KNAB sāk pārbaudi par Graumani, atklājas fakti par vēl vienas JKP ministrijas „vecāko konsultantu”
Lato Lapsa28.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sācis resorisko pārbaudi par faktiem, kas varētu liecināt par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētāja Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciālistes un vienlaikus JKP reklāmas kampaņas veidotājas Hildegardes Graumanes iespējamu fiktīvu nodarbināšanu un atalgojuma saņemšanu par darbu, kas nav saistīts ar tiešo amata pienākumu pildīšanu ministrijā.
Pārbaude sākta saistībā ar faktiem, ko pirms nedēļas atklāja publikācija, – H. Graumane, kura tiek minēta kā faktiskā JKP priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja, bez konkursa, uz „uzaicinājuma” pamata pieņemta darbā Tieslietu ministrijā, lai tur, iespējams, saņemtu papildu atalgojumu par saviem pakalpojumiem partijas labā.
Kā izrādījās, partijas vadība, ministrijas pārstāvji un pati H. Graumane nebija precīzi saskaņojuši versijas, līdz ar to, faktiem nākot gaismā, pinās pretrunās gan par to, kā mārketinga speciāliste īsti nonākusi ministrijā, gan par viņas ziedoto naudu JKP jau pēc pieņemšanas darbā ministrijā, gan par viņas pienākumiem partijā un to, kas tad īsti ir vai nav partijas priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs.
„Faktiski kampaņas vadītājs oficiāli ir Krišjānis Feldmans. Tas visiem ir tā kā zināms,” – tā, piemēram, skaidroja H. Graumane. Savukārt partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks K. Feldmans sākotnēji pavēstīja, ka „visi kaut kā kopā vadām” un ka „šobrīd katrs uzņemas kādu daļu atbildības” un tikai pēcāk, aptverot žurnālistu jau noskaidroto, pārgāja uz versiju „es praktiski par visu tāpat atbildu”.
H. Graumane gan nav vienīgā valsts amatā iekārtotā persona, kas saistīta ar JKP priekšvēlēšanu kampaņu. Reizē ar viņu ir ticis minēts arī Mārcis Krastiņš, kurš savukārt, kā izrādās, ir iekārtots par „vecāko konsultantu” Izglītības un zinātnes ministrijā, - atšķirībā no H. Graumanes viņam vienīgajam visā nodaļā šīs ministrijas mājaslapā nav norādīts ne kabineta tālruņa numurs, ne elektroniskā pasta adrese.
JKP pārstāves Ilgas Šuplinskas vadītā Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka M. Krastiņš pie konsultanta amata ar 1190 eiro mēneša atalgojumu ticis aptuveni tajā pašā laikā, kad H. Graumane Tieslietu ministrijā, – šā gada aprīlī. Konkurss uz šo amatu beidzies bez rezultātiem, un tad tajā nonācis M. Krastiņš.
Ministrija apliecina, ka M. Krastiņam dota atļauja „veikt blakus darbu ārpus ministrijā noteiktā darba laika”, savukārt ministrijas darba telefons un elektroniskā pasta adrese viņam neesot piešķirta, jo „viņš darba pienākumus pamatā veic attālināti”. Šie darba pienākumi esot bijuši „tiešā veidā saistīti” ar attālinātajam mācību procesam paredzētā audiovizuālā satura radīšanas projekta koordinēšanu.
Uz jautājumu, kas tieši un kad pieņēma lēmumu par šāda vecākā konsultanta nepieciešamību, JKP pārstāves vadītā ministrija neatbildēja. Arī pats M. Krastiņš neatbildēja uz telefonzvanu.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
