KNAB izbeigtā "būvniecības karteļa" lieta var Latvijai izmaksāt daudz vairāk nekā 600 miljonus eiro
Uģis Spandegs, Neatkarīgā26.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
600 000 000 eiro, kā arī apgrūtināta vai vispār liegta pieeja ES fondiem turpmākajos plānošanas periodos – tāda var izrādīties cena, kas Latvijai būtu jāmaksā saistībā ar savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izbeigto tā dēvēto būvniecības karteļa lietu.
Ko nevarēja KNAB
2021. gada 10. maijā KNAB paziņoja, ka pierādījumu neesamības dēļ tiek izbeigts kriminālprocess tā dēvētajā būvniecības karteļa lietā, kurā figurēja teju visu Latvijas lielāko būvfirmu nosaukumi un to vadītāju uzvārdi.
Biroja rīcībā bija neformālu sarunu laikā tapuši ieraksti, kuros dzirdams, kā lielāko būvfirmu pārstāvji apspriež tirgus sadali, vienojas par piedalīšanos iepirkumos (tajā skaitā valsts un pašvaldību, arī ES fondu finansētos), lemj par mākslīgas konkurences radīšanu, apcer jau dotos un vēl plānotos kukuļus dažāda kalibra valsts amatpersonām utt.
KNAB 2020. gada septembrī ierosināja kriminālprocesu, kura ietvaros biroja durvis vēra tādi Latvijā zināmi būvfirmu vadītāji kā Guntis Rāvis (SIA “Skonto būve”), Artjoms Milovs (“LNK”), Armands Garkāns (“Arčers” un „Binders”) un vēl vairāku mazāku uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Drīz vien tapa zināma arī neoficiāla informācija, ka ierakstos dzirdamas arī dažu objektu pasūtītāju balsis.
Ko un kā KNAB izmeklēja astoņu mēnešu laikā no kriminālprocesa ierosināšanas dienas, precīzi nav zināms. Tomēr šo darbību “sausais atlikums” izrādījās visai pieticīgs - birojs, pēc pašu teiktā, tā arī neguvis nekādus papildu pierādījumus, kā jau minēts, procesu vienkārši izbeidza. Visi iesaistītie varēja brīvāk uzelpot, tiesa, ne uz ilgu laiku.
To paveica Konkurences padome
Tikai trīs mēnešus pēc KNAB paziņojuma par izmeklēšanas pārtraukšanu ar šokējošu paziņojumu klajā nāca cita valsts institūcija - Konkurences padome (KP). Tā savā ziņojumā atklāja, ka patiesībā par karteļa pastāvēšanu pierādījumu ir cik uziet. Vēl vairāk - tika nosaukti vismaz 70 precīzi identificēti gadījumi, kuros notikusi pretlikumīga būvnieku vienošanās. Turklāt ar visām līgumsummām katrā no šiem objektiem.
Papildus KP izdarīja arī vairākus secinājumus, proti, jau gadiem būvniecības iepirkumu organizēšanas un norises vide bijusi deformēta, reāla konkurence nav bijusi, pasūtītāji zinājuši par karteļa esamību utt.
Savas kompetences ietvaros KP piemēroja arī naudas sodus visiem iesaistītajiem. Summas bija visnotaļ iespaidīgas - no pārsimt tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro. Vieglāk “izspruka” SIA “Velve”, kas vienīgā atzina savu līdzdalību kartelī.
KP arī apstiprināja to, ko varēja jau nojaust - apmēram pusē noziedzīgās vienošanās gadījumu bija iesaistīts arī Eiropas Savienības piešķirtais finansējums.
Valsts nevarēja nezināt par karteļa esamību
Šobrīd Centrālā finanšu un līgumu aģentūra cenšas glābt ko var - ir apturēts ES finansējums vairākos jau iesāktos objektos, tiek veiktas jau izpildītu līgumu korekcijas. Ar šo visai novēloto rosību laikam tomēr šoreiz nebūs gana - ES atbildīgās institūcijas pēc karteļa lietas izpētes secinājušas, ka šāds grupējums nekādi nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja ziņas. Un daudzos gadījumos pasūtītāja lomā bija tieši valsts - caur ministrijām, valsts uzņēmumiem utt.
Tādēļ lielākā atbildība arī tiks prasīta tieši no Latvijas valsts - pēc pagaidām vēl oficiāli neapstiprinātas, bet ļoti ticamas informācijas, tie varētu būt vismaz 600 miljoni eiro kā soda nauda, kā arī pilnīgs vai daļējs liegums tuvākajos gados saņemt ES fondu finansējumu.
Nerunājot nemaz par milzīgo soda naudu, tieši ES fondu “aizvēršana” Latvijas ekonomikai varētu izrādīties visgraujošākā - 2021. gadā vien valsts caur šiem fondiem saņēma vairāk nekā 1,2 miljardus eiro dažādu projektu īstenošanai.
KNAB izrādījās tik kusls un nevarīgs
Ikvienam, kurš sekojis līdzi karteļa lietas attīstībai, agri vai vēlu rodas pamatots jautājums - kā KP ar nesalīdzināmi mazāku budžetu, ievērojami mazākām pilnvarām, bez speciālas izziņas darba veikšanas funkcijām, daudzreiz mazāku darbinieku skaitu spēja vien trīs mēnešu laikā atklāt to, ko gandrīz trīsreiz ilgākā periodā nespēja ar visu iepriekš pieminēto dāsni apveltītais KNAB? Tiesa gan, kaut kur ziņojuma beigās KP gan pateicas KNAB par sniegto atbalstu, bet šī “pateicība” drīzāk nevis spodrina, bet gan papildus padara vēl pleķaināku KNAB mundieri.
Protams, KNAB nekomentēja, nekomentē un visdrīzāk arī tagad nekomentēs tolaik pieņemto savu bezspēcību apliecinošo lēmumu - arī pašreizējā biroja vadība negrib sarunāt lieku, pat ja tolaik lēmumu pieņemšanu ietekmēja citas personas, tādas kā Juris Jurašs, jau aizsaulē aizgājusī Juta Strīķe un citi.
Tomēr secinājumus izdarīt atļauts ikvienam, un tie pašlaik galīgi nav birojam glaimojoši. Faktiski ar savu toreizējo lēmumu KNAB izpestīja no kriminālatbildības virkni “šīs pasaules vareno” - kopumā vismaz astoņus (jo tieši tik personām procesa ietvaros tika noteiktas tiesības uz aizstāvību). Šie “varenie” ir visnotaļ vareni arī tagad, jo savu ietekmi uz dažādiem politekonomiskiem procesiem ir nevis zaudējuši, bet gan noslēpuši nedaudz dziļāk.
Turklāt, ar KNAB svētību pasargāti no rūtainas saules vērošanas vairāku gadu garumā, šie “kartelisti” tagad visus spēkus var veltīt KP uzlikto sodu apstrīdēšanai. Tiesvedības vēl notiek, un to iznākums nebūt “nav zvaigznēs ierakstīts”. Tātad nevar izslēgt iespēju, ka vismaz daži no karteļa veidotājiem izspruks vispār bez jebkāda soda. Pretēji Latvijas valstij.
Sekas izbeigtam kriminālprocesam
Vai KNAB nevarīgums ir tieši saistāms ar gaidāmajām ES sankcijām? Pat ļoti iespējams. Ja birojs būtu līdz galam un godprātīgi izmeklējis šo lietu un saucis vainīgos pie atbildības, iespējams, ES nostāja būtu daudz pielaidīgāka. Galu galā, prettiesisku darbību veicēji ir bijuši vienmēr, valsts ziņā ir šādus darboņus apkarot. Bet ja valsts ar tas rīcībā esošiem līdzekļiem ne tikai to nedara (kā KNAB gadījumā), bet pat pati iesaistās pretlikumīgās lietās, tad situācija ir pavisam cita. Un cita ir arī atbildības pakāpe.
Publicists un politikas komentētājs Jurģis Liepnieks, pateicoties kura aktivitātēm sociālajos tīklos jautājums par gaidāmajām ES sankcijām ieguva šībrīža aktualitāti, norādīja, ka “būvniecības karteļa” lieta jau nav vienīgā - tikpat vērienīga var izrādīties arī ceļu būves firmu slēptā vienošanās par tirgus un līgumu sadali. Ja tā tiešām notiks, tad Latvijas valstij uzliktā atbildība var izrādīties par smagu. Ja vien vismaz šoreiz valsts nerīkosies laikus.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
