Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

10. Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa 28. maijā, tiekoties ar prezidentu Valdi Zatleru dažas stundas pirms brīža, kad viņš uzrunā tautai nolasīja rīkojumu Nr.2, līdz pēdējam brīdim aizstāvējusi Saeimas balsojumu neatļaut kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietās, paziņojot, ka „KNAB prasība bija stulba”, Pietiek atklāja kāda par sarunas saturu labi informēta amatpersona. Atšķiras Āboltiņas un Zatlera puses interpretācijas par to, kādā kontekstā tikusi apspriesta Saskaņas centra (SC) iespējamā iekļaušana koalīcijā – pirmā to sasaistījusi ar Zatlera pārvēlēšanas nodrošināšanu, Zatlers – ar oligarha Lemberga ietekmes mazināšanu uz valdību. Āboltiņa arī vainojusi premjeru Valdi Dombrovski šī politiskā strupceļa izraisīšanā, ko varēja uztvert kā mājienu, ka Vienotība varētu mainīt premjeru, lai pavērtu durvis SC.

Aizvadītajā piektdienā LTV diskusijā 100. panta Preses klubs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par vēsturisko 28. maija sarunu Rīgas pilī, Āboltiņa apgalvoja, ka, runājot par SC iesaisti koalīcijā, uzdevusi Zatleram jautājumu, vai tā ir tā cena, kura, viņaprāt, būtu jāmaksā, lai nodrošinātu viņa pārvēlēšanu Valsts prezidenta amatā 2. jūnijā.

Kāds par Saeimas priekšsēdētājas un prezidenta sarunas saturu labi informēts avots Pietiek norādīja, ka šāda doma ne no vienas puses todien Rīgas pilī nav izskanējusi. Iespējams, pati Āboltiņa samazinājusi atkāpšanās iespējas Zatleram, bez diplomātijas un atklātā tekstā viņa aicinājumus apsvērt koalīcijas variantus, kas mazinātu oligarha Lemberga ietekmi uz valdību, vairākkārt sasaistot ar Zatlera pārvēlēšanas iespējam. Kā zināms, situācijā, kad zaļie zemnieki bija paziņojuši par atbalstu Andrim Bērziņam, Zatlera pārvēlēšanai vajadzēja SC balsis. 

„Viņa teica, lai Zatlers neuztraucas: „2. jūnijā viss būs kārtībā – mēs tevi pārvēlēsim.” Āboltiņai pietrūka diplomātijas klaji sasaistot abas lietas,” Pietiek atklāja informētais avots. Vienotības līdere tādā veidā prezidentam netieši pateica, ka, ja viņš nepieņems lēmumu par Saeimas atlaišanu, tā darīs, cerot, ka tomēr tiks pārvēlēts uz otro termiņu.

Kādai par sarunu informētai amatpersonai bija radies iespaids, ka „viņa izgāja pa durvīm ar pārliecību, ka ir izdevies prezidentu apvārdot”, ko apstiprina politikas kuluāros nākamo stundu laikā tiražētais Āboltiņas īsziņas atstāsts ar līdzīgu saturu.

Politiķe 28. maija sarunas laikā vairākkārt Zatleram aizstāvējusi Saeimas rīcību, dažas dienas agrāk nobalsojot pret tiesībsargājošo iestāžu lūgumu ļaut kratīšanu pie deputāta imunitātes pasargātā Šlesera. Lai pamatotu šo parlamenta rīcību, Āboltiņa paziņojusi, ka „tas bija Saeimas protests pret idiotisku valsts tiesībsargājošo iestāžu darbību”, bet citā sarunas epizodē paziņojusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) „prasība bija stulba”.

Neoficiālās sarunās Āboltiņa tiešām mēdz izmantot šādu leksiku un argumentācijas manieri. Kā zināms, daudzi Saeimas deputāti balsošanu pret Šlesera imunitātes atņemšanu pamatoja ar pretrunīgi noformulēto Ģenerālprokuratūras lūgumu, kā arī ar to, ka KNAB lūgums ļaut veikt kratīšanu pie Šlesera ir novēlots, jo viņš, ja vien vēlētos, jau sen būtu atbrīvojies no pierādījumiem.

28. maijā dažas stundas pirms rīkojuma Nr.2 nolasīšanas tautai Zatlers atsevišķi tikās gan ar Saeimas priekšsēdētāju, gan premjeru Valdi Dombrovski. Katra no sarunām ilgusi aptuveni stundu, un, ja pirmajā vairāk runājusi Āboltiņa, sniedzot plašu analīzi par Saeimas atlaišanas sekām, iespējamiem koalīciju modeļiem esošās Saeimas ietvaros un ārkārtas vēlēšanu gadījumā, tad premjers sarunā ar Zatleru vairāk klausījies un bijis sev ierasti inerts. Kādam par abu sarunu saturu labi informētam avotam palicis iespaids, ka abi Vienotības līderi bija ieslīguši pašapmierinātībā un nav apzinājušies situāciju, kādā nonākusi koalīcija un līdz ar to valsts.

Āboltiņa prezidentam atklāti atzinusi, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šajā koalīcijā jūtas komfortabli, ZZS saņem visu, ko vēlas, un šīs apvienības faktiskais līderis Aivars Lembergs ietekmē politiskos lēmumus. Vienotības līdere Zatleram paudusi uzskatu, ka veidot jaunu koalīciju, atstājot ZZS „aiz borta”, būtu bīstami, jo Lembergs ļoti aktīvi darbotos opozīcijā. Tāpat Āboltiņa vairakkārt uzsvērusi, ka visā šajā situācijā „vājākais punkts - premjers”, jo Dombrovskis iebildis pret koalīciju ar SC un vēl aizvien esot ilūzijās par koalīciju ar ZZS.

28. maija pēcpusdienā drīz pēc sarunas Rīgas pilī politikas kuluāros sāka izplatīties ziņas, ka Āboltiņa, lai novērstu Saeimas atlaišanu, piedāvājusi upurēt premjeru Dombrovski, un šo baumu izcelsme bija pašas Saeimas priekšsēdētājas tuvākais loks. Tomēr par sarunas saturu informēts avots Pietiek noliedza, ka šāda versija sarunā ar Zatleru izskanējusi, lai gan pašlaik šādas interpretācijas iespējams nolasīt.

Pats Dombrovskis sarunā ar Zatleru 28. maijā vairāk klusējis un atdzīvojies, tikai apspriežot gaidāmo nākamā gada budžetu. Uz prezidenta jautājumu, vai viņam ir kādas sarkanās līnijas koalīcijā ar ZZS, Dombrovskis atteicis, ka jāpadomā, un tad pieļāvis, ka tā var notikt, ja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija atzīs, ka KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis jāatbrīvo no amata, bet ZZS nobalsos pret. „Būs kaut kas jādara,” savā ierastajā manierē noteicis premjers, nespējot paskaidrot, kā īsti rīkosies. Dombrovskis bijis pret iespēju SC pieaicināt valdībā kā trešo partneri, jo tad Saskaņai kopā ar ZZS būtu 51 balss un tā tik un tā diktētu noteikumus. Koalīcijas veidošanu ar SC Dombrovskis nav izslēdzis, atzīstot, ka ar to ir problēmas – pirmkārt, vēsturiskie, okupācijas un valodas jautājumi, otrkārt, iekšējās attiecības Vienotībā, kā arī SC balsojumi, neatbalstot kratīšanu pie Šlesera un vēl iepriekš Latvijas līdzdalību Afganistānas operācijā.

Brīdinot par Saeimas atlaišanas riskiem, Āboltiņa arī Zatleram atklāti norādījusi uz politikas kuluāros jau tobrīd klīstošajām spekulācijām par to, ka prezidents varētu veidot savu partiju un startēt ar to ārkārtas vēlēšanās, kas piepildījās. Tāpat Āboltiņa norādījusi, ka vēl viens ieguvējs no ārkārtas vēlēšanām varētu būt Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas veidota partija.  Vienotības līdere arī brīdinājusi, ka SC ņemšana valdībā novestu pie Vienotības sašķelšanās, jo Pilsoniskā savienība (PS) to pamestu. Vienlaikus Āboltiņai tobrīd bijušas bažas, ka arī ārkārtas vēlēšanu gadījumā PS izvēlētos startēt atsevišķi. Lai gan 28. maija vakarā no atsevišķiem PS redzamiem politiķiem šādi mājieni tika saņemti, vēlākie notikumi parādīja, ka šis scenārijs nepiepildījās.

Stundu ilgajā sarunā Rīgas pilī klāt bija četri cilvēki – bez Zatlera un Āboltiņas arī spīkeres biroja vadītāja Gunda Reire un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Pašlaik, kad Āboltiņas vadītā Vienotība un Zatlera dibinātā reformu partija uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām konkurē par vienu un to pašu elektorātu, katra puse ir ieinteresēta pa savam atstāstīt un interpretēt sarunas saturu. Tāpat Zatleram un viņa tuvākajam lokam, kas bija iesaistīts lēmuma par Saeimas atlaišanu sagatavošanā, nav izdevīgi ļaut šo lēmumu sasaistīt ar prezidenta aprēķinu par pārvēlēšanas izredzēm. Līdz ar to 100% uzticamu izklāstu vēsturiskajai sarunai, kura netika ierakstīta un kuras laikā vairums no klātesošajiem neveica piezīmes, iegūt nebūs iespējams. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...