KNAB meklē „mirušās dvēseles” Slimību profilakses un kontroles centrā
PIETIEK14.12.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
56
17.01.2017. 20:37Tik nav zinams ka bus ar sodisanu, Kalnmeiers tacu atkal nevares izvirzit apsudzibu, ka vienmer - Smates, Gavares rotes un turpinas piekopt savus kaitigos ieradumus, tik soreiz jau cita kantoriti. Kalnmeiers ir ka necaurejama siena visiem noziegumiem, lai kadi tie ari nebutu, vai ta ir slepkaviba, vai krapsanas, vai dokumentu viltosana utt.
Es
17.01.2017. 03:34Tad kad Smate un Gavere nomirs vel piecas dekades stradas un algu sanems un vel pensijas.Laikam tad jau te bus ta shema kur faktiski tie 5 miljardi gada pazud no valsts kases.
Melna
17.01.2017. 03:32Smati roteja turpat uz blakusmaju. Mums ari ir viltoti dokumenti ari no sis iestades, vini sadarbojas ar visiem un uzliek zimodzinus visiem, naves celonus ari maina. Vienkarsi rote no vienas iestades uz otru, ja viena iestade sudi smelas mute, tad rote uz nakamo. Smird nelabi sie valsts ierednu piedirstie ofisi.
Ieva
27.12.2016. 18:45»
Dace
Šmate nestāv aiz visa šitā
KNAB izņēma dokumentus par laika posmu, kad SPKC vadīja Šmate.
hjh
22.12.2016. 12:19Jādomā, ka mirušās dvēseles tamlīdzīgās valsts iestādēs nav retums. Nesen tādas atklājās Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrā, taču tā ir Aizsardzības ministrijas iestāde un lai nemestu ēnu, iesaistītajiem likts parakstīties par klusēšanu. Laikam nekur publiski tas arī nav izskanējis. Direktors atstādināts, bet direktora vietniece, bez kuras ziņas tas nevarēja notikt, turpina strādāt. Vai arī - "strādāt".
Džeina Straujuma
16.12.2016. 16:27»
antons_nibelungens
Šiverīgākās pie mums Valstī ir večiņas, kuras ir klimaksā un pēcklimaksā
ZZ$ un Vienotības pirmajās rindās tādu ir daudz!
Miserable
15.12.2016. 18:21Ja žurnālists vai skribents runājos par cilvēku raksta- devies uz labākie, medību laukiem, tad atļaujiet apšaubīt šīs personas spējas un kompetenci korekti infomēt par kādu notikumu. Šis apcerējums atgādina divu tirgus sieviņu sarunu par trešo klāt neesošo. Kāds, kaut kad iespējami varbūt ir redzējis vai dzirdējis pirms 2 gadiem ap pusdienlaiku...
antons_nibelungens
15.12.2016. 15:50Šiverīgākās pie mums Valstī ir večiņas, kuras ir klimaksā un pēcklimaksā.
Misa
15.12.2016. 12:38»
bbb
L;uk ar;i atbilde-kurā ''melnajā veselības sistēmas caurumā'' paliek nozarei piešķirtie miljoni- un tā nav tikai vienīgā struktūra
Tur lieta mazliet nopietnaka miljonus jau no mirusajiem nesakasis. Galvena problema izlepusie arsti un vinu estgriba.
analīzes labos
15.12.2016. 11:19Nav noslēpums, ka daudzās labaratorijās asinsanalīžu testēšanas paraugi nogulstast plauktā un tikai tad, kad savākts pilns komplekts aparāts tiek iedarbināts, reaģenti taču ir dārgi un 1 analizējamo aparātu netestēs uzreiz...
bbb
15.12.2016. 10:42L;uk ar;i atbilde-kurā ''melnajā veselības sistēmas caurumā'' paliek nozarei piešķirtie miljoni- un tā nav tikai vienīgā struktūra.....
nevaru
15.12.2016. 09:44»
Andrejs
Ja manai slimības vēsturei var pilnīgi oficiāli piekļūt trešā puse tikai tapēc, ka tā vēlās un pilnīgi bez manas ziņas, secinu, ka Latvija ir ar fašistiskas valsts pazīmēm
nepiekrist
hi
15.12.2016. 09:25»
Par kritisku žurnālistiku
Pirms KNAB kārtējo reizi nopludina informāciju, Jūs varētu sīkāk painteresēties, par kuru laika periodu ir izmeklēšana, un kas tajā laikā vadīja SPKC. It īpaši ja vienīgais veids kā varat izvairīties no apmelošanas ir lietojot iespējamības izteikmsi
Nez, Arāja ir šitā komentāriņa autore vai pati Gavare?
knabists
15.12.2016. 09:23Tik tiešām vajadzētu painteresēties par kuru periodu ir tā izmeklēšana. Stāsts ir par cilvēku uz slimības lapas.
Par kritisku žurnālistiku
15.12.2016. 08:41Pirms KNAB kārtējo reizi nopludina informāciju, Jūs varētu sīkāk painteresēties, par kuru laika periodu ir izmeklēšana, un kas tajā laikā vadīja SPKC. It īpaši ja vienīgais veids kā varat izvairīties no apmelošanas ir lietojot iespējamības izteikmsi.
ritux
15.12.2016. 03:48vai dome amatus var atstat mantojuma,vai aizejot pensija var ielikt vedeklu sava vieta,vai konkurs nav jariko uz vakanto vietu...daudz jautajumu...mums te Koknese
John Doe
14.12.2016. 23:55Shis ir loti nopietni. Pat anonimos, agregeetos petijumos vajadziga pacienta piekrishana. Te ir runa par arkartigi sensitiviem datiem. Vajadzetu ministrijas skaidrojumu, jo pat aizdomas, ka kads izmanto identifejamus datus no manas slimibu vestures, ir pilnigi nepienemami. Ka tas vispar ir iespejams?
akvai
14.12.2016. 22:12šitādus vajadzētu reāli sēdināt ar pilnu mantas konfiskāciju līdz 3. radniecībai!
Tiesa
14.12.2016. 20:23Nebrīnīšos, ja visu šo ir organizējusi (vai piedalījusies tajā) S.Sīpola. Personāldaļā viņai nav vietas.
Andrejs
14.12.2016. 19:28Ja manai slimības vēsturei var pilnīgi oficiāli piekļūt trešā puse tikai tapēc, ka tā vēlās un pilnīgi bez manas ziņas, secinu, ka Latvija ir ar fašistiskas valsts pazīmēm.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
