KNAB telpās ar jautājumu - kā jums radās jūtas pret šo cilvēku, pret Artusu Kaimiņu
Aldis Gobzems19.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien brīvas un demokrātiskas valsts - Latvijas Republikas pilsonis Roberts tika izsaukts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sniegt paskaidrojumus par Satversmes 99. un 100.pantā nostiprinātajām vārda brīvības izmatošanas tiesībām.
Aptuveni mēnesi iepriekš, 25.06.2018. Roberts Youtube publicēja video savai dziesmai “Tauta, Mosties”, kurā viņš uzstājās t-kreklā “Valstij jāsāk ar sevi!”. Acīmredzami Robertam simpatizē KPV LV, un viņš savas simpātijas pauda publiski.
Jebkuram Latvijas Republikas pilsonim, faktiski jebkuram, kurš atrodas Latvijas Republikas teritorijā, ir garantēta vārda brīvība. Jebkurš var brīvi izteikt savu viedokli, un, ja vien šis viedoklis neaicina uz vardarbību, nevienam nav tiesību šāda viedokļa paušanu ierobežot vai apšaubīt.
Tas attiecas arī uz viedokli par politiku. IKVIENAM ir tiesības paust savas simpātijas vai antipātijas pret kādu partiju publiski. Formātam nav nozīme – vārdos, dziesmā vai dejā. Arī sociālajos tīklos, kuri ir pilni ar cilvēku ierakstiem par vai pret kādu partiju. Savas dziesmas ievietošana Youtube ar KPV LV kreklu ir tāda pati vārda brīvība kā stāstīt saviem ģimenes locekļiem, kāpēc viņi neatbalsta ZZS.
Uzaicinājums ierasties pie represīvas iestādes, lai uzdotu jautājumu, KĀPĒC Jums ir šāds viedoklis, ir IEBAIDĪŠANA. Tas ir mēģinājums ierobežot Latvijas Republikas pilsoņa vārda brīvību. Tas parāda mūsu represīvo iestāžu sabojāto domāšanu. Tas parāda, ka esam policejiska valsts.
Lai mana emocionālā uzruna būtu pilnīga, pateikšu, ka KNAB ir tiesības un pienākums kontrolēt partiju priekšvēlēšanu tēriņus. Tas ir normāli un pareizi un nav pretrunā ar vārda brīvību. Taču, ja jūs domājat, ka KNAB izmeklētāji uzdeva loģisku jautājumu – vai KPV LV jums, Robert, ir maksājuši par dziesmu un/vai video izgatavošanu (un mēs tiešām neesam), tad Jūs maldэāties. Šādu loģisku jautājumu viņi neuzdeva. Tas savukārt parāda, ka KNAB ir vienkārši nekompetents.
P.S. Tiem gudrīšiem, kas uzrodas ar jautājumu, kāpēc mūsu sabiedrība ir tik politiski neaktīva pretstatā kaut vai Igaunijai un Lietuvai, atbilde ir šeit. Esiet aktīvi, darbojaties politiskajā partijās un Jūs tiranizēs drošības iestādes. Esiet pasīvs un vienaldzīgs aitu bars, un viss būs mierīgi. Tieši to vēlas valsti pārvaldošā mafija – paklausīgu aitu baru.
* Ar nelieliem saīsinājumiem un labotu pareizrakstību pārpublicēts no Facebook.
Red. piez. Kaut gan raksta autoru mēs uzskatām par ākstīgu pašlabuma meklētāju, tas nenozīmē, ka reizēm arī šādi ļaudis izsaka viedokli, kam varam pilnībā piekrist.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
