KNAB oficiāls skaidrojums par likumu normām apliecina - politiskais pasūtījums tiešām bijis
PIETIEK21.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar partijām nesaistītām personām ir noteikts izmantojamo līdzekļu maksimālais apmērs tikai attiecībā uz konkrētiem priekšvēlēšanu izdevumiem un ne uz ko citu - visu veidu reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumu izmantošanu un labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu: kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) joprojām nespēj paskaidrot, kādu informāciju meklējis izdevumu Vienotība, PIETIEK! iespiedušajā tipogrāfijā, Pietiek rīcībā nonācis šāds KNAB iepriekš izsūtīts oficiāls skaidrojums par priekšvēlēšanu ierobežojumiem, kas apliecina - biroja darbiniekiem nebija nekādu likumīgu tiesību pieprasīt datus par avīzes drukāšanu.
Kā Pietiek jau informējis, aizvadītajā piektdienā, deviņas dienas pēc tam, kad Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars publiski paziņoja, ka partija "primāri vēlas noskaidrot", kas ir izdevuma Vienotība, PIETIEK! finansētājs, tipogrāfijā, kas iespieda šo avīzi, tieši ar šādas informācijas pieprasījumiem bija ieradušās KNAB darbinieces.
KNAB oficiālajā pieprasījumā, kas ir arī Pietiek rīcībā, apliecināts, ka interese par Vienotība, PIETIEK! drukāšanu un tās apmaksu esot saistīta tikai ar priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanas kontroli. Taču visa KNAB darbinieču pieprasītā informācija bijusi saistīta vienīgi ar izdevuma Vienotība, PIETIEK!, kā minēts oficiālajā dokumentā, "izgatavošanu".
Šāda Kamparu un Vienotību interesējošā informācija, atsaucoties uz KNAB likumu un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, tika pieprasīta, neraugoties uz to, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nenosaka nekādus ierobežojumus dažādu materiālu drukāšanai un līdz ar to KNAB nav formāla pamata par to interesēties.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka, ka tā saukto trešo personu priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos, uz kuriem attiecas likuma ierobežojumi un attiecīgi KNAB pienākumi tos kontrolēt, ietilpst dažādu izdevumu izplatīšana, bet ne drukāšana.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks un biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs trešdien ne noliedza, ne apstiprināja to, ka šāds politisks pasūtījums patiešām tiek izpildīts. Viss, ko spēja atbildēt KNAB preses pārstāvis, bija: "Jūsu jautājums ir nodots reģistrēšanai lietvedībā. Atbildes uz jūsu jautājumiem tiks sniegtas likumā noteiktajā kārtībā un likumā noteiktajā termiņā."
Taču ceturtdien Pietiek rīcībā nonāca KNAB iepriekš izsūtīts oficiāls skaidrojums par normatīvo aktu prasībām, kas precīzi apliecināja jau iepriekš zināmo, - normatīvie akti neuzliek nekādus ierobežojumus dažādu materiālu drukāšanai un tāpēc KNAB nav nekāda likumīga pamata par tiem interesēties.
"Ar partijām nesaistītajām personām ir noteikts izmantojamo līdzekļu maksimālais apmērs - 15 minimālās mēnešalgas attiecībā uz konkrētiem priekšvēlēšanu izdevumiem: par visu veidu reklāmas izvietošanu televīzijā, radio, laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos periodiskajos izdevumos, internetā, telpās un publiskās vietās, pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus), ja tam ir priekšvēlēšanu aģitācijas raksturs," teikts KNAB oficiālajā skaidrojumā.
Kad Pietiek ceturtdien pieprasīja KNAB paskaidrojumus par šo skaidrojumu un tā pretrunu ar KNAB interesējošo informāciju tipogrāfijā, izrādījās, ka ir jautājumi, kurus KNAB var arī nenodot reģistrēšanai lietvedībā, bet reaģēt uz tiem nekavējoties. KNAB izrādīja dzīvu interesi par skaidrojuma saturu un apgalvoja, ka "tieši šāds skaidrojums vairs nav aktuāls", taču KNAB nevarēja vai nespēja paskaidrot, kas tieši tā sniegtajā skaidrojumā "vairs nav aktuāls".
Kā jau informēts, pēc pirmajiem apgalvojumiem par "nomelnošanu" un "ķengu avīzi" neviens no Vienotības vadītājiem nav pat mēģinājis atspēkot kādus no izdevumā Vienotība, PIETIEK! minētajiem faktiem. Tikmēr Pietiek trešdien vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot aprakstītajām KNAB darbībām un izrādīto interesi par datiem, kas nav saistāmi ar normatīvajos aktos minētajiem ierobežojumiem, taču precīzi atbilst Vienotības vadības izrādītajai interesei. Virkne jautājumu ir oficiāli nosūtīta arī KNAB, taču tas pagaidām ne uz vienu no tiem nav vēlējies atbildēt.
Kā jau informēts, Vienotība, PIETIEK! izdošana un izplatīšana ir izmaksājusi vairāk nekā 30 tūkstošus latu, un gan drukātājiem, gan izplatītājiem ir samaksājis izdevējs - SIA Fox Communications, kas pieder Endo Lapsam. Kā finanšu avots pašlaik ir izmantots aizņēmums no firmas partneriem, un šī nauda būs jāatdod. Aizdevēji netiks atklāti, ņemot vērā līdzšinējo to uzņēmumu pieredzi, kuri ir vēlējušies kādā veidā nostāties pret Vienotību vai tās redzamākajiem pārstāvjiem.
Pietiek cer jau tuvākā mēneša laikā laist klajā nākamo izdevumu - domājams, tāpat miljona eksemplāru tirāžā. To, kurai partijai vai partijām tas būs veltīts, pagaidām nav iespējams droši pateikt. Iespējams, ka nāksies vienu izdevumu "sadalīt" vairākām partijām, kā to ierosinājuši arī daudzi lasītāji.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
