Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas likumpārkāpumu, ne tikai „piemirstot” uzrādīt amatpersonas deklarācijā valdes locekļa amatu pašai piederošā juridisko pakalpojumu uzņēmumā, bet arī ieņemot šo amatu vēl divus gadus pēc FID vadītājas amata ieņemšanas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņai uzlicis „iespaidīgu” 100 eiro soda naudu, kas ir viena tūkstošā daļa no viņas gada algas – tā pērn bija 105 356 eiro.

Kā jau informēts, KNAB izvērtēja publikācijā aprakstīto, ka kopš 2006. gada 2. janvāra I. Znotiņa atbilstoši Lursoft datiem ir bijusi SIA Katre valdes locekle, nomainot savu māti, kuru iepriekš šajā amatā kā uzņēmuma īpašniece bija iecēlusi. Vēl šā gada jūnija sākumā FID priekšniece bija ne tikai vienīgā šīs 2005. gada pavasarī dibinātās SIA valdes locekle, bet arī īpašniece un patiesā labuma guvēja.

SIA Katre I. Znotiņas vadībā kā darbības veidu ir uzrādījusi juridisko pakalpojumu sniegšanu un savulaik veiksmīgus gadus beigusi pat ar vairāk nekā 78 tūkstošu eiro lielu gada peļņu. Vēl pērn I. Znotiņa, kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, no šīs SIA dividendēs izņēmusi 4631 eiro.

2018. gadā stājoties FID vadītājas amatā, I. Znotiņa savu SIA Katre valdes locekles amatu bija uzrādījusi amatpersonas deklarācijā, savukārt 2019. gadā attiecīgajā deklarācijas sadaļā tas vairs nebija pieminēts.

Šķiršanās no juridisko pakalpojumu uzņēmuma vadītājas posteņa būtu bijusi loģiska: šāda amata saglabāšana radītu FID priekšniecei reālu vai vismaz formālu interešu konflikta situāciju, it īpaši ņemot vērā, ka SIA Katre šādus pakalpojumus sniegusi kopš tālā 2005. gada.

Turklāt vēl nopietnāks likuma pārkāpums ir tas, ka gandrīz divus gadus pēc stāšanās FID priekšnieces amatā I. Znotiņa bija saglabājusi arī privātuzņēmuma valdes locekļa posteni. „Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta trešo daļu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata savienošana ar amatu privātā kapitālsabiedrībā nav pieļaujama,” oficiāli apliecina KNAB.

Ir apšaubāmi, vai runa var būt par aizmāršību vai nezināšanu. I. Znotiņa, kā zināms, tiek pozicionēta kā izcila speciāliste, kas „veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes daudzos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kuru ietvaros viņa ir vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu”.

Turklāt Lursoft dati rāda, ka savu privāto uzņēmējdarbību FID priekšniece nav aizmirsusi ne pērn, ne arī šogad. Tieši viņai kā SIA īpašniecei vienīgajai bija tiesības lemt par dividenžu izmaksāšanu sev pašai, un tieši I. Znotiņa kā SIA Katre īpašniece šā gada 8. jūnijā pieņēmusi lēmumu par savas saimniecisko darbību pārtraukušās SIA likvidēšanu, pati sevi ieceļot par uzņēmuma likvidatori.

Savukārt pati I. Znotiņa nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar viņas deklarācijā noklusēto informāciju, savukārt izdevumam Neatkarīgā FID pavēstījis, ka SIA Katre kopš 2014. gada esot apturēta saimnieciskā darbība un „attiecīgi I. Znotiņa nav darbojusies kā minētā uzņēmuma pārstāve”. Par iepriekšējiem deviņiem uzņēmuma darbības gadiem FID klusē.

Pēc informācijas publiskošanas par KNAB uzlikto sodu Finanšu izlūkošanas dienests ir nācis klajā ar šādu paziņojumu:

Ilze Znotiņa atvainojas sabiedrībai par savu rīcību

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa atvainojas sabiedrībai par savu rīcību, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto valsts amatpersonu amatu savienošanas kārtību, valsts amatpersonas deklarācijā nenorādot savā SIA ieņemamo valdes locekles amatu.

"Es dziļi atvainojos visai sabiedrībai kopumā un katram tās pārstāvim atsevišķi par savu rīcību, valsts amatpersonas deklarācijā nenorādot savā SIA ieņemamo valdes locekles amatu. Apzinoties, ka vienmēr esmu iestājusies par caurskatāmu un likumīgu rīcību ikvienas amatpersonas darbā, es pilnībā atzīstu savu pārkāpumu un vainu sabiedrības priekšā," saka Ilze Znotiņa.

Tāpat Ilze Znotiņa norāda, ka SIA "Katre" saimnieciskā darbība ir pārtraukta kopš 2014.gada, taču tās darbība saskaņā ar Uzņēmuma reģistra noteikumiem atjaunojusies automātiski. Ilze Znotiņa atzīst, ka viņai kā juristei, stājoties atbildīgajā Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces amatā, bija jāpārliecinās gan par atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām, gan par savas SIA darbību un attiecīgi jārīkojas, likvidējot uzņēmumu. Ilze Znotiņa, uzsākot uzņēmuma likvidācijas procesu, sevi iecēla par likvidatoru, uzskatot, ka uzņēmumā visos tā darbības posmos ir jādarbojas ar to saistītajām personām.

Ilze Znotiņa uzsver, ka pārkāpums izdarīts bez nodoma, un atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2020.gada 16.septembrī pieņemto lēmumu par taisnīgu un 2020.gada 28.septembrī ir pilnībā samaksājusi piemēroto sodu.”

Novērtē šo rakstu:

17
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi