Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieki Alvis Vilks un Juta Strīķe iesniegumus par steidzamiem atvaļinājumiem aprīļa pirmajā pusē iesnieguši vienā dienā, sākoties skandālam ap Pietiek publiskotajām, acīmredzot no KNAB noplūdušajiem VAS Latvenergo amatpersonu telefonsarunu ierakstiem. To, apstiprinot versiju par amatpersonu vēlmi šādā veidā paglābties no skandāla sekām, nu oficiāli apstiprina KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Interesanti, ka saskaņā ar Streļčenoka skaidrojumu, ko Pietiek šodien publisko pilnībā, sabiedrībai nav pamata uzzināt, vai atvaļinājuma laikā KNAB vadītāji ir uzturējušies biroja telpās, jo tas attiecoties tikai uz viņu privāto dzīvi:

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) (..) ir saņēmis Lato Lapsas iesniegumu, kurā lūgts sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Vai Biroja priekšnieka vietnieki J.Strīķe un A.Vilks pašlaik (t.i., iesnieguma datēšanas datumā) atrodas atvaļinājumā. Ja minētās personas atrodas atvaļinājumā, lūgts sniegt informāciju kad un kam ir iesniegts iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu, kas ir piešķīris atvaļinājumu, kad sācies atvaļinājums, uz cik ilgu laiku piešķirts atvaļinājums, kad pēdējo reizi šī persona bijusi Biroja telpās. (..)

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) spriedumā, lūgumi, sūdzības, priekšlikumi un jautājumi ir instrumenti, ar kuru palīdzību persona var uzzināt, kas notiek valsts pārvaldē, izteikt savus viedokļus un priekšlikumus par valsts pārvaldes darbību, sūdzēties par to, kas valsts pārvaldes darbībā personu neapmierina (sk. Senāta 2011.gada 9.novembra sprieduma lietā Nr.A42995809 SKA – 836/2011 8.punktu).

Savukārt Informācijas atklātības likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Proti, šā likuma 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Vispārpieejamo informāciju saskaņā ar šī likuma 10.panta trešo daļu sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā. Šā likuma 10.panta ceturtajā daļā noteikts, ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.

Izvērtējot Jūsu iesniegumā minētās informācijas izsniegšanas pieļaujamību, Birojs sniedz Jums šādu vispārpieejamo informāciju.

Ar Biroja priekšnieka rīkojumu Biroja priekšnieka vietniekam A.Vilkam ir piešķirts atvaļinājums no 2012.gada 13.aprīļa līdz 20.aprīlim, un Biroja priekšnieka vietniecei J.Strīķei ir piešķirts atvaļinājums no 2012.gada 16.aprīļa līdz 2.maijam. Tādējādi Jūsu iesnieguma sagatavošanas brīdī, t.i., š.g. 18.aprīlī, Biroja priekšnieka vietnieks A.Vilks un Biroja priekšnieka vietniece J.Strīķe atradās atvaļinājumā. Vienlaikus informējam, ka iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu Biroja priekšnieka vietnieki ir iesnieguši pirms rīkojuma par atvaļinājuma piešķiršanu izdošanas, proti, J.Strīķe – š.g.11.aprīlī un A.Vilks – 12.aprīlī.

Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu par to, kad pēdējoreiz (acīmredzot, domāts par piešķirtā atvaļinājuma periodu un pirms tā) iepriekšminētās amatpersonas bijušas Biroja telpās, norādām turpmāk minēto.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts), citā lietā izvērtējot to, vai iesniedzējam L.Lapsam ir personiska interese iegūt informāciju, ir secinājis, ka ir labi zināms, ka pieteicējs ir preses pārstāvis, kurš raksta par politiski un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, tostarp valsts (plašā nozīmē) finanšu līdzekļu izlietojumu. Līdz ar to šajā gadījumā runa ir par preses tiesībām iegūt informāciju. Preses brīvība vārda brīvības kontekstā ir īpaša tā iemesla dēļ, ka presei demokrātiskā sabiedrībā ir svarīga loma. Kā bieži ir atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai gan prese nedrīkst pārkāpt noteiktas robežas attiecībā uz citu personu tiesību aizsardzību, tās uzdevums – ievērojot tās pienākumus un atbildību – tomēr ir darīt zināmu informāciju un idejas par politiskiem jautājumiem, kā arī citām sabiedrību interesējošām tēmām. Ne tikai presei ir pienākums izplatīt informāciju, bet arī sabiedrībai ir tiesības to saņemt. Pretējā gadījumā prese nevarētu spēlēt savu būtisko „sargsuņa” lomu (sk. Senāta 2011.gada 26.maija sprieduma lietā Nr.SKA-421/2001 8.punktu).

Senāts 2009.gada 26.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2009 norādīja, ka valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību.

Tādējādi nav šaubu par to, ka valsts amatpersonu darbība publisko tiesību jomā, t.i., veicot amata pienākumus, ir pakļauta pastiprinātai sabiedrības uzmanībai un kontrolei. Līdz ar to Birojs pilnībā piekrīt Senāta vairākkārt paustajām atziņām, ka tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārpieejamo informāciju (...) Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības uz šo informāciju un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli (sk. Senāta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

Darba likuma 141.panta pirmajā daļā noteikts, ka atpūtas laiks šā likuma izpratnē ir laikaposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata.

Tādējādi secināms, ka atvaļinājuma laikā valsts amatpersona neatrodas darba devēja rīcībā, līdz ar to minētajā laikā valsts amatpersona neatkarīgi no savas atrašanās vietas (t.sk., atrodoties savā darba vietā) neveic amata pienākumus un šo laiku valsts amatpersona izmanto pēc saviem ieskatiem, t.i., šajā laikā valsts amatpersonai ir tiesības uz privāto dzīvi.

Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Saskaņā ar šā panta otro daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija par fiziskās personas privāto dzīvi.

Privātās dzīves jeb tiesību uz privātumu (right to privacy) saturu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, veido: personas identitāte, fiziskā vai garīgā integritāte, tostarp, gods un cieņa, savas dzīves telpa, seksuālās darbības un sociālās attiecības - attiecības ar citām personām, iekaitot informāciju par šīm attiecībām. Šīs tiesības ietver arī tiesības dzīvot, ciktāl kāds vēlas, pasargāti no publicitātes (skat. http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/4734/ ). Privātās dzīves satura analīze ir skatāma arī Administratīvā procesa likuma 59.panta trešajā daļā.

Savukārt Informācijas atklātības likuma 8.pants nosaka, ka informācija par fiziskās personas dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

Senāts 2010.gada 1.jūlija spriedumā lietā Nr.SKA-347/2010 ir norādījis, ka iepretim preses brīvībai saņemt pieprasīto informāciju ir citu personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (...). Konkrētajā gadījumā Senāts, analizējot to, vai sabiedrībai ir interese uzzināt informāciju par valsts iestāžu darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, ir secinājis, ka nodokļu maksātāju finanšu izlietojums demokrātiskā sabiedrībā neapšaubāmi ir interesējoša tēma. Tādējādi konkrētajā gadījumā Senāts atzinis, ka iepretim esošā sabiedrības interese zināt valsts darbiniekiem izmaksāto prēmiju apmērus nav uzskatāma par vienkāršu ziņkāri. Tā ir interese zināt savu kā nodokļa maksātāju naudas izlietojumu, kas ir leģitīma interese. Vienlaikus Senāts ir vērsis uzmanību, ka abas konfliktējošās tiesības – tiesības saņemt informāciju par valsts līdzekļu izlietojumu, no vienas puses, un tiesības uz personas datu aizsardzību, no otras puses, - ir taisnīgi jālīdzsvaro (sk. sprieduma [17] – [18] punktu).

Ievērojot iepriekš secināto, proti, to, ka laiks, kurā valsts amatpersona atrodas atvaļinājumā, viennozīmīgi atzīstams par tādu, kurā valsts amatpersonai ir tiesības uz privāto dzīvi un kurā viņa neatrodas darba devēja rīcībā un nav uzskatāma par publisku personu, informācija par to atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajā daļā noteikto, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Tādējādi konkrētajā gadījumā, izvērtējot iesniegumā norādīto mērķi, kādam informācija ir pieprasīta (proti, informatīviem nolūkiem) un samērojot sabiedrības tiesības iegūt informāciju par to, vai valsts amatpersona piešķirtā atvaļinājuma laikā, kurā tā nav uzskatāma par publisku personu un kurā personai ir tiesības uz privāto dzīvi, ir atradusies Biroja telpās, Birojs uzskata, ka, ievērojot to, ka konkrētajā gadījumā Birojs nekonstatē, ka iesnieguma mērķis būtu sabiedrību interesējoša tēma, kuru sabiedrībai neapšaubāmi būtu tiesības saņemt un zināt, bet drīzāk liecina par vienkāršu iesniedzēja interesi, konkrētajā gadījumā par objektīvi nozīmīgākām atzīstamas valsts amatpersonas Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā un citos cilvēktiesību aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos, tajā skaitā, starptautiskajos, ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Vienlaikus informējam, ka pirms atvaļinājuma piešķiršanas Biroja priekšnieka vietnieki J.Strīķe un A.Vilks „pēdējoreiz” bija Biroja telpās un pildīja amata pienākumus pēdējā dienā pirms piešķirtā atvaļinājuma.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...