KNAB sākts kriminālprocess par Liepājas SEZ autoiepirkumu; ar vienu no mašīnām braukā Sesks
PIETIEK02.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdienas vizīte Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē saistīta ar šajā dienā - 29. aprīlī uzsāktu kriminālprocesu par iespējamām nelikumīgām darbībām 2011. gada maijā-jūnijā notikušā iepirkumā par automašīnu piegādi pārvaldes vajadzībām, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no ar izmeklēšanu saistītiem avotiem.
29. aprīlī KNAB sācis kriminālprocesu, kurā izmeklē iespējamas nelikumīgas darbības, ko veikusi Liepājas SEZ pārvaldes iepirkumu komisija kādā pirms gandrīz diviem gadiem notikušā autoiepirkumā. Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 327. panta (Dienesta viltojums) 1. daļas, tas ir, par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu, vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona.
Izmeklēšanai tuvi avoti Pietiek norāda uz laika posmu no 2011. gada maija sākuma līdz jūnija beigām. Šajā laikā noticis iepirkuma konkurss par tiesībām veikt automašīnu piegādi Liepājas SEZ pārvaldei. Pietiek Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā neizdevās atrast informāciju par šādu autoiepirkumu SEZ pārvaldei.
Zināms, ka ar Liepājas SEZ dienesta auto pārvietojas gan Liepājas mērs, vienlaikus SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks, gan SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš (attēlā kopā ar Krievijas transporta ministru Igoru Ļevitinu, kurš redzams no labās). Abi ceturtdien visas dienas garumā uz tālruņa zvaniem neatbildēja.
Vēlāk pašā vakarā Liepājas mērs ar īsziņas starpniecību apstiprināja, ka Liepājas SEZ dienesta auto, kuru viņš izmanto, iepirkts tieši 2011. gadā. Arī Seska valsts amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu atrodams, ka viņam ir nodota lietošanā VolksWagen dienesta vieglā automašīna, kuras izlaides un reģistrācijas gads minēts 2011. Uzstājot, ka atbildēs tikai rakstiski, Sesks skaidroja, ka KNAB viņu nav iztaujājis, "jo neesmu SEZ izpildaparātā".
Pirms tam Pietiek īsziņā bija informējis Sesku, ka gatavo rakstu par KNAB izmeklēto auto iepirkumu, kas attiecas uz mašīnu, ar kuru pārvietojas arī Liepājas mērs. Neilgi pēc tam no Seska pienāca īsziņa: "Ko lai dara, atbildēt?" Pēc visa spriežot, Liepājas mērs vēlējās ar kādu konsultēties, pārsūtot Pietiek jautājumus, bet bija kļūdījies ar adresātu.
Pēc Pietiek informācijas, kas gūta no izmeklēšanai tuviem avotiem, pirmdien notikušajā kratīšanā Liepājas SEZ pārvaldē KNAB operatīvie darbinieki izņēmuši pārvaldes vecākās ekonomistes Evitas Pērkones darba kabinetā esošu datoru. Tieši caur Pērkones rokām pēdējos 9 gadus gājuši Liepājas SEZ iepirkumi, viņa nodarbojusies ar iepirkumu dokumentu sagatavošanu. Pati Liepājas SEZ ekonomiste uz Pietiek zvaniem ceturtdien neatbildēja, bet viņas mobilais tālrunis nebija atslēgts.
Gan Sesks, gan Krieviņš Liepājas domē ievēlēti no Liepājas partijas, kuras valdē abi ir. Ceturtdien Liepājas partijas sadarbības partneru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijā sastaptie raustīja plecus un Pietiek apgalvoja, ka par Liepājas SEZ notikušo KNAB vizīti neko sīkāk nezinot. Neoficiāli kāds zaļzemnieks pauda aizdomas, ka tas uzskatāms par "priekšvēlēšanu sveicienu" no politiskajiem konkurentiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
