Iesaki rakstu: 
Izvērtējot publikācijā minētos faktus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir saucis pie administratīvās atbildības Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu.
Kā informē KNAB, ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, un saskaņā ar pārkāpuma laikā spēkā bijušo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (tagad tas zaudējis spēku) I. Znotiņai ir piemērots sods.
FID priekšniecei vēl ir tiesības lēmumu par viņas sodīšanu pārsūdzēt, tāpēc KNAB piemēroto sodu atklās pēc KNAB Trešās pārvaldes Otrās nodaļas priekšnieces 2020.gada 16.septembra lēmuma stāšanās spēkā šajā pārkāpuma lietā.
Šis lēmums ir pieņemts pēc tam, kad KNAB izvērtēja publikācijā aprakstīto I. Znotiņas iespējamo likumpārkāpumu, ne tikai „piemirstot” uzrādīt amatpersonas deklarācijā valdes locekļa amatu pašai piederošā juridisko pakalpojumu uzņēmumā, bet arī ieņemot šo amatu vēl divus gadus pēc FID vadītājas amata ieņemšanas.
Kā jau informēts, kopš 2006. gada 2. janvāra I. Znotiņa atbilstoši Lursoft datiem ir bijusi SIA Katre valdes locekle, nomainot savu māti, kuru iepriekš šajā amatā kā uzņēmuma īpašniece bija iecēlusi. Vēl šā gada jūnija sākumā FID priekšniece bija ne tikai vienīgā šīs 2005. gada pavasarī dibinātās SIA valdes locekle, bet arī īpašniece un patiesā labuma guvēja.
SIA Katre I. Znotiņas vadībā kā darbības veidu ir uzrādījusi juridisko pakalpojumu sniegšanu un savulaik veiksmīgus gadus beigusi pat ar vairāk nekā 78 tūkstošu eiro lielu gada peļņu. Vēl pērn I. Znotiņa, kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, no šīs SIA dividendēs izņēmusi 4631 eiro.
2018. gadā stājoties FID vadītājas amatā, I. Znotiņa savu SIA Katre valdes locekles amatu bija uzrādījusi amatpersonas deklarācijā, savukārt 2019. gadā attiecīgajā deklarācijas sadaļā tas vairs nebija pieminēts.
Šķiršanās no juridisko pakalpojumu uzņēmuma vadītājas posteņa būtu bijusi loģiska: šāda amata saglabāšana radītu FID priekšniecei reālu vai vismaz formālu interešu konflikta situāciju, it īpaši ņemot vērā, ka SIA Katre šādus pakalpojumus sniegusi kopš tālā 2005. gada.
Turklāt vēl nopietnāks likuma pārkāpums ir tas, ka gandrīz divus gadus pēc stāšanās FID priekšnieces amatā I. Znotiņa bija saglabājusi arī privātuzņēmuma valdes locekļa posteni. „Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta trešo daļu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata savienošana ar amatu privātā kapitālsabiedrībā nav pieļaujama,” oficiāli apliecina KNAB.
Ir apšaubāmi, vai runa var būt par aizmāršību vai nezināšanu. I. Znotiņa, kā zināms, tiek pozicionēta kā izcila speciāliste, kas „veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes daudzos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kuru ietvaros viņa ir vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu”.
Turklāt Lursoft dati rāda, ka savu privāto uzņēmējdarbību FID priekšniece nav aizmirsusi ne pērn, ne arī šogad. Tieši viņai kā SIA īpašniecei vienīgajai bija tiesības lemt par dividenžu izmaksāšanu sev pašai, un tieši I. Znotiņa kā SIA Katre īpašniece šā gada 8. jūnijā pieņēmusi lēmumu par savas saimniecisko darbību pārtraukušās SIA likvidēšanu, pati sevi ieceļot par uzņēmuma likvidatori.
Savukārt pati I. Znotiņa nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar viņas deklarācijā noklusēto informāciju, savukārt izdevumam Neatkarīgā FID pavēstījis, ka SIA Katre kopš 2014. gada esot apturēta saimnieciskā darbība un „attiecīgi I. Znotiņa nav darbojusies kā minētā uzņēmuma pārstāve”. Par iepriekšējiem deviņiem uzņēmuma darbības gadiem FID klusē.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
