Iesaki rakstu: 
Prokurora Māra Lejas dotie uzdevumi nav devuši vēlamos rezultātus, un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa, viņa meitas Maijas Krieviņas un Jūrmalas mēra Gata Trukšņa vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, turklāt nav iespējams savākt papildu pierādījumus, tāpēc kriminālprocess izbeidzams, - ar šādu formulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) 4. septembrī ir nācies izbeigt kriminālprocesu pret šīm personām.
2016.gada septcmbrī KNAB bija uzsācis kriminālprocesu par Veselības inspekcijas un Jūrmalas pilsētas domes amatpersonu un darbinieku darbībām, kas saistītas ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, kā arī iespējamo dokumentu viltošanu attiecībā uz viesnīcu Jūrmalā, Turaidas ielā.
Savukārt 2018. gada aprīlī prokurors M.Leja pieņēma lēmumu no šī kriminālprocesa izdalīt jaunu – pret J. Krūmiņu, M. Krieviņu un G. Truksni par to, ka Jūrmalas mērs apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu esot pieņēmis kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā. Taču to, ka G. Truksnis par dzīvokli tiešām nebūtu maksājis, KNAB tā arī neizdevās pierādīt.
„Pierādījumi nav pietiekoši, lai ar pietiekami augstu ticamību apstiprinātu izmeklēšanas sākumstadijā izteikto pieņēmumu, ka starp J.Krūmiņu, M.Krieviņu un G.Truksni jau 2015.gada pavasarī notikusi prettiesiska vienošanās par dzīvokļa bezatlīdzības lietošanu un šāda lietošana aizsākusies jau 2015.gada pavasarī,” nācies secināt KNAB. Pierādīts tikai tas, ka G. Truksnis dzīvoklī mitinājies 2016. gada rudenī, taču par šo laiku ir slēgts līgums un veikta apmaksa.
Interesanti, ka, mēģinot gūt apstiprinājumu sākotnējām aizdomām, KNAB veicis pat dzīvokļa iemītnieku vajadzībām patērētā ūdens apjoma analīzi. Taču arī te veiksme KNAB nav uzsmaidījusi:
„Nav konstatēts, ka laikā no 2015.gada maija līdz 2016.gada septembrim apartamenti (..) tiktu izmantoti pastāvīgai dzīvošanai, jo pēc aukstā un siltā ūdens skaitītāju rādītājiem redzams, ka minētajā laika periodā patērēti tikai
Mēģinot pierādīt aizdomās turēto vainu, KNAB ir arī nopratinājis iespaidīgu skaitu objekta iemītnieku, taču viss velti – arī no viņu sniegtajām liecībām vajadzīgos pierādījumus nav izdevies iegūt.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
