KNAB: Miljons ir tāds sīkums, toties pudele – nopietna lieta
Pietiek lasītājs16.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrību tikko pamatīgi nošokēja atgādinājums par to, ka kādreizējā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja, tagadējā Saeimas deputāta Jura Juraša pirms dažiem gadiem uzrakstītais iesniegums, ka viņam ticis piedāvāts miljons eiro liels kukulis saistībā ar skandalozā Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska korupcijas lietu, toreizējās KNAB vadības nevērības dēļ tā arī palicis bez ievērības.
Miljons EUR esot piedāvāts par palīdzību miljonāram Osinovskim, lai tas varētu tikt pie maigāka soda. Toreiz, 2016. gada martā tikusi pat ierakstīta telefona saruna, kurā nu arī publiski dzirdams, ka Osinovskis atzīst, ka viņam prasīta nauda "priekš KNAB" un ka starp prasītājiem esot bijis pat toreizējais Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.
Taču KNAB un šīs iestādes toreizējam vadītājam Jaroslavam Streļčenokam tas viss nav šķitis ievērības cienīgs, un Streļčenoks vienā mierā ir ignorējis Juraša ziņojumu par notikušo. Ies nu piepūlēties kaut kāda nieka miljona sakarā.
Taču, ja palūkojamies, kādi uzvārdi izskan – "Vienotībai" pietuvinātais Jānis Dambītis, ZZS tuvu stāvošais Artis Stucka, tad viss kļūst skaidrs. Šī lieta bija pārāk nopietna, lai kuslais KNAB riskētu tajā iepīties.
Tā nu iestādei, kas labi zināja, kur drīkst un kur nav vēlams bāzt pirkstus, lai cilvēki to neuzskatītu par bezcerīgu liekēdi, atlika taisīt troksni citur.
Zīmīgi, ka tieši tajā laikā KNAB, piemēram, vērsa sabiedrības uzmanību citā virzienā – uz "Vienotībai" un tās vadonei Solvitai Āboltiņai traucējošā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa it kā nodarīto.
Tad pret Krūmiņu tika uzsākta lieta par tirgošanos ar ietekmi, kuru nupat prokuratūra atmeta KNAB atpakaļ kā tādu, kurā nav pierādījumu. Citiem vārdiem – kā safabricētu.
Tieši tad arī parādījās gluži smieklīgā lieta pret to pašu Krūmiņu, kur tika mēģināts pierādīt, ka par pudeli alkohola panākts, ka valsts iestāde pieņem ekspluatācijā jaunbūvi…
Lai nu kā būtu ar KNAB nezūdošo ticību pudeles spēkam, taču nodokļu maksātājiem gan nav vienalga, ka iestāde uzspļauj ziņām par miljonu EUR lielu kukuli, neko neizmeklē, bet visus spēkus, intelektu un resursus veltī tam, lai mēģinātu pierādīt, ka lielākā nelaime sabiedrībai ir, iespējams, 30 EUR vērta dāvana.
Vai pēc notikušā tiešām kāds vēl naivi domā, ka šajās lietās nebija izpatikšanas tolaik ietekmīgiem politiķiem un politiķēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
