Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmis apjomīgu skaidrojumu par to, kāpēc, pārbaudot tagadējā aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa 2014. gada amatpersonas deklarāciju un konstatējot virkni amatu savienošanas ierobežojumu neievērošanas gadījumu, KNAB pieņēmis ārkārtīgi maigu lēmumu - aprobežoties ar mutisku aizrādījumu. Publicējam pilnībā šo savdabīgo skaidrojumu par to, kāpēc Pietiek iepriekš aprakstītie administratīvie pārkāpumi atzīstami par "maznozīmīgiem", līdz ar ko lietvedība izbeigta bez jebkāda reāla soda uzlikšanas:

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2015.gada 10.jūnijā saņēma 2015.gada 9.jūnija (reģ.Nr.L-295) iesniegumu par publicēto rakstu www.pietiek.com „Vai deputāta neatļauta un krimināla piedalīšanās mantiskos darījumos?". Par valsts amatpersonas - Saeimas deputāta Raimonda Bergmaņa iespējamu likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 17.panta pārkāpumu.

Vēršam uzmanību, ka valsts pārvaldes iestādes darbojas atbilstoši savai kompetencei, nepārsniedzot iestādei ar normatīvajiem aktiem noteiktās pilnvaras. Līdz ar to Birojs par jautājumiem, kas nav tā kompetencē, nav tiesīgs iejaukties valsts un pašvaldības iestāžu (to struktūrvienību) vai kapitālsabiedrību (to filiāļu) darba organizācijā un funkcijās ietilpstošo jautājumu izskatīšanā, kā arī jebkādā citā veidā ietekmēt šo institūciju amatpersonas, kuras ir patstāvīgas, neatkarīgas savu pienākumu izpildē. Turklāt Birojs nav tiesīgs vērtēt jebkuru valsts amatpersonas rīcību, vērtējot attiecīgās rīcības atbilstību tiesību normām, bet tikai to, kuras izskatīšana ir piekritīga Birojam, ievērojot noteikto kompetenci.

Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktam Birojs kontrolē likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi un saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas1 pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodalījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

Vēršam uzmanību, ka valsts amatpersonas rīcība, kas neatbilst personas gribai vai priekšstatiem par lietderīgāko un pareizāko rīcību, veicot ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, pašsaprotami neliecina par to, ka attiecīgā valsts amatpersona (bijušais Saeimas un Valsts drošības dienesta darbinieks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra padomnieks un 12.Saeimas deputāts) ir tieši vai netieši ieinteresēta konkrētas lietas iznākumā, kā arī neliecina par to, ka šī valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, ir guvusi nepelnītu labumu sev, vai citām fiziskām vai juridiskām personām, pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Savukārt saskaņā ar LAPK 8.panta trešo daļu lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā.

Saskaņā ar LAPK 37.panta ceturto daļu (likuma redakcijā līdz 2012.gada 30.jūnijam) administratīvo sodu par šā kodeksa divpadsmitajā ,,c" nodaļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

LAPK 239.pants nepieļauj lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās konkrētos gadījumos, t.i., minētā panta 7.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka LAPK 239.pants nepieļauj lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās konkrētos gadījumos. Tas nozīmē, ka, konstatējot 239.pantā minēto apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt secinājumus (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr. 355/2008 9.punktu). Proti, Senāts secinājis, ka no tiesību normām neizriet iestādes tiesības turpināt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. LAPK 239.pants tieši noteic, ka, konstatējot attiecīgo apstākli, lietvedību vispār nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz. Ar jēdzienu "lietvedība" nav saprotama soda noteikšana, bet gan iestādes darbības, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, t.i., lietas vešana.

Ievērojot minēto, ja ir iestājies LAPK 239.panta 7.punktā norādītais apstāklis, tas izslēdz iestādes kompetenci vēl papildus veikt konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāva noskaidrošanu, t.i., veikt faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi, lai konstatētu tajā iesaistītās personas vainu.

Arī Senāts atzinis, ka, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai kādas personas darbībās ir vai nav saskatāmas jebkāda administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas (sk. Senāta 2007.gada 20.februāra lēmumu lietā Nr.SKA-108/2007).

Ņemot vērā iepriekš minēto, proti, par Jūsu vēstulē minētajiem bijušā valsts amatpersonas R.Bergmaņa iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas izdarīti laika periodā no 2002.gada līdz 2011.gadam, ir beidzies administratīvā soda uzlikšanas termiņš un iestājies noilgums, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par iespējamajiem likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem.

Izvērtējot iesniegumā minēto par valsts amatpersonas Saeimas deputāta R.Bergmaņa iespējamo likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto reklamēšanās ierobežojumu neievērošanu, paskaidrojam, ka likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 17.pants noteic, ka valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos. Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību.

Birojs izvērtējot iesniegumā minēto informāciju, nekonstatēja faktus, kas liecinātu, ka Saeimas deputāts R.Bergmanis kā valsts amatpersona būtu paudis personisku vērtējumu par kādu komersantu, tā ražoto preci vai sniegto pakalpojumu, līdz ar to Saeimas deputāta R.Bergmaņa darbībās nav konstatēta likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteiktā reklamēšanās ierobežojumu neievērošana.

Cita starpā, Birojs kompetences ietvaros izvērtējot valsts amatpersonas R.Bergmaņa iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju par 2014.gadu, kuru viņš iesniedza kā Saeimas deputāts, konstatēja sekojošo.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta 7.punkts noteic, ka radošais darbs ir publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru.

Lai izvērtētu, vai R.Bergmaņa gūtie honorāri, kurus viņš norādīja kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gudu, ir radošais darbs likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, Birojs, tā rīcībā esošos līgumus par honorāratlīdzību nosūtīja izvērtēšanai Kultūras ministrijai, kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei autortiesību nozarē (Ministru kabineta 2003 .gada 29.aprīļa noteikumi Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums"), lūdzot sniegt viedokli.

Kultūras ministrija 2015.gada 5.oktobra vēstulē №.3.5.-2/2682 sniedza atbildi kompetences ietvaros, kurā norādīja, ka R.Bergmaņa darbs SIA „Ideju institūts", SIA „Tieto Latvia", VSIA „Latvijas televīzija", biedrībā „Latvijas Jaunā teātra institūts", SIA „Boheme international" un A/S „Radio SWH", proti, izpildot autorlīgumu, autoratlīdzības līgumu, autora līgumu, honorārlīgumu, atzīstams par radošu darbu Autortiesību likuma izpratnē.

Savukārt izvērtējot, vai valsts amatpersona R.Bergmanis kā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta konkursa komisijas locekļa un kā Saeimas deputāta ir ievērojis likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, Birojs konstatēja sekojošo.

R.Bergmanim kā Saeimas deputātam saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta otro daļu ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1)-amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar. likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;

2)-amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3)-pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

4)-citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi;

5) amatu, kuru viņi ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta pirmo daļu personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1)-paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;

2)-iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

Savukārt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta trešā daļa noteic, ka institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Lēmumu nosūta attiecīgajai valsts amatpersonai.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta ceturtā daļa noteic, ka ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:

1)-rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2)-pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu;

3)-paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta piektā daļa noteic, ka, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija neizpilda šā panta trešās daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievērojusi šā likuma prasības.

R.Bergmanim kā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta konkursa komisiju loceklim saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sesto daļu, kas noteic, ka šā likuma 4.panta otrajā, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1)-amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2)-pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

21) amatu arodbiedrībā;

3)-citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

4)-saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 9.panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.1 panta trešo daļu, kas noteic, ka valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu.

Birojs, izvērtējot pārbaudes gaitā iegūto informāciju konstatēja, ka R.Bergmanis, savienojot 12.Saeimas deputāta valsts amatpersonas amatu no 2014.gada 4.novembra līdz 2015.gada 12.jūnijam ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pilsētas labākās bērnu un jaunatnes sporta organizācijas izvērtēšanas komisijas locekļa un no 2014.gada 4.novembra līdz 2015.gada 15.maijam ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Naudas balvas Rīgas sportistiem par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanas komisijas locekļa*amatu, pārkāpa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta otrajā daļā noteiktos valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumus un 8.pantā valsts amatpersonai noteikto amatu savienošanas izpildes kārtību, ja amatu savienošana ir aizliegta.

Saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta 2015.gada 27.marta vēstulē Nr.DIKS-15-1463-nd sniegto informāciju R.Bergmanis laika periodā no 2014.gada 4.novembra līdz vēstules sagatavošanas brīdim nav veicis ar amata pienākumiem saistītas darbības komisijās (šajā laikā abu minēto komisiju sēdes nav notikušas), kā arī R.Bergmanis nav saņēmis nekāda veida atalgojumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Līdz ar to, tika konstatēts, lai arī R.Bergmanis saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto, nebija iesniedzis institūcijai (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam), kurā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu (Saeimas deputāta amatu) ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata, R.Bergmanis nepildīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta minēto komisiju locekļa amata pienākumus un neguva atalgojumu par pienākumu pildīšanu.

R.Bergmanis, savienojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta:

1. Rīgas pilsētas labākās bērnu un jaunatnes sporta organizācijas izvērtēšanas komisijas locekļa valsts amatpersonas amatu:

a)-no 2014.gada 24.aprīļa līdz 2014.gada 31.oktobrim ar Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas rekrutēšanas speciālista amatu un gūstot ienākumus;

b)-no 2014.gada 1.augusta līdz 2014.gada 30.septembrim ar uzņēmuma līguma izpildi Rīgas pašvaldības policijā un gūstot ienākumus;

c)-no 2014.gada 24.aprīļa līdz 2015.gada 12.jūnijam ar Olimpiskās komitejas viceprezidenta amatu;

d)-no 2014.gada 24.aprīļa līdz 2015.gada 12.jūnijam ar biedrības „Latvijas Olimpiešu klubs" prezidenta amatu un gūstot ienākumus;

e)-no 2014.gada 4.novembra līdz 2015.gada 12.jūnijam ar Saeimas deputātā amatu un gūstot ienākumus.

2. Naudas balvas Rīgas sportistiem par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanas komisijas locekļa valsts amatpersonas amatu:

a)-no 2014.gada 27.maija līdz 2014.gada 31.oktobrim ar Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas rekrutēšanas speciālista amatu un gūstot ienākumus;

b)-no 2014.gada 1.augusta līdz 2014.gada 30.septembrim ar uzņēmuma līguma izpildi Rīgas pašvaldības policijā un gūstot ienākumus;

c)-no 2014.gada 27.maija līdz 2015.gada 15.maijam ar Olimpiskās komitejas viceprezidenta amatu;

d)-no 2014.gada 27.maija līdz 2015.gada 15.maijam ar biedrības „Latvijas Olimpiešu klubs" prezidenta amatu un gūstot ienākumus;

e)-no 2014.gada 4.novembra līdz 2015.gada 15.maijam ar Saeimas deputāta amatu,

- pārkāpa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestajā daļā noteiktos valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumus un minēta likuma 9.panta pirmajā daļa noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus.

Izvērtējot Biroja rīcībā esošo informāciju, tika konstatēts, ka R.Bergmaņa kā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta valsts amatpersonas amatu savienošana ar amatiem Rekrutēšanas un jaunsardzes centrā, Rīgas pašvaldības policijā, Olimpiskās komitejā, biedrībā „Latvijas Olimpiešu klubs", nebija radījusi interešu konflikta situāciju.

Tādējādi R.Bergmanim kā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta valsts amatpersonai amatu savienošana ar amatiem Rekrutēšanas un jaunsardzes centrā, Rīgas pašvaldības policijā, Olimpiskajā komitejā, biedrībā „Latvijas Olimpiešu klubs" bija pieļaujama, saņemot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestajā daļā noteiktā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauju, ko R.Bergmanis nebija saņēmis.

Par amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošanu un par valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK 166.28 un 166.30 pantā.

LAPK 21.panta pirmā daļa noteic, ka, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, proti, iestādei ar LAPK 21.pantu ir piešķirta rīcības brīvība izvērtēt, vai LAPK 32.pantā noteiktā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams saukt pārkāpēju pie administratīvās atbildības, vai arī mērķi ir iespējams sasniegt, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās

lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

Izvērtējot Biroja rīcībā esošo informāciju par R.Bergmaņa izdarīto administratīvo pārkāpumu 2015.gada 8.oktobrī tika pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmo daļu, izbeigt lietvedību R.Bergmaņa administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un atbrīvot R.Bergmani no administratīvās atbildības, atzīstot minēto administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu un izsakot mutvārdu aizrādījumu.

Priekšnieks J. Streļčenoks."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....