Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vairāk nekā septiņus mēnešus ilgas pārbaudes secinājis, ka bijušais finanšu ministrs Einars Repše savus pēdējo divu gadu darījumus ir uzrādījis amatpersonas deklarācijā un nav neatļauti piedalījies mantiskos darījumos, līdz ar to kriminālprocess saistībā ar viņa darījumiem nav uzsākams. Vienlaikus no KNAB atzinuma izriet, ka birojs nav uzskatījis par nepieciešamu pārbaudīt Repšes darījumus pēc būtības.
KNAB oficiālajā paziņojumā par atteikšanos sākt kriminālprocesu norāda, ka Repše savus 2008. un 2009. gadā veiktos darījumus saistībā ar atvērto ieguldījumu fondu B&R Global One deklarējis atbilstoši likumdošanai, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde nav konstatējusi nu jau bijušā politiķa izdevumu neatbilstību deklarētajiem ienākumiem.
Taču KNAB, kā izriet no šī lēmuma, ir pārbaudījis tikai to, vai Repšes darījumi formāli ir deklarēti, bet ne šo darījumu būtību un to, vai Repše faktiski nav pieņēmis apjomīgu dāvanu no sava kompanjona, baņķiera Valērija Belokoņa.
Pietiek jau informēja: savā amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu Repše norāda, ka no viņa daļējā īpašumā esošās AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pērn kā ienākumu no īpašuma pārdošanas saņēmis 148 tūkstošus eiro. Šajā pašā deklarācijā norādīts, ka tieši šādu summu amatpersona ieguvusi darījumā, pārdodot B&R Global One fonda daļas.
Taču Repšes 2008. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņa īpašumā 2008. gada beigās vispār būtu bijušas šādas B&R Global One fonda daļas. Savukārt Repšes 2009. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņš 2009. gadā pirms šādu daļu pārdošanas tās būtu iegādājies.
Līdz ar to no abām deklarācijām izriet, ka Repše par viņam nepiederošu vai oficiāli nedeklarētu B&R Global One fonda daļu pārdošanu saņēmis iespaidīgu summu – 148 tūkstošus eiro. Turklāt šī summa neatbilst ne AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība oficiālajam darbības pārskatam par 2009. gadu, ne oficiālajiem datiem par Repšes ieguldījumu šajā uzņēmumā.
Kā rāda Uzņēmumu reģistra dati, Repšes ieguldījums šajā uzņēmējsabiedrībā ir bijis tikai 90 tūkstoši latu (tātad nepilni 130 tūkstoši eiro). Turklāt pēdējos divos gados AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir nevis pelnījusi, kas objektīvi dotu pamatu nu jau bijušajam finanšu ministram savas daļas pārdot ar peļņu, bet gan cietusi zaudējumus – 71 622 latus 2008. gadā un 1706 latus 2009. gadā. Uzņēmuma kapitāls un rezerves 2009. gada beigās ir bijuši tikai 118 701 lats.
Tomēr, neraugoties uz uzņēmuma slikto stāvokli un ziņām par viņa reālajiem ieguldījumiem, Repše savā amatpersonas deklarācijā uzrāda 148 tūkstošus eiro, kas no šīs uzņēmējsabiedrības esot saņemti par pārdotu īpašumu – fonda daļām, kaut no viņa deklarācijām izriet, ka šādas daļas viņa īpašumā nemaz nav bijušas vai arī viņš tās nav deklarējis. Savukārt kā no uzņēmuma 2009. gadā saņemtā summa - deklarētie 148 tūkstoši eiro ievērojami pārsniedz Repšes daļu no uzņēmuma kapitāla un rezervēm 2009. gada beigās.
Tāpat Repšes amatpersonas deklarācijā par 2008. gadu uzrādīti AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vērtspapīri 124 tūkstošu eiro nominālvērtībā. Repšes amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu šādi vērtspapīri vairs nav uzrādīti, taču nav uzrādīti arī darījumi ar tiem.
Pašlaik KNAB lēmums par atteikumu sākt kriminālprocesu sakarā ar Repšes darījumiem ir pārsūdzēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
