Iesaki rakstu: 
Prokurora Māra Lejas dotie uzdevumi nav devuši vēlamos rezultātus, un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa, viņa meitas Maijas Krieviņas un Jūrmalas mēra Gata Trukšņa vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, turklāt nav iespējams savākt papildu pierādījumus, tāpēc kriminālprocess izbeidzams, - ar šādu formulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) 4. septembrī ir nācies izbeigt kriminālprocesu pret šīm personām.
2016.gada septcmbrī KNAB bija uzsācis kriminālprocesu par Veselības inspekcijas un Jūrmalas pilsētas domes amatpersonu un darbinieku darbībām, kas saistītas ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, kā arī iespējamo dokumentu viltošanu attiecībā uz viesnīcu Jūrmalā, Turaidas ielā.
Savukārt 2018. gada aprīlī prokurors M.Leja pieņēma lēmumu no šī kriminālprocesa izdalīt jaunu – pret J. Krūmiņu, M. Krieviņu un G. Truksni par to, ka Jūrmalas mērs apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu esot pieņēmis kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā. Taču to, ka G. Truksnis par dzīvokli tiešām nebūtu maksājis, KNAB tā arī neizdevās pierādīt.
„Pierādījumi nav pietiekoši, lai ar pietiekami augstu ticamību apstiprinātu izmeklēšanas sākumstadijā izteikto pieņēmumu, ka starp J.Krūmiņu, M.Krieviņu un G.Truksni jau 2015.gada pavasarī notikusi prettiesiska vienošanās par dzīvokļa bezatlīdzības lietošanu un šāda lietošana aizsākusies jau 2015.gada pavasarī,” nācies secināt KNAB. Pierādīts tikai tas, ka G. Truksnis dzīvoklī mitinājies 2016. gada rudenī, taču par šo laiku ir slēgts līgums un veikta apmaksa.
Interesanti, ka, mēģinot gūt apstiprinājumu sākotnējām aizdomām, KNAB veicis pat dzīvokļa iemītnieku vajadzībām patērētā ūdens apjoma analīzi. Taču arī te veiksme KNAB nav uzsmaidījusi:
„Nav konstatēts, ka laikā no 2015.gada maija līdz 2016.gada septembrim apartamenti (..) tiktu izmantoti pastāvīgai dzīvošanai, jo pēc aukstā un siltā ūdens skaitītāju rādītājiem redzams, ka minētajā laika periodā patērēti tikai
Mēģinot pierādīt aizdomās turēto vainu, KNAB ir arī nopratinājis iespaidīgu skaitu objekta iemītnieku, taču viss velti – arī no viņu sniegtajām liecībām vajadzīgos pierādījumus nav izdevies iegūt.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
