KNAB skaidro, kāpēc Bergmanis par deklarēšanas pārkāpumiem pelnījis tikai mutvārdu aizrādījumu

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2015.gada 10.jūnijā saņēma 2015.gada 9.jūnija (reģ.Nr.L-295) iesniegumu par publicēto rakstu www.pietiek.com „Vai deputāta neatļauta un krimināla piedalīšanās mantiskos darījumos?". Par valsts amatpersonas - Saeimas deputāta Raimonda Bergmaņa iespējamu likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 17.panta pārkāpumu.

Vēršam uzmanību, ka valsts pārvaldes iestādes darbojas atbilstoši savai kompetencei, nepārsniedzot iestādei ar normatīvajiem aktiem noteiktās pilnvaras. Līdz ar to Birojs par jautājumiem, kas nav tā kompetencē, nav tiesīgs iejaukties valsts un pašvaldības iestāžu (to struktūrvienību) vai kapitālsabiedrību (to filiāļu) darba organizācijā un funkcijās ietilpstošo jautājumu izskatīšanā, kā arī jebkādā citā veidā ietekmēt šo institūciju amatpersonas, kuras ir patstāvīgas, neatkarīgas savu pienākumu izpildē. Turklāt Birojs nav tiesīgs vērtēt jebkuru valsts amatpersonas rīcību, vērtējot attiecīgās rīcības atbilstību tiesību normām, bet tikai to, kuras izskatīšana ir piekritīga Birojam, ievērojot noteikto kompetenci.

Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktam Birojs kontrolē likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi un saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas1 pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodalījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

Vēršam uzmanību, ka valsts amatpersonas rīcība, kas neatbilst personas gribai vai priekšstatiem par lietderīgāko un pareizāko rīcību, veicot ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, pašsaprotami neliecina par to, ka attiecīgā valsts amatpersona (bijušais Saeimas un Valsts drošības dienesta darbinieks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra padomnieks un 12.Saeimas deputāts) ir tieši vai netieši ieinteresēta konkrētas lietas iznākumā, kā arī neliecina par to, ka šī valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, ir guvusi nepelnītu labumu sev, vai citām fiziskām vai juridiskām personām, pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Savukārt saskaņā ar LAPK 8.panta trešo daļu lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā.

Saskaņā ar LAPK 37.panta ceturto daļu (likuma redakcijā līdz 2012.gada 30.jūnijam) administratīvo sodu par šā kodeksa divpadsmitajā ,,c" nodaļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

LAPK 239.pants nepieļauj lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās konkrētos gadījumos, t.i., minētā panta 7.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka LAPK 239.pants nepieļauj lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās konkrētos gadījumos. Tas nozīmē, ka, konstatējot 239.pantā minēto apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt secinājumus (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr. 355/2008 9.punktu). Proti, Senāts secinājis, ka no tiesību normām neizriet iestādes tiesības turpināt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. LAPK 239.pants tieši noteic, ka, konstatējot attiecīgo apstākli, lietvedību vispār nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz. Ar jēdzienu "lietvedība" nav saprotama soda noteikšana, bet gan iestādes darbības, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, t.i., lietas vešana.

Ievērojot minēto, ja ir iestājies LAPK 239.panta 7.punktā norādītais apstāklis, tas izslēdz iestādes kompetenci vēl papildus veikt konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāva noskaidrošanu, t.i., veikt faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi, lai konstatētu tajā iesaistītās personas vainu.

Arī Senāts atzinis, ka, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai kādas personas darbībās ir vai nav saskatāmas jebkāda administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas (sk. Senāta 2007.gada 20.februāra lēmumu lietā Nr.SKA-108/2007).

Ņemot vērā iepriekš minēto, proti, par Jūsu vēstulē minētajiem bijušā valsts amatpersonas R.Bergmaņa iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas izdarīti laika periodā no 2002.gada līdz 2011.gadam, ir beidzies administratīvā soda uzlikšanas termiņš un iestājies noilgums, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par iespējamajiem likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem.

Izvērtējot iesniegumā minēto par valsts amatpersonas Saeimas deputāta R.Bergmaņa iespējamo likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto reklamēšanās ierobežojumu neievērošanu, paskaidrojam, ka likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 17.pants noteic, ka valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos. Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību.

Birojs izvērtējot iesniegumā minēto informāciju, nekonstatēja faktus, kas liecinātu, ka Saeimas deputāts R.Bergmanis kā valsts amatpersona būtu paudis personisku vērtējumu par kādu komersantu, tā ražoto preci vai sniegto pakalpojumu, līdz ar to Saeimas deputāta R.Bergmaņa darbībās nav konstatēta likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteiktā reklamēšanās ierobežojumu neievērošana.

Cita starpā, Birojs kompetences ietvaros izvērtējot valsts amatpersonas R.Bergmaņa iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju par 2014.gadu, kuru viņš iesniedza kā Saeimas deputāts, konstatēja sekojošo.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta 7.punkts noteic, ka radošais darbs ir publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru.

Lai izvērtētu, vai R.Bergmaņa gūtie honorāri, kurus viņš norādīja kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gudu, ir radošais darbs likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, Birojs, tā rīcībā esošos līgumus par honorāratlīdzību nosūtīja izvērtēšanai Kultūras ministrijai, kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei autortiesību nozarē (Ministru kabineta 2003 .gada 29.aprīļa noteikumi Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums"), lūdzot sniegt viedokli.

Kultūras ministrija 2015.gada 5.oktobra vēstulē №.3.5.-2/2682 sniedza atbildi kompetences ietvaros, kurā norādīja, ka R.Bergmaņa darbs SIA „Ideju institūts", SIA „Tieto Latvia", VSIA „Latvijas televīzija", biedrībā „Latvijas Jaunā teātra institūts", SIA „Boheme international" un A/S „Radio SWH", proti, izpildot autorlīgumu, autoratlīdzības līgumu, autora līgumu, honorārlīgumu, atzīstams par radošu darbu Autortiesību likuma izpratnē.

Savukārt izvērtējot, vai valsts amatpersona R.Bergmanis kā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta konkursa komisijas locekļa un kā Saeimas deputāta ir ievērojis likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, Birojs konstatēja sekojošo.

R.Bergmanim kā Saeimas deputātam saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta otro daļu ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1)-amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar. likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;

2)-amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3)-pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

4)-citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi;

5) amatu, kuru viņi ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta pirmo daļu personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1)-paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;

2)-iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

Savukārt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta trešā daļa noteic, ka institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Lēmumu nosūta attiecīgajai valsts amatpersonai.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta ceturtā daļa noteic, ka ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:

1)-rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2)-pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu;

3)-paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta piektā daļa noteic, ka, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija neizpilda šā panta trešās daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievērojusi šā likuma prasības.

R.Bergmanim kā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta konkursa komisiju loceklim saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sesto daļu, kas noteic, ka šā likuma 4.panta otrajā, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1)-amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2)-pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

21) amatu arodbiedrībā;

3)-citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

4)-saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 9.panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.1 panta trešo daļu, kas noteic, ka valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu.

Birojs, izvērtējot pārbaudes gaitā iegūto informāciju konstatēja, ka R.Bergmanis, savienojot 12.Saeimas deputāta valsts amatpersonas amatu no 2014.gada 4.novembra līdz 2015.gada 12.jūnijam ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pilsētas labākās bērnu un jaunatnes sporta organizācijas izvērtēšanas komisijas locekļa un no 2014.gada 4.novembra līdz 2015.gada 15.maijam ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Naudas balvas Rīgas sportistiem par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanas komisijas locekļa*amatu, pārkāpa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta otrajā daļā noteiktos valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumus un 8.pantā valsts amatpersonai noteikto amatu savienošanas izpildes kārtību, ja amatu savienošana ir aizliegta.

Saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta 2015.gada 27.marta vēstulē Nr.DIKS-15-1463-nd sniegto informāciju R.Bergmanis laika periodā no 2014.gada 4.novembra līdz vēstules sagatavošanas brīdim nav veicis ar amata pienākumiem saistītas darbības komisijās (šajā laikā abu minēto komisiju sēdes nav notikušas), kā arī R.Bergmanis nav saņēmis nekāda veida atalgojumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Līdz ar to, tika konstatēts, lai arī R.Bergmanis saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto, nebija iesniedzis institūcijai (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam), kurā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu (Saeimas deputāta amatu) ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata, R.Bergmanis nepildīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta minēto komisiju locekļa amata pienākumus un neguva atalgojumu par pienākumu pildīšanu.

R.Bergmanis, savienojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta:

1. Rīgas pilsētas labākās bērnu un jaunatnes sporta organizācijas izvērtēšanas komisijas locekļa valsts amatpersonas amatu:

a)-no 2014.gada 24.aprīļa līdz 2014.gada 31.oktobrim ar Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas rekrutēšanas speciālista amatu un gūstot ienākumus;

b)-no 2014.gada 1.augusta līdz 2014.gada 30.septembrim ar uzņēmuma līguma izpildi Rīgas pašvaldības policijā un gūstot ienākumus;

c)-no 2014.gada 24.aprīļa līdz 2015.gada 12.jūnijam ar Olimpiskās komitejas viceprezidenta amatu;

d)-no 2014.gada 24.aprīļa līdz 2015.gada 12.jūnijam ar biedrības „Latvijas Olimpiešu klubs" prezidenta amatu un gūstot ienākumus;

e)-no 2014.gada 4.novembra līdz 2015.gada 12.jūnijam ar Saeimas deputātā amatu un gūstot ienākumus.

2. Naudas balvas Rīgas sportistiem par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanas komisijas locekļa valsts amatpersonas amatu:

a)-no 2014.gada 27.maija līdz 2014.gada 31.oktobrim ar Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas rekrutēšanas speciālista amatu un gūstot ienākumus;

b)-no 2014.gada 1.augusta līdz 2014.gada 30.septembrim ar uzņēmuma līguma izpildi Rīgas pašvaldības policijā un gūstot ienākumus;

c)-no 2014.gada 27.maija līdz 2015.gada 15.maijam ar Olimpiskās komitejas viceprezidenta amatu;

d)-no 2014.gada 27.maija līdz 2015.gada 15.maijam ar biedrības „Latvijas Olimpiešu klubs" prezidenta amatu un gūstot ienākumus;

e)-no 2014.gada 4.novembra līdz 2015.gada 15.maijam ar Saeimas deputāta amatu,

- pārkāpa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestajā daļā noteiktos valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumus un minēta likuma 9.panta pirmajā daļa noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus.

Izvērtējot Biroja rīcībā esošo informāciju, tika konstatēts, ka R.Bergmaņa kā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta valsts amatpersonas amatu savienošana ar amatiem Rekrutēšanas un jaunsardzes centrā, Rīgas pašvaldības policijā, Olimpiskās komitejā, biedrībā „Latvijas Olimpiešu klubs", nebija radījusi interešu konflikta situāciju.

Tādējādi R.Bergmanim kā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta valsts amatpersonai amatu savienošana ar amatiem Rekrutēšanas un jaunsardzes centrā, Rīgas pašvaldības policijā, Olimpiskajā komitejā, biedrībā „Latvijas Olimpiešu klubs" bija pieļaujama, saņemot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestajā daļā noteiktā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauju, ko R.Bergmanis nebija saņēmis.

Par amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošanu un par valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK 166.28 un 166.30 pantā.

LAPK 21.panta pirmā daļa noteic, ka, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, proti, iestādei ar LAPK 21.pantu ir piešķirta rīcības brīvība izvērtēt, vai LAPK 32.pantā noteiktā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams saukt pārkāpēju pie administratīvās atbildības, vai arī mērķi ir iespējams sasniegt, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās

lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

Izvērtējot Biroja rīcībā esošo informāciju par R.Bergmaņa izdarīto administratīvo pārkāpumu 2015.gada 8.oktobrī tika pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmo daļu, izbeigt lietvedību R.Bergmaņa administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un atbrīvot R.Bergmani no administratīvās atbildības, atzīstot minēto administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu un izsakot mutvārdu aizrādījumu.

Priekšnieks J. Streļčenoks."

Novērtē šo rakstu: