KNAB un Latvijas Bankā sāktas pārbaudes par apstākļiem, kādos Kaimiņam piešķirts kredīts

Šīs pārbaudes sāktas pēc tam, kad pietiek.com tika publicēti divi lasītāju raksti, norādot uz apstākļiem, kādos A. Kaimiņš ticis pie ievērojama – 150 000 eiro kredīta mājai, ko viņa māte viņam atdāvinājusi neilgi pēc kredīta piešķiršanas, un uz to, ka jau dažus mēnešus vēlāk viņš lielāko daļu no kredīta notērējis.

No šīm publikācijām izrietēja – pastāv nopietnas aizdomas, ka Latvijā reģistrēta kredītiestāde 2022. gadā ir piešķīrusi ievērojamu kredītu personai, kas tolaik bijusi augsta valsts amatpersona – Saeimas deputāts, neņemot vērā šīs personas esošo un potenciālo materiālo stāvokli, līdz ar to piešķirot šai amatpersonai materiālu labumu – iespēju saņemt kredītu, kas tai nebūtu iespējams, ja tās materiālais stāvoklis būtu novērtēts.

KNAB pašlaik pārbauda to, vai šajās darbībās nav saskatāma prettiesiska labuma gūšana vai piešķiršana, bet Latvijas Banka – to, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir bijusi informēta par šāda kredīta piešķiršanu, iespējams, neievērojot spēkā esošos iekšējos normatīvus, un vai kredītiestāde ir informējusi par aizdomīgu darījumu.

Pietiek.com šodien atkārtoti publicē abus rakstus, pēc kuriem sāktas šīs pārbaudes.

„Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – īpaša stulbuma piemērs vai prasta „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēra?

Iedomājieties – jūs esat apsūdzētais kriminālprocesā, kurā jums par valsts krāpšanu var piespriest iespaidīgu naudassodu; jums ir pilnīgi skaidrs, ka rudenī jūs zaudēsiet darbu, kurā varējāt par nekā nedarīšanu saņemt aptuveni 5000 eiro mēnesī, un būsiet spiests atkal mācīties strādāt, kas nozīmē, ka nekādu vērā ņemamu regulāru ienākumu jums nebūs; vēl pret jums ir cilvprasība par desmitiem tūkstošu eiro. Un šādos apstākļos jūs ne tikai oficiāli pieņemat dāvinājumā no savas mātes viņas māju Teikā, ko iepriekš neveiksmīgi mēģināts pārdot par 218 000 eiro, bet arī aizņematies bankā 150 tūkstošus eiro, lai sāktu mājas remontu…

Šķiet, ka šāda līmeņa stulbums pasaulē nav sastopams – paliekot bez pastāvīgiem ienākumiem, pieņemt dāvinājumā savas mātes māju, lai tiesu izpildītājiem būtu, uz ko vērst piedziņu, un tad vēl aizņemties no bankas iespaidīgu summu, labi saprotot, ka no oficiālajiem ienākumiem to atdot nebūs iespējams. Taču bijušā aktiera un bijušā deputāta Artusa Kaimiņa raudulīgā runa valsts apkrāpšanas prāvas noslēgumā, lūdzoties neuzlikt viņam naudas sodu, nebija bez pamata, - viņš ir rīkojies tieši tā, kā šeit aprakstīts.

Tātad – Artusa Kaimiņa mātei Lienei Kaimiņai līdz pat pagājušā gada jūnijam piederēja māja ar nelielu zemesgabalu Rīgā, Teikā, Ausmas ielā – oficiāli gan ne māja, bet „nepabeigtas celtniecības objekts saistīts ar zemes gabalu”. Kā rāda sludinājumi, šo māju vēl pagājušā gada vasarā tika mēģināts pārdot par 218 tūkstošiem eiro.

Kad tas neizdevās, Liene Kaimiņa, kurai īpašumu piecarpus gadus iepriekš bija uzdāvinājusi 1937. gadā dzimusī Baiba Kaimiņa, ņēma un 2022. gada 10. jūnijā uzdāvināja savam dēlam Artusam Kaimiņam.

Savukārt jau dienu iepriekš ir ticis noslēgts ieķīlājuma līgums, kam sekojusi 13. jūnija vienošanās, ar ko Teikas māja tiek ieķīlāta „Citadele bankā”, īpašumam uzliekot 225 tūkstošu eiro hipotēku. Protams, izsniegtais kredīts ir bijis krietni mazāks – tikai 150 tūkstoši eiro, un šo summu Artuss Kaimiņš arī ir nekavējoties sācis enerģiski tērēt.

Viņa izbijušas amatpersonas deklarācija rāda, ka no saņemtajiem 150 tūkstošiem eiro viņš 40 000 eiro pārskaitījis mātei „remontdarbu uzsākšanai”, 46 000 eiro vēl bijuši bankas kontā, bet pārējie 64 000 eiro laikā no jūnija līdz oktobra beigām kaut kur vienkārši izčibējuši.

Tad kas šis te aprakstītais process īsti ir – tiešām vienkārši stulbums? Vai varbūt tomēr mēģinājums „izgriezt” diezgan prastu deputātēšanas laikā „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēru? Turpinājums sekos.

Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – domājams, te būtu darbs KNAB vai Latvijas Bankai 

Pāris interesantu faktu saistībā ar pietiek.com neseno publikāciju ar virsrakstu „Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – īpaša stulbuma piemērs vai prasta „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēra?”, - domājams, te būtu darbs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ņemot vērā, ka darījumi veikti, kad nu jau bijušais deputāts vēl bija valsts amatpersona. Vai arī Latvijas Bankai.

Lai aizņemtos šādu naudas summu (150 000 eiro) Latvijas Republikā strādājošā kredītiestādē (šajā gadījumā „Citadele banka”), kredītņēmējam ir vajadzīgi pietiekoši iespaidīgi ienākumi, bankai ir pienākums pārbaudīt kredītpieprasītāja ienākumus, līdz ar to rodas jautājums kādā veidā tika pārbaudīts šis konkrētais kredītņēmējs, jo ir jāuzrāda ienākuma avots, jāuzrāda darba līgums, jāuzrāda konta izdruka.

Lūk, šeit sākas pats interesantākais: līgums nav beztermiņa, un rodas jautājums, kā Latvijas Republikas teritorijā strādājoša kredītiestāde izvērtēja šī konkrētā Latvijas Republikas pilsoņa kredītspēju (deputāta termiņs beidzās pēc 4 mēnešiem, un bija zināms ka viņš labi saprotamu iemeslu dēļ nekandidēs).

Izlasot augstāk minēto rakstu, ir pamatotas šaubas par Latvijas Republikas teritorijā strādājošo kredītiestādi, un, šķiet, ir saskatāmas ļoti lielas dīvainības, vai Latvijas Republikas teritorijā stradājošai kredītiestādei NAV ZVANĪTS NO „AUGSTIEM PLAUKTIEM” un pieprasīts izsniegt ''šim'' Latvijas Republikas dzīvojošajam radījumam naudu.

Redzams, ka šeit varētu būt Finašu un kapitāla tirgus komisijai DARBS, jo LATVIJAS REPUBLIKĀ VISIEM LATVIJAS REPUBLIKAS PILSOŅIEM IR VIENĀDAS TIESĪBAS, BEZ IZŅĒMUMIEM.

Novērtē šo rakstu: