Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arī pēc oficiāla pieprasījuma saņemšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nespēj paskaidrot, kāpēc pieprasījis informāciju no tipogrāfijas, kas nodrukāja marta sākumā klajā nākušo avīzi Vienotība, PIETIEK!.

Kā zināms, martā drīz pēc tam, kad tika nodrukāts avīzes Vienotība, PIETIEK! gandrīz miljonu eksemplāru lielais metiens, to nodrukājušajā tipogrāfijā ieradās KNAB galvenās speciālistes Inga Zeltiņa un Olga Macujeva.

Viņas interesēja virkne dokumentu tieši saistībā ar avīzes, kā bija teikts dokumentā, "izgatavošanu": līgums, rēķini, maksājuma uzdevumi, uzskaite grāmatvedības reģistrā, samaksu apliecinoši dokumenti, pasūtījuma dokumenti, tostarp arī elektroniskā pasta izdrukas, tipogrāfijas izcenojumi un rēķini par laikraksta drukāšanu.

KNAB pārstāves tipogrāfijā ieradās faktiski uzreiz pēc tam, kad partijas Vienotība ģenerālsekretārs Artis Kampars bija publiski paziņojis: "Primāri vēlamies noskaidrot, kas ir šā izdevuma finansētājs."

Taču Priekšvēlēšanu aģitācijas likums precīzi nosaka, kas ir priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumi, uz kuriem attiecas likuma ierobežojumi un attiecīgi KNAB pienākumi tos kontrolēt, un dažādu izdevumu drukāšana tajos nav iekļauta - tikai izplatīšana.

Uzreiz pēc šiem notikumiem ne no viena no Vienotības vadītājiem Pietiek neizdevās uzzināt - ar kādām tieši metodēm viņiem izdevies panākt, lai KNAB pieprasītu tieši to informāciju, kas "primāri" interesē Kamparam un Vienotības vadībai, kaut arī normatīvie akti šajā jomā neparedz nekādus ierobežojumus, kuru ievērošanu būtu pamats kontrolēt KNAB.

Tāpat arī ne KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ne biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs nespēja vai nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, uz kāda likumīga pamata un pēc kuras tieši KNAB amatpersonas rīkojuma pieprasīta informācija tieši par minētā izdevuma izgatavošanu un tās finansēšanu, kaut arī normatīvie akti šajā jomā neparedz nekādus ierobežojumus.

Tāpēc KNAB vadībai oficiālā iesniegumā tika uzdoti šādi jautājumi:

1) ar ko bija pamatota nepieciešamība minētajos rakstos minētajai tipogrāfijai pieprasīt minēto informāciju?

2) kura konkrētā KNAB amatpersona pieņēma lēmumu par šādas informācijas pieprasīšanu?

3) ar ko pamatota KNAB interese par konkrētu izdevumu izgatavošanas finansēšanu, atsaucoties uz priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli, ja uz drukāto izdevumu izgatavošanu neattiecas priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi?

4) no kurām valsts amatpersonām KNAB ir saņēmis lūgumus vai pieprasījumus noskaidrot tipogrāfijai pieprasīto informāciju?

5) cik reizes šī gada laikā KNAB, atsaucoties uz priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli, vēl ir pieprasījis informāciju par darbībām, uz kurām neattiecas priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi?

Nu ir saņemts KNAB priekšnieka Streļčenoka parakstīts dokuments Par iesnieguma izskatīšanu, kurā faktiski ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem skaidra atbilde nav sniegta. Publicējam to pilnībā:

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) 2013.gada 21.martā saņemti Jūsu 2013.gada 19.marta elektroniskā veidā un 2013.gada 20.marta pa pastu sūtītie iesniegumi ar lūgumu sniegt atbildes uz tajos uzdotajiem jautājumiem.

Atbilstoši Iesniegumu likuma 6.panta otrās daļas nosacījumiem, ja iestāde saņēmusi vairākus vienas vai vairāku privātpersonu atsevišķus iesniegumus vai vairāku privātpersonu kopīgus, pēc būtības vienāda satura iesniegumus, iestāde uz tiem var sniegt arī vienu kopīgu atbildi. Ņemot vērā minēto un to, ka 2013.gada 21.martā Birojā saņemtie Jūsu iesniegumi pēc satura ir vienādi, Birojs Jums sniedz vienu kopīgu atbildi.

1) Atbildot uz jautājumiem uz kāda likumīga pamata pieprasītā informācija tieši par minētā izdevuma izgatavošanu un tā finansēšanu, ar ko bija pamatota nepieciešamība minētajos rakstos minētajai tipogrāfijai pieprasīt minēto informāciju un ar ko pamatota Biroja interese par konkrētu izdevumu izgatavošanas finansēšanu, atsaucoties uz priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli, ja uz drukāto izdevumu izgatavošanu neattiecas priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, Birojs paskaidro turpmāk minēto.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.panta 1.punkts nosaka, ka aģitācijas veicējs ir politiskā partija, politisko partiju apvienība, vēlētāju apvienība, deputāta kandidāts un nesaistītā persona, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju. Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.panta 3.punktā noteikto priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu. Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir priekšvēlēšanu aģitācija, par kuru saņemta samaksa, un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretēji šā likuma noteikumiem nav norādīts (Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.panta 6.punkts). Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.panta pirmajā daļā noteikto slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta un atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam slēptajai priekšvēlēšanu aģitācijai iztērētie līdzekļi tiek ieskaitīti aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumos.

Atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai ir nesaistītajai personai. Nesaistītā persona saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.panta 2.punktu ir ar politiskajām partijām, to apvienībām vai vēlētāju apvienībām nesaistīta fiziska persona, juridiskā persona vai reģistrēta šādu personu apvienība kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 4.panta otrā daļa nosaka, ka par nesaistītās personas veiktu priekšvēlēšanu aģitāciju nav uzskatāma aģitācija, ko veic politiskā partija, politisko partiju apvienība vai vēlētāju apvienība, kura iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus, šādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības deputāta kandidāts, kā arī politisko partiju apvienībā esoša politiskā partija, ja šāda apvienība ir iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka finanšu līdzekļi vai manta, kas tiek izmantota priekšvēlēšanu aģitācijai, kuru veic nesaistītās personas, nav uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma (turpmāk - Finansēšanas likums) izpratnē.

Administratīvā apgabaltiesa (Lietā Nr.A42562108) atzina, ka apsverot, vai trešo personu īstenotas politisko partiju reklamēšanas izdevumi ieskaitāmi attiecīgās politiskās organizācijas priekšvēlēšanu izdevumos un, pārsniedzot likumā noteikto izdevumu apmēru, atzīstami par Finansēšanas likuma pārkāpumu, jāizvērtē, vai pastāv tieša saikne starp šīm trešajām personām un politiskajām organizācijām. Ja konstatējams, ka trešās personas, kura reklamē politisko organizāciju, dibinātāji un ziedotāji ir tieši saistīti ar attiecīgo politisko organizāciju (ir šīs politiskās organizācijas biedri vai oficiālās priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas veidotāji), kā arī, ja politiskās organizācijas publiski nenorobežojas no šo trešo personu reklāmas, atzīstams, ka starp šīm trešajām personām un politiskajām organizācijām pastāv tieša saikne (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 3.novembra sprieduma SA 005/06.11.punkts).

Savukārt saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma (turpmāk - Biroja likums) 9.panta 1.punktu Birojs kontrolē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un saskaņā ar 9.1pantu 1.punktu Birojs pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi, atbilstoši likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju noteiktajai kompetencei kontrolē priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu.

Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu Biroja likumā noteikto funkciju izpildi, Birojs ir uzsācis pārbaudi ar mērķi noskaidrot, vai masu informācijas līdzeklī „Vienotība, PIETIEK!" izvietotā informācija ir uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju, uz kuras izvietošanu ir attiecināmi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi, izvērtējot satura atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām aģitācijas pazīmēm kopsakarā ar finansēšanas avotiem un sasniedzamo mērķi.

Jūsu iesniegumā minētais informācijas pieprasījums veikts norādītās Biroja pārbaudes ietvaros. Birojs veic Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto prasību kontroli gan attiecībā uz nesaistītajām personām, gan attiecībā uz politiskajām partijām. Līdz ar to Birojam, veicot minēto pārbaudi, jānoskaidro vai masu informācijas līdzeklī „Vienotība, PIETIEK!" izvietotā informācija ir uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju, jo tādā gadījumā, atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.panta otrajā daļā noteiktajam priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumi par masu informācijas līdzekļa „Vienotība, Pietiek!" izdošanu tiks ieskaitīti attiecīgā aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumos. Turklāt, Birojam ir jānoskaidro vai masu informācijas līdzekļa „Vienotība, PIETIEK!" izdevējam ir saistības ar kādas politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņu, jo šādas priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumi (gan izgatavošanas gan izvietošanas) ir ieskaitāmi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) priekšvēlēšanu izdevumos un norādāmi vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā (Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 8.2panta otrā daļa).

2) Atbildot uz jautājumiem, kura konkrēta Biroja amatpersona pieņēma lēmumu par šādas informācijas pieprasīšanu un pēc kuras tieši Biroja amatpersonas rīkojuma pieprasīta informācija tieši par minētā izdevuma izgatavošanu un tās finansēšanu, Birojs paskaidro turpmāk minēto.

Kā jau tika norādīts iepriekš, Birojs ir uzsācis pārbaudi ar mērķi noskaidrot, vai masu informācijas līdzeklī „Vienotība, PIETIEK!" izvietotā informācija ir uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju, tajā skaitā, vai tā nesatur slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, uz kuras izvietošanu ir attiecināmi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi. Minētās pārbaudes veikšanu Biroja priekšnieks ir uzdevis Biroja Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļai. Pārbaudes ietvaros Biroja amatpersona, kurai uzdots veikt pārbaudi, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, sagatavoja pieprasījumu, kuru parakstīja Biroja priekšnieka vietnieces pienākumu izpildītāja I.Soloveja, kas, saskaņā ar Biroja priekšnieka rīkojumu, pildīja Biroja priekšnieka vietnieces LJurčas pienākumus.

3) Atbildot uz jautājumu, no kurām valsts amatpersonām Birojs ir saņēmis lūgumus vai pieprasījumus noskaidrot tipogrāfijai pieprasīto informāciju, Birojs paskaidro turpmāk minēto.

Kā jau tika norādīts iepriekš, Biroja likuma 9.pantā noteikta Biroja kompetence politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē un 9.!panta 1.punktā noteikts, ka Birojs pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi, atbilstoši likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju noteiktajai kompetencei kontrolē priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu. Līdz ar to, pamatojoties uz Biroja likuma noteikto kompetenci un funkcijām, lai noskaidrotu, vai masu informācijas līdzeklī „Vienotība, PIETIEK!" izvietotā informācija ir uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju, uz kuras veikšanu ir attiecināmi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi, Birojs ir uzsācis pārbaudi un, attiecīgi, minētās pārbaudes ietvaros, pieprasījis informāciju.

4) Atbildot uz jautājumu, cik reizes šī gada laikā Birojs atsaucoties uz priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli, vēl ir pieprasījis informāciju par darbībām, uz kurām neattiecas priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, Birojs paskaidro turpmāk minēto.

Birojs, pieprasot un pārbaudot informāciju, uz kuru ir attiecināmi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un Finansēšanas likumā noteiktie ierobežojumi, ir ievērojis un ievēro Birojam normatīvajos aktos noteikto kompetenci.

Atkārtoti paskaidrojam, ka Birojs darbojas ar likumu noteiktas kompetences ietvaros un gadījumos, kad Biroja rīcībā nonāk informācija, kas satur pazīmes, kas liecina par iespējamo pārkāpumu politisko partiju finansēšanas jomā, Birojs uzsāk pārbaudi."

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...