākā periodā nespēja ar visu iepriekš pieminēto dāsni apveltītais KNAB? Tiesa gan, kaut kur ziņojuma beigās KP gan pateicas KNAB par sniegto atbalstu, bet šī “pateicība” drīzāk nevis spodrina, bet gan papildus padara vēl pleķaināku KNAB mundieri.

Protams, KNAB nekomentēja, nekomentē un visdrīzāk arī tagad nekomentēs tolaik pieņemto savu bezspēcību apliecinošo lēmumu - arī pašreizējā biroja vadība negrib sarunāt lieku, pat ja tolaik lēmumu pieņemšanu ietekmēja citas personas, tādas kā Juris Jurašs, jau aizsaulē aizgājusī Juta Strīķe un citi.

Tomēr secinājumus izdarīt atļauts ikvienam, un tie pašlaik galīgi nav birojam glaimojoši. Faktiski ar savu toreizējo lēmumu KNAB izpestīja no kriminālatbildības virkni “šīs pasaules vareno” - kopumā vismaz astoņus (jo tieši tik personām procesa ietvaros tika noteiktas tiesības uz aizstāvību). Šie “varenie” ir visnotaļ vareni arī tagad, jo savu ietekmi uz dažādiem politekonomiskiem procesiem ir nevis zaudējuši, bet gan noslēpuši nedaudz dziļāk.

Turklāt, ar KNAB svētību pasargāti no rūtainas saules vērošanas vairāku gadu garumā, šie “kartelisti” tagad visus spēkus var veltīt KP uzlikto sodu apstrīdēšanai. Tiesvedības vēl notiek, un to iznākums nebūt “nav zvaigznēs ierakstīts”. Tātad nevar izslēgt iespēju, ka vismaz daži no karteļa veidotājiem izspruks vispār bez jebkāda soda. Pretēji Latvijas valstij.

Sekas izbeigtam kriminālprocesam

Vai KNAB nevarīgums ir tieši saistāms ar gaidāmajām ES sankcijām? Pat ļoti iespējams. Ja birojs būtu līdz galam un godprātīgi izmeklējis šo lietu un saucis vainīgos pie atbildības, iespējams, ES nostāja būtu daudz pielaidīgāka. Galu galā, prettiesisku darbību veicēji ir bijuši vienmēr, valsts ziņā ir šādus darboņus apkarot. Bet ja valsts ar tas rīcībā esošiem līdzekļiem ne tikai to nedara (kā KNAB gadījumā), bet pat pati iesaistās pretlikumīgās lietās, tad situācija ir pavisam cita. Un cita ir arī atbildības pakāpe.

Publicists un politikas komentētājs Jurģis Liepnieks, pateicoties kura aktivitātēm sociālajos tīklos jautājums par gaidāmajām ES sankcijām ieguva šībrīža aktualitāti, norādīja, ka “būvniecības karteļa” lieta jau nav vienīgā - tikpat vērienīga var izrādīties arī ceļu būves firmu slēptā vienošanās par tirgus un līgumu sadali. Ja tā tiešām notiks, tad Latvijas valstij uzliktā atbildība var izrādīties par smagu. Ja vien vismaz šoreiz valsts nerīkosies laikus.

Novērtē šo rakstu:

82
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...