KNAB un prokuratūras “aklums” Kaimiņa, Meroni un KPV LV finanšu plūsmu lietā – spilgts apliecinājums politiskajai korupcijai Latvijā
PIETIEK15.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien bijušais aktieris un bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Rīgas pilsētas tiesā nolasīs pēdējo vārdu saistībā ar kriminālapsūdzību, kas viņam celta par valsts krāpšanu ar grāmatvedības dokumentiem, izmantojot savus kolēģus un pat dzīvesbiedri skaidras naudas saņemšanā. Prokurors ir pieprasījis ļoti maigu sodu, un tiesneša Rinalda Silakalna spriedums rādīs, vai arī tas nav bijušā deputāta un „Vienotības” pārstāvju noslēgtas vienošanās sastāvdaļa par A. Kaimiņa atbalstu iepriekšējās Saeimas valdošajai koalīcijai. Taču daudz interesantāks ir jautājums – kādā veidā KNAB un prokuratūrai izdevās „nepamanīt” neskaitāmos faktus, kas atklātībā bija nonākuši saistībā ar A. Kaimiņa „barošanos” no Šveices mahinatora Rūdolfa Meroni kabatas.
2017. gada nogalē KNAB paziņoja, ka kriminālprocess par partijas KPV LV nelikumīgu finansēšanu, starpniecību partijas nelikumīgā finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu esot sākts pret vismaz trim personām.
Šīs trīs personas esot iespējamais nelikumīgā finansējuma devējs, starpnieks un saņēmējs. Taču atklāta tikai tikai viena no šīm trim personām – toreizējais KPV LV valdes loceklis un Saeimas deputāts A. Kaimiņš.
Pārējās divas personas netika nosauktas, taču, tā kā bija zināms, ka kriminālprocess sākts pēc Ilmāra Poikāna un kādreizējā Ventspils uzņēmumu menedžera Edgara Ciniņa iesniegumiem, nebija šaubu, ka runa ir tieši par R. Meroni un, domājams, kādu no viņa kontrolēto uzņēmumu pārstāvjiem.
Taču laika gaitā KNAB vai prokuratūras (vai abu iestāžu kopā) pārstāvjiem izdevās no kriminālprocesa „izglābt” vispirms R. Meroni un naudas nodošanas starpnieku, viņus aizvietojot ar uzņēmēju Viesturu Tamužu, savukārt pašam A. Kaimiņam piemērojot daudz „vieglāku” pantu.
Jau 2018. gada jūnijā tika paziņots, ka šim kriminālprocesam pievienota jauna epizode, kurā līdz ar V. Tamužu figurēja nu jau bijušais Saeimas deputāts Atis Zakatistovs, un sekojusī A. Kaimiņa īslaicīgā aizturēšana, kurai nebija nekādas praktiskas jēgas, palīdzēja viņam iekļūt arī nākamajā Saeimā.
„Kriminālprocess uzsākts 2017.gada 5.jūnijā par iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 288. 2 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, 288. 3 panta par starpniecību politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgā finansēšanā un 288. 4 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu,” – šāda bija KNAB oficiāli sniegtā informācija 2017. gadā.
Pēcāk izrādījās, ka V. Tamuža epizode kriminālprocesam ir tikusi pievienota tieši tāpēc, lai soli pa solim no tā būtu iespējams „paglābt” R. Meroni un viņa „starpnieku – menedžeri”, bet pēc tam partijas nelikumīgā finansējuma kriminālprocesu vispār izbeigt.
Vispirms 2020. gada februārī tika paziņots, ka kriminālprocesu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā KNAB izbeidzis nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Nekādi plašāki skaidrojumi par to tā arī nav sniegti.
A. Kaimiņam gan tika piemērots aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, par ko viņš tagad arī tiek tiesāts, taču no nopietnākajām aizdomām viņš tika vaļā. „Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret minēto personu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā,” – paziņoja KNAB.
Savukārt 2020. gada oktobrī nu jau prokuratūra atzina, ka esot izbeigta arī lieta par nelikumīgu partijas finansēšanu, kurā figurēja A. Zakatistovs un V. Tamužs, - tā vietā nāca kriminālprocess par... parastu krāpšanu, kurā figurēja vairs nevis aptuveni 200 000 eiro, kā tas bija A. Kaimiņa un R. Meroni kriminālproecesā, bet gan nepilni 30 tūkstoši eiro, kuri esot izkrāpti no SIA “Eco Baltia grupa”. Tikmēr R. Meroni un viņa „starpnieks – menedžeris” izspruka sveikā.
Tagad Rīgas pilsētas tiesas spriedums rādīs, vai šī politiskā korupcija būs atstājusi ietekmi ne tikai uz prokuratūru un KNAB, bet arī tiesu.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
