KNAB soda "bezkompromisa tiesiskuma" ieviesēju par pretkorupcijas likuma prasību ignorēšanu
Lato Lapsa20.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
13. Saeimas deputāts Uldis Budriķis, kurš Saeimā iekļuva no Jaunās konservatīvās partijas, solot valstī ieviest „bezkompromisa tiesiskumu”, pats uz sevi nav attiecinājis nepieciešamību ievērot šo tiesiskumu, tāpēc viņa bijusī darbavieta – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) deputātu sodījis par likumā noteiktā amatu savienošanas aizlieguma neievērošanu.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” skaidri nosaka, ka Saeimā ievēlētiem deputātiem triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas ir jāizbeidz saimnieciskā darbība un ka Saeimas deputāts nedrīkst savienot valsts amatpersonas amatu ar posteni kādā uzņēmējsabiedrībā.
Taču, lai gan U. Budriķis Saeimā tika ievēlēts jau oktobrī un 6. novembrī oficiāli stājās amatā, viņš vēl savas 2018. gada amatpersonas deklarācijas iesniegšanas laikā šopavasar un līdz pat maijam turpināja ieņemt valdes priekšsēdētāja amatu SIA Hubbs, tādējādi pārkāpjot likuma normas.
Turklāt, kā izriet Lursoft datiem, jaunais deputāts un tiesiskuma ieviesējs nevarēja likuma ignorēšanu attaisnot arī ar to, ka viņš būtu mēģinājis panākt savu atcelšanu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata, taču viņam tas nav izdevies.
Vienīgais cilvēks, no kā tas atkarīgs, bija pats U. Budriķis, - kā rāda Lursoft dati, viņš ir vienīgais SIA Hubbs īpašnieks un tātad tikai pats arī varēja sevi atcelt no valdes priekšsēdētāja amata, taču nebija vēlējies to darīt līdz pat brīdim, kad 12. maijā šīs ziņas parādījās publiski.
Kā tagad oficiālā atzinumā informē KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ineta Cīrule, birojs konstatējis, ka U. Budriķis līdz pat šā gada 14. maijam ir ieņēmis amatu SIA Hubbs un tādējādi „ir pārkāpis Likuma 7.panta otrajā daļā un 8.panta pirmajā daļā noteiktos amata savienošanas ierobežojumus un amata savienošanas ierobežojumu izpildes kartību, ja amata savienošana ir liegta”.
Izvērtējot U. Budriķa administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, pieņemts lēmums saukt Saeimas deputātu pie administratīvās atbildības un piemērot viņam naudas sodu. Tā lielums tiks atklāts pēc tam, kad lēmums stāsies spēkā.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
