KNAB un prokuratūras “aklums” Kaimiņa, Meroni un KPV LV finanšu plūsmu lietā – spilgts apliecinājums politiskajai korupcijai Latvijā
PIETIEK15.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien bijušais aktieris un bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Rīgas pilsētas tiesā nolasīs pēdējo vārdu saistībā ar kriminālapsūdzību, kas viņam celta par valsts krāpšanu ar grāmatvedības dokumentiem, izmantojot savus kolēģus un pat dzīvesbiedri skaidras naudas saņemšanā. Prokurors ir pieprasījis ļoti maigu sodu, un tiesneša Rinalda Silakalna spriedums rādīs, vai arī tas nav bijušā deputāta un „Vienotības” pārstāvju noslēgtas vienošanās sastāvdaļa par A. Kaimiņa atbalstu iepriekšējās Saeimas valdošajai koalīcijai. Taču daudz interesantāks ir jautājums – kādā veidā KNAB un prokuratūrai izdevās „nepamanīt” neskaitāmos faktus, kas atklātībā bija nonākuši saistībā ar A. Kaimiņa „barošanos” no Šveices mahinatora Rūdolfa Meroni kabatas.
2017. gada nogalē KNAB paziņoja, ka kriminālprocess par partijas KPV LV nelikumīgu finansēšanu, starpniecību partijas nelikumīgā finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu esot sākts pret vismaz trim personām.
Šīs trīs personas esot iespējamais nelikumīgā finansējuma devējs, starpnieks un saņēmējs. Taču atklāta tikai tikai viena no šīm trim personām – toreizējais KPV LV valdes loceklis un Saeimas deputāts A. Kaimiņš.
Pārējās divas personas netika nosauktas, taču, tā kā bija zināms, ka kriminālprocess sākts pēc Ilmāra Poikāna un kādreizējā Ventspils uzņēmumu menedžera Edgara Ciniņa iesniegumiem, nebija šaubu, ka runa ir tieši par R. Meroni un, domājams, kādu no viņa kontrolēto uzņēmumu pārstāvjiem.
Taču laika gaitā KNAB vai prokuratūras (vai abu iestāžu kopā) pārstāvjiem izdevās no kriminālprocesa „izglābt” vispirms R. Meroni un naudas nodošanas starpnieku, viņus aizvietojot ar uzņēmēju Viesturu Tamužu, savukārt pašam A. Kaimiņam piemērojot daudz „vieglāku” pantu.
Jau 2018. gada jūnijā tika paziņots, ka šim kriminālprocesam pievienota jauna epizode, kurā līdz ar V. Tamužu figurēja nu jau bijušais Saeimas deputāts Atis Zakatistovs, un sekojusī A. Kaimiņa īslaicīgā aizturēšana, kurai nebija nekādas praktiskas jēgas, palīdzēja viņam iekļūt arī nākamajā Saeimā.
„Kriminālprocess uzsākts 2017.gada 5.jūnijā par iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 288. 2 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, 288. 3 panta par starpniecību politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgā finansēšanā un 288. 4 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu,” – šāda bija KNAB oficiāli sniegtā informācija 2017. gadā.
Pēcāk izrādījās, ka V. Tamuža epizode kriminālprocesam ir tikusi pievienota tieši tāpēc, lai soli pa solim no tā būtu iespējams „paglābt” R. Meroni un viņa „starpnieku – menedžeri”, bet pēc tam partijas nelikumīgā finansējuma kriminālprocesu vispār izbeigt.
Vispirms 2020. gada februārī tika paziņots, ka kriminālprocesu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā KNAB izbeidzis nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Nekādi plašāki skaidrojumi par to tā arī nav sniegti.
A. Kaimiņam gan tika piemērots aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, par ko viņš tagad arī tiek tiesāts, taču no nopietnākajām aizdomām viņš tika vaļā. „Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret minēto personu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā,” – paziņoja KNAB.
Savukārt 2020. gada oktobrī nu jau prokuratūra atzina, ka esot izbeigta arī lieta par nelikumīgu partijas finansēšanu, kurā figurēja A. Zakatistovs un V. Tamužs, - tā vietā nāca kriminālprocess par... parastu krāpšanu, kurā figurēja vairs nevis aptuveni 200 000 eiro, kā tas bija A. Kaimiņa un R. Meroni kriminālproecesā, bet gan nepilni 30 tūkstoši eiro, kuri esot izkrāpti no SIA “Eco Baltia grupa”. Tikmēr R. Meroni un viņa „starpnieks – menedžeris” izspruka sveikā.
Tagad Rīgas pilsētas tiesas spriedums rādīs, vai šī politiskā korupcija būs atstājusi ietekmi ne tikai uz prokuratūru un KNAB, bet arī tiesu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
