KNAB un prokuratūras dokumenti atklāj vēl neskaitāmu Štālberga iesniegumu eksistenci

Līdz šim plašāk bija zināms Štālberga 2007. gada 3. jūlija iesniegums, - pēc aizturēšanas aizdomās par izspiešanu un sekojošās atbrīvošanas pret drošības naudu Štālbergs KNAB izmeklētājai Allai Jurašai adresētajā dokumentā bija detalizēti aprakstījis veselu miljonu liela kukuļa došanu Rīgas domes amatpersonām. Šim iesniegumam 23. jūlijā sekoja vēl viens – ļoti līdzīgs dokuments, taču ne uz vienu no tiem KNAB, kā to atzinušas arī biroja amatpersonas, nereaģēja ar nekavējošu kriminālprocesa sākšanu.

Jau vēlāk, tiesas prāvā atklājās, ka tikai pēc septiņiem mēnešiem KNAB šādu kriminālprocesu ir sācis – turklāt arī tad tas nav noticis uz Štālberga iesniegumu pamata. „Ņemot vērā to, ka KNAB Izmeklēšanas nodaļā 2008. gada 14. februārī ir uzsākts kriminālprocess Nr. 16870000208 par iespējamo kukuļošanas faktu Rīgas domes amatpersonām, kuras ietvaros tika aizturēti arī P[ēteris]. Strancis un R[aimonds]. Janita, un R. Štālberga pieteikumiem var būt nozīme minētā kriminālprocesa izmeklēšanā, uzskatu par nepieciešamu nodot R. Štālberga pieteikumus ar pielikumiem izvērtēšanai KNAB Izmeklēšanas nodaļas izmeklētājam R. Kuzmam,” norādīts tiesas prāvas laikā atklātībā nākušajā KNAB darbinieka Jāņa Grīšļa ziņojumā biroja priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei.

Taču Štālberga iesniegumi deva pamatu paplašināt citādi ne visai perspektīvo kriminālprocesu, turklāt tie, kā tāpat atklājās tiesā, vairāk nekā pusgadu bija devuši pamatu KNAB darbiniekiem „turpināt pieteikumos norādīto faktu pārbaudi”, iztiekot bez kriminālprocesa sākšanas, kas nozīmētu dažādu formalitāšu ievērošanu un prokurora uzraudzību. Tā vietā KNAB darbinieki varēja faktiski nekontrolēti veikt operatīvās izstrādes pasākumus pret iesniegumā minētajām personām – tostarp Vilkasti.

Pati Vilkaste ir publiski apgalvojusi, ka Štālbergu varētu būt izmantojuši atsevišķi KNAB darbinieki, lai, organizējot izspiešanas shēmas, nepieciešamības gadījumā ar viņa iesniegumiem pamatotu savas darbības. Savukārt Štālbergs publiski visā vaino sazvērestību, kas liecinot, ka „šajā valstī var notiesāt ikvienu”.

Tikmēr KNAB ir pat tiesai atteicies atklāt saistībā ar minēto Štālberga iesniegumu veiktās darbības, to raksturu un nepieciešamību. Kad tiesa domes kukuļošanas lietā KNAB oficiāli pieprasīja sniegt ziņas, vai pret Vilkasti un citiem šajā lietā apsūdzētajiem ir uzsāktas operatīvās izstrādes lietas, KNAB atbildēja ar noraidījumu – tiesai pietiekot ar to informāciju, kas tai jau esot nosūtīta, savukārt tiesu interesējošās ziņas esot valsts noslēpums, bet pieeju tai gan tiesnesei, gan pārējiem prāvas dalībniekiem liedzot pielaides trūkums.

Nu izrādās, ka arī pirms tam situācijās, kad atsevišķiem tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem bijis nepieciešams formāls pamatojums veikt kādas darbības vai, redzot kāda kriminālprocesa nonākšanu strupceļā, no tā izdalīt jaunu, izmantoti Štālberga rakstīti iesniegumi par dažādām personām un uzņēmumiem.

Tā prokuratūras lēmumā par tā sauktā „Balticovo kriminālprocesa” nodalīšanu ir pieminēti vairāki līdz šim nepubliskoti Štālberga iesniegumi. Tāpat Štālberga iesniegumi prokuratūras dokumentos pieminēti saistībā arī ar tā saukto „Oderova lietu”.

No šiem dokumentiem izriet, ka Štālbergs par dažādām personām un to nodarījumiem iesniegumus rakstījis jau ilgi pirms domes kukuļošanas lietas, - viens šāds iesniegums datēts ar 2006. gada 16. janvāri, vēl viens Štālberga iesniegums datēts ar 2006. gada 11. novembri, divas dienas vēlāk Štālbergs nosūtījis vēl vienu iesniegumu, un vēl viens iesniegums datēts ar 2007. gada 18. janvāri.

Lielākās daļas iesniegumu saturs nav zināms, un Pietiek nav izdevies no KNAB saņemt nekādus oficiālus skaidrojumus – kāds ir bijis šo pārējo dokumentu saturs (viss, kas zināms, - tie ir fiksēti dažādu kriminālprocesu ietvaros vai arī kalpojuši par pamatu dažādu dokumentu pievienošanai šiem kriminālprocesiem).

Pietiek rīcībā ir viens no šiem iesniegumiem, kas datēts ar 2007. gada 9. martu, - tā saturs cita starpā dod priekšstatu par to, kāpēc atsevišķos gadījumos tiesībsargāšanas iestādes tomēr nav steigušās šos iesniegumus izmantot. Publicējam atsevišķus iesnieguma fragmentus:

„Mani daudzus gadus ir nomocījusi sirdsapziņa - strādājot kopā ar Vilkasti, es redzēju viņas regulāri izdarītos noziegumus pret daudziem cilvēkiem un galvenais pret valsti, bet es nevarēju neko ziņot, jo biju ar viņu saistīts kopīgā darbā (..). Tagad es esmu sapratis savu vainu un vairāk nevēlos klusēt. Man ir kā visrūgtākais kamols kaklā viņas apmelojums (..).

Ar šiem saviem iesniegumiem es uzsāku Vilkastes noziedzīgās darbības atmaskošanas ilgstošu un sarežģītu darbu. (..)

Analizējot lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības būtību, ir skaidri redzams, ka gan Vilkasti, gan procesa visus virzītājus ir pārņēmusi uzmācīga, absurda ideja, ka biznesu var šķirt, neveicot finansiālu norēķināšanos par katru kopbiznesa objektu atsevišķi. (..)

Situācijas simulāciju viltniece Vilkaste veica ar finansiāli neko neizteicošo 13.oktobra Vienošanās teksta likšanu apsūdzības pamatā kā viņas izfantazētu robežšķirtni, pēc kuras man vairs neesot nekādas tiesības viņai prasīt manas likumīgi pienākošās biznesa daļas.

Tas tiešām neliecina par viņas gudrību. Es nezinu ar kādiem līdzekļiem viņa šo absurdo ideju ir uzspiedusi procesa virzītājiem. Ir ļoti viegli dokumentāli pierādīt pretējo tam, kas ir teikts šajā 13.oktobra ceturtdaļlapiņā. Es izdarīšu izmeklēšanai pakalpojumu un veikšu to viņu vietā. (..)

Gribu atzīmēt, ka visa Vilkastes labklājība un viņas miljoni ir lielā mērā manis nopelnīti. Kas attiecas uz apsūdzības otru pamattēzi, ka esmu Vilkastei... spiedis bez tiesiska pamata - tad tie ir Vilkastes meli un procesa virzītāju maldināšanās. (..)

VILKASTE MANI PIEKRĀPA - 4 miljonu vietā pārskaitīja tikai vienu. Kad viņa atgriezās un iedeva maksājumu uzdevumu par 1 miljonu, nevis 4 miljoniem, es biju pārsteigts, pazemots un sašutis par nodevību.”

Novērtē šo rakstu: