KNAB nevēlas pārbaudīt prokurores Leišavnieces auto iegādes „brīnumdarījumu” un „aizfutbolē” to VID

Pietiek jau ir aprakstījis, kā prokurore Rūta Leišavniece, kura par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu bija cēlusi apsūdzību Ventspilī noslīkušā zēna vecākiem, pat savā amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu bija „uzbūrusi” automašīnu Toyota Yaris, tās iegādes darījumu nedeklarējot.

Kā rāda VID publiskā datu bāze, savā amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu R. Leišavniece, kas tolaik vēl ir bijusi Valsts policijas inspektore un kadete Valsts policijas koledžā, nav minējusi, ka viņai piederētu kāds reģistrējams transportlīdzeklis.

Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu šāds transportlīdzeklis jau ir parādījies – prokurore ir deklarējusi, ka viņas īpašumā ir parādījusies 2015. gada izlaiduma automašīna Toyota Yaris ar 2017. gada reģistrāciju.

Taču sadaļā, kurā jāuzrāda visi gada laikā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, tagadējā prokurore automašīnas iegādes darījumu nav minējusi.

2017. gadā minimālā mēnešalga Latvijā bija 380 eiro, kas nozīmē, ka, ja automašīna iegādāta par summu, kas pārsniegusi 7600 eiro, tās iegādes darījums bija obligāti jādeklarē.

Pašlaik jaunas Toyota Yaris automašīnas cena sākas no 13 900 eiro, taču 2015. gada izlaiduma Toyota Yaris auto arī tagad atbilstoši portālā ss.com izvietoto sludinājumu cenām nav iespējams iegādāties lētāk nekā par 8900 eiro, savukārt 2014. gada izlaiduma Toyota Yaris pašlaik nopērkams par 7700 eiro. Jāpiebilst, ka 2017. gadā 2015. gada izlaiduma Toyota Yaris bija tikai divus gadus veca automašīna ar attiecīgi lielāku tirgus cenu.

Tas diezgan pārliecinoši nozīmē – vai nu tagadējā prokurore (līdzīgi kā vecāki, kam viņa uzrādījusi apsūdzību) ir piemirsusi darījumu deklarēt, vai nav domājusi, ka tas jādeklarē, vai arī ir guvusi iespēju auto iegādāties par mākslīgi pazeminātu cenu, kas jau var norādīt uz iespējamu korupciju.

Taču nekādu sodu par šo „brīnumu” prokurore nesaņems saistībā ar to, ka jau ir iestājies noilgums. Ziemeļkurzemes prokuratūra gan apliecina, ka „R.Leišavniece, norādot automašīnas iegādes darījumu valsts amatpersonas deklarācijas nepublicējamā daļā, bet nenorādot publicējamā daļā, iespējams, nav ievērojusi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” noteikto valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtību”.

Taču, „tā kā R.Leišavniece deklarāciju iesniegusi 2018.gada 1.aprīlī, 2020.gada 2.aprīlī ir iestājies disciplināratbildības noilgums un līdz ar to nav pamata lemt par iespējamu disciplinārsoda piemērošanu vai nepiemērošanu R.Leišavniecei”, norāda Ziemeļkurzemes prokuratūra.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nolēmis pārbaudi par auto iegādes „brīnumu” neveikt. KNAB priekšnieka vietniece Ineta Cīrule oficiāli paziņojusi, ka saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” šī esot VID kompetence.

Novērtē šo rakstu: