KNAB: Urbanovičs ar kompanjonu nav ne krāpušies, ne viltojuši; lēmums "vienkāršiem mirstīgajiem" nav pārsūdzams
L. Lapsa04.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bez rezultātiem beigusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaude par Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča (Saskaņas centrs) rīcību, šā gada 26. aprīlī mēģinot izkrāpt 20% no savas Saeimas deputāta algas un tāpēc vienojoties ar kādu nenoskaidrotu personu, kas parlamenta sēdē uz Maskavu devušos Urbanoviču bija reģistrējusi kā klātesošu. KNAB atzinumā īpaši norādīts, ka biroja lēmumu pārsūdzēt nav iespējams.
Saeimā šis deputāta un nezināmo personu veiktais krāpšanas mēģinājums nekādu īpašu rezonansi neradīja: Saeimas Prezidijs 7. maijā vienkārši pieņēma lēmumu apvienības Saskaņas centrs frakcijas vadītāju Urbanoviču par parlamenta sēdes kavēšanu sodīt, atvelkot no viņa algas 20% jeb aptuveni 300 latu.
Savukārt Pietiek pārstāvis vērsās ar iesniegumu pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, norādot, ka Saeimas stenogrammas liecina - deputāta Urbanoviča vietā kāda persona ar viņa ziņu 26. aprīlī balsojusi pret izmaiņām tautas nobalsošanas likumā un sēdes beigās reģistrējusi Urbanoviču kā klātesošu, kaut reāli viņš šajā laikā atradies Maskavā, transporta un loģistikas izstādē TransRussia.
„Organizējot šādu krāpšanu un tajā tieši piedaloties, Jānis Urbanovičs no valsts līdzekļiem vēlējies izkrāpt 20% no Saeimas deputāta mēnešalgas jeb aptuveni 300 latu, - šāda soda nauda par labu valstij tiktu ieturēta par neattaisnotu Saeimas plenārsēdes neapmeklēšanu,” bija norādīts Pietiek pārstāvja iesniegumā.
Pietiek aicināja Valsts policiju sākt kriminālprocesu par krāpšanu, kurā iesaistīts Jānis Urbanovičs un minētā nezināmā persona, kā arī, iespējams, dienesta viltojumu un nepatiesu dienesta ziņojumu, ko veikusi minētā nezināmā persona.
Izskatot šo iesniegumu, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika pieņemts lēmums, ka šīs lietas izskatīšana ir piekritīga KNAB. Pēc vairāku mēnešu pārbaudes birojs nu secinājis, ka nekādas nozieguma pazīmes Urbanoviča un nezināmā balsotāja rīcībā neesot konstatējamas.
„Novērtējot savāktos materiālus un sniegtās ziņas, konstatēts, ka Saeimas deputāta J.Urbanoviča un personas, kura viņa vietā veica J.Urbanoviča reģistrāciju un nobalsoja jautājumā par „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 79/Lp11 2.lasījums", nav konstatētas Krimināllikuma 177.pantā (Krāpšana), 327.pantā (Dienesta viltojums) un 328.pantā (Nepatiess dienesta ziņojums), kā arī citos pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes,” teikts KNAB izmeklētāja Rimanta Kuzmas oficiālajā atzinumā.
Neraugoties uz pusgadu ilgo izmeklēšanu, KNAB nav izdevies noskaidrot pat to, kas tad bijusi tā persona, kas nobalsojusi Urbanoviča vietā. Vienīgais, kas šai sakarā KNAB bijis secināms, ir – „tomēr personas, kura veica J.Urbanoviča reģistrāciju un nobalsoja viņa vietā, darbībās ir saskatāms ētikas normu pārkāpums”.
Ņemot vērā pārbaudes rezultātus, 29. oktobrī KNAB pieņemts lēmums rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373.panta pirmo daļu un 377.panta pirmo punktu, - nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Interesanti, ka KNAB atzinumā īpaši norādīts, ka vispār lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, taču gadījumos, ja ar šādu iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēs ir vērsies kāds sabiedrības pārstāvis, viņam šādu tiesību nav.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
