Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības valdes locekle Silva Bendrāte neuzskata, ka viņas pirms 14 gadiem slēgtais trasta līgums un saņemtā nauda no Ventspils mēra Aivara Lemberga radiostacijas Kurzemes raido izveidei 1997. gadā būtu šķērslis kandidēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Vienotības politiķe atsaucas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietas izpildītājas Jutas Strīķes parakstīto atzinumu, ka ne Bendrāte ar šo līgumu, kas atrodams Lemberga krimināllietas materiālos, nonākusi interešu konfliktā, ne Ventspils mērs pārkāpis amatpersonai uzliktos ierobežojumus.  

Bendrāte cer startēt Vienotības sarakstā Kurzemē ar 6. numuru. „Protams, nav nekādu šķēršļu, lai es nestartētu,” Pietiek teica Bendrāte. Viņa šai savai vēlmei redzot arī Vienotības vadības un biedru atbalstu. „Tiesībsargājošās organizācijas ir teikušas savu vārdu, un visa tā situācija ir noskaidrota. Jūs lasījāt KNAB lēmumu, nu, tad tur arī ir rakstīts viss. Es neko nekomentēšu, to, ko jūs tur varat izlasīt, arī lasiet. Ētikas komisijas arī abas [gan Jaunā laika, gan Vienotības] ir izskatījušas, tās neatrada nekādus ētikas pārkāpumus, pēdējais, kas palika – KNAB lēmums, nu tas arī ir,” strikti norādīja politiķe. Bendrāte bijusi KNAB, kur „visu paskaidroju, visu uzrakstīju”.

Bendrātes skaidrojums, kas, pēc visa spriežot, apmierinājis arī KNAB, bijis, ka tagadējai politiķei ar Lembergu savulaik jau pēc Kurzemes radio nodibināšanas panākta mutiska vienošanās, ka viņu slepenais līgums vairs nav spēkā. Reāli nauda neesot atdota, un Bendrāte arī neuzskata, ka būtu Lembergam ko parādā: „Nē, es nejūtos parādā. Es esmu izdarījusi labu darbu, es esmu devusi cilvēkiem darba vietas un radījusi radiostaciju.”

„Kur rakstīts, ka man ar viņu būtu kaut kādas saistības tagad jākārto? Līgums sen jau nav spēkā. Līgums nebija spēkā jau tad, kad radiostacija sāka skanēt. Līgumā rakstīts melns uz balta, ka devējs var mainīt mutiski nosacījumus, un mēs mutiski arī vienojāmies par to, ka līgums vairs nav spēkā, ka darbs ir pabeigts, viss ir izdarīts, nauda ir ielikta lietā un līgums vairs nav spēkā,” stāsta Bendrāte. To, kā ar Lembergu mutiski vienojusies, Vienotības politiķe arī rakstījusi paskaidrojumā KNAB izmeklētājam. „Mums nebija vienošanās, ka man būtu jebkāda nauda jāatdod, nauda strādā Kurzemes cilvēku labā, es neesmu nevienu dividendi par šo naudu saņēmusi, tā ir ieguldīta radio izveidošanāc līdz pēdējam santīmam, nevis man aizbraukt kaut kur atpūsties siltās zemēs, pasauļoties,” saka Bendrāte.

Politiķei ar Lembergu neesot bijis mutiskas vienošanās, ka šis trasta līgums tiek iznīcināts, tomēr viņa bijusi pārsteigta un uztraukusies, kad aizvadītajā rudenī tas uzpeldēja no Lemberga krimināllietas materiāliem. „Biju uztraukusies, redzot šo dokumentu pirmo reizi pēc 13 gadiem, vienkārši es domāju, ja jau reiz mēs bijām beiguši šīs saistības, tam dokumentam vienkārši nebija jābūt. Es vienkārši uzticos, es principā arī daudzus dokumentus neglabāju, kas man nav vajadzīgi,” neizpratnē, kādēļ Lembergs glabājis dokumentu, kas apliecina abu slepeno vienošanos, ir Bendrāte.

Tagad Bendrāte savu rudenī lietoto apzīmējumu, ka ir „atstrādājusi” Lemberga doto naudu, skaidro citādāk. „Tas vārds „atstrādāt”, tas ir grāmatvedisks termins, oficiāli lietots, un to es arī KNAB parādīju, ka vēl tajā laikā tāds vārds tika lietots. Ja to žurnālisti iztaisīja par kaut kādu sensāciju  vissliktākajā nozīmē, ka tas tiek atstrādāts kaut kā politiski vai kā, tad tā nav taisnība, tas bija pilnīgi tikai un vienīgi grāmatvediski. Šajā gadījumā bija vienošanās, ka radiostacija skanēs, ka šī nauda nav lieki iztērēta, ir ielikta lietā, kur cilvēkiem ir darbs un radiostacija ir viena no populārākajām Kurzemē,” saka politiķe.

Bendrāte neuzskata, ka Lembergs, izvēloties šādu mediju pirkšanas formu – ar slepenu trasta līgumu izsniedzot naudu žurnālistei radiostacijas izveidei, vēlējies slēpti iegūt sev lojālu mediju Kurzemē. „Lemberga interese bija visai Kurzemei radīt šo radiostaciju, Ventspilij bija arī tādā ziņā interese, ka tur nevarēja daži dzirdēt Latvijas Radio programmu tajā laikā,” skaidro politiķe.

Bendrāte neuzskata, ka šī fakta dēļ Kurzemes radio būtu savās ziņās nekritisks pret Lembergu, kurš slēpti caur Bendrāti ieguldījis naudu šīs radiostacijas dibināšanā. „Bet kādā sakarā viņai būtu jābūt kritiskai vai kādai? Tā ir komercradiostacija, kura dod informatīvos raidījumus. Tur bija informācija atbilstoši komercradiostacijai – sniegt informāciju plus mūziku, komercradiostacija nav analītisks raidītājs,” uzskata Bendrāte. Tobrīd, pagājušā gadsimta 90.gadu beigās vēl turpinājās Ventspils uzņēmumu privatizācija, kas šobrīd ir Ģenerālprokuratūras un KNAB interešu lokā, auga Lemberga ekonomiskā un politiskā ietekme. „Toreiz Ventspils bija plaukstoša, viena no dinamiskākajām pilsētām, šādu informāciju mēs arī sniedzām un, ja bija kāda īpaša vēlēšanās nointervēt Lembergu, mēs to nodrošinājām, bija arī pieslēgšanās Latvijas Radio,” par Lemberga naudas izveidotā Kurzemes radio darbības principiem stāsta Bendrāte.

Pietiek jau rakstīja, ka pēc astoņu mēnešu ilgas pārbaudes KNAB Strīķes vadībā nonācis pie atzinuma, ka Bendrāte patiešām no biroja viedokļa neko neesot pārkāpusi. Saskaņā ar Strīķes skaidrojumu KNAB kompetencē vispār neietilpstot izvērtēšana, vai valsts amatpersonas deklarācijās ir norādītas patiesas vai nepatiesas ziņas, - par to lai rūpējoties Valsts ieņēmumu dienests. „Savukārt atbilstoši Biroja kompetencei, izvērtējot Jūsu iesniegumā norādīto informāciju, informējam, ka, pamatojoties uz pārbaudes laikā saņemto informāciju, netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka S. Bendrāte ir pārkāpusi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, bet A. Lembergs gan minētajā likumā, gan Korupcijas novēršanas likumā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus,” oficiālajā atzinumā raksta Strīķe.

Kā jau ziņots, Bendrāte vairāk nekā trīspadsmit gadus bija slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10. Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties „tikai un vienīgi” no Lemberga „interešu viedokļa”.

Līgums arī noteica, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi. Pirms katras uzņēmuma dalībnieku sapulces Bendrātei vajadzējis vērsties pie Ventspils mēra pēc norādījumiem, un tāpat Lembergam bijušas tiesības jebkurā brīdī uz Bendrātes vārda iegādātās kapitāldaļas nodot kādai citai personai.

Bendrāte 2250 latu lielo aizdevumu no Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei nebija deklarējusi savā amatpersonas deklarācijā, kura viņa iesniedz jau kopš 2002.gada rudens, kad kā Jaunā laika pārstāve stājās 8. Saeimas deputātes amatā. Bendrāte arī vairākkārt kā Jaunā laika pārstāve ir publiski uzstājusies par ētikas jautājumiem.

Viņa pati pēc līguma nonākšanas atklātībā par savām attiecībām ar Lembergu skaidroja, ka „šī bija tāda viņa uzticēšanās man, manis respektēšana, vēlēšanās palīdzēt. Lai gan viņš tur [trasta līgumā] ir sarakstījis visādus ierobežojumus, neviens nekad, nekur, nevienu brīdi mani nav ne uz ko spiedis, nedz arī izmantojis šīs tiesības. Es domāju, drīzāk tas viņam bija tāds formāls pasākums, lai, atbalstot radio staciju, nesanāktu, ka esi tāds muļķītis”.

Tāpat Bendrāte norādīja, ka faktiski visu Lembergam jau esot „atstrādājusi”: „Es domāju, ka tik daudz, cik esmu atstrādājusi tai pašai Ventspilij, lai būtu informācija, lai būtu atpazīstamība... Mēs centāmies, lai šī nauda nebūtu uzdāvināta, bet tiešām atstrādāta. Mēs visu rēķinājām, raidlaikiem bija konkrēta cena, tas viss tika iegrāmatots, un par visu vajadzēja atskaitīties. Tā ka nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts.”

Neraugoties uz vairāku kolēģu publiskiem aicinājumiem, Bendrāte arī kategoriski atteicās nolikt Saeimas deputāta mandātu, kurš nu viņai atņemts tikai līdz ar 10. Saeimas atlaišanu.

Kā zināms, jau laikā, kad Bendrātes „marionetes līgums” nāca atklātībā un KNAB paziņoja par pārbaudes sākšanu, tika izteikta prognoze, ka šajā gadījumā, ja vien nekas nemainīsies KNAB politiskajos uzstādījumos, birojs nekādus pārkāpumus noteikti nevēlēsies atklāt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...