Ko Āboltiņa darīja Itālijā savā pēdējā komandējumā Saeimas priekšsēdētājas postenī
PIETIEK11.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Solvita Āboltiņa pēc izsvītrošanas 12. Saeimas vēlēšanās uz dažām dienām pazuda, viņas partijas biedri paklusām stāstīja, ka politiķe devusies "izvēdināties" uz Itāliju. Taču, kā izrādās, "izvēdināšanās" notikusi par valsts naudu, un oficiāli Aboltiņa bijusi komandējumā: Pietiek šodien publicē gan Saeimas kancelejas oficiālo informāciju par komandējuma būtību un izmaksām, gan arī Āboltiņas sastādītu (vai vismaz parakstītu) komandējuma atskaiti, kurā viņa par sevi nezināmu iemeslu dēļ gan raksta trešajā personā.
Saeimas kancelejas informācija:
"Saeimas priekšsēdētāja laika posmā no 2014.gada 1.septembra līdz 2014.gada 9.oktobrim ir bijusi vienā komandējumā.
No 2014. gada 6.oktobrim līdz 8.oktobrim Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Itālijas parlamenta abu palātu priekšsēdētāju uzaicinājuma piedalījās 8. Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē (ASEP8) Romā, kurā piedalījās četrdesmit Āzijas-Eiropas valstu un Eiropas Parlamenta delegācijas. Abu pasaules daļu parlamentārieši apstiprināja ASEP8 deklarāciju, kas iesniegta ASEM samitā (16.-17. oktobrī, Milānā).
Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja kolēģus diskusiju blokā par ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūrām.
Savas uzrunas noslēgumā S.Aboltiņa infofrmēja klātesošos par to, ka Latvija savas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkos Āzijas-Eiropas izglītības ministru sanāksmi un aicināja abu reģionu izglītības ministrus tajā piedalīties. Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja Itālijas parlamenta Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro Grasso), uzaicinot viņu uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē atklāšanas pasākumu. Tāpat S.Āboltiņai šis vizītes laikā notika divpusējā tikšanās ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop).
Šajā komandējumā Saeimas priekšsēdētāja devās ar lidmašīnu (aviobiļetes cena - 805,50 EUR) un komandējuma maršruts bija - Rīga - Roma - Rīga. Ievērojot to, ka viesnīca atradās tuvu pasākuma norises vietai — Itālijas Parlamenta Deputātu Palātai, papildus transports netika izmantots. Savukārt, transportu no lidostas līdz viesnīcai un no viesnīcas līdz lidostai Saeimas priekšsēdētājai nodrošināja Latvijas vēstniecības pārstāvji Itālijā. Izdevumi par viesnīcas pakalpojuma izmantošanu komandējuma laikā sastādīja 432,00 EUR (216,00 EUR/par nakti)."
Komandējuma atskaite par Saeimas priekšsēdētājas dalību Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē Romā, 2014. gada 6.-8. oktobrī
"2014. gada 6.-8. oktobrī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Itālijas parlamenta abu palātu priekšsēdētāju uzaicinājuma piedalījās 8. Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē (ASEP8) Romā. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīja biroja vadītāja Laura Ošleja, ārlietu padomnieks Aivis Kļavinskis un Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Lelde Rāfelde.
Vizītes ietvaros S.Āboltiņai notika divpusējā tikšanās ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop). Tāpat sanāksmes noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja Itālijas parlamenta Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro Grasso), uzaicinot viņu uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē atklāšanas pasākumu.
ASEP8 piedalījās 40 Āzijas-Eiropas valstu un Eiropas Parlamenta delegācijas. Kā jaunos dalībniekus savā pulkā uzņēma Norvēģiju un Šveici, savukārt Horvātija un Kazahstāna piedalījās kā novērotāji . Abu pasaules daļu parlamentārieši apstiprināja ASEP8 deklarāciju , kas tiks iesniegta ASEM samitā (16.-17. oktobrī, Milānā).
Sanāksmes atklāšanā klātesošos uzrunāja Itālijas parlamenta Deputātu palātas prezidente Laura Boldrini (.Laura Boldrini) un Itālijas Senāta prezidents P.Grasso. Tālākās diskusijas noritēja divās tematiskās paneļdiskusijās: 1) ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūras; 2) ilgtspējīga izaugsme un pārtikas drošība .
Uzrunājot kolēģus diskusiju blokā par ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūrām. S.Āboltiņa atsaucās uz aizvadītajā mēnesī Milānā notikušo Āzijas-Eiropas finanšu ministru sanāksmi, kurā amatpersonas uzsvēra, ka ir jāpalielina visu banku darījumu caurskatāmība, lai efektivizētu finanšu tirgus un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā, kā arī jāstiprina nosacījumi attiecībā uz sadarbību finanšu jomā starp Āziju un Eiropu. Šajā Eiropā nemierīgajā laikā būtisks priekšnoteikums kopējai drošībai ir tālāks progress cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī uzņēmumu un citu juridisko personu darbības caurspīdīgums. Austrālija kā 20 attīstītāko ekonomiku (G20) prezidējošā valsts finanšu ministru un Centrālo banku vadītāju sanāksmē Sidnejā iekļāva jautājumu par starptautiskās sadarbības stiprināšanu, lai sasniegtu ambiciozu mērķi - veicinātu globālo izaugsmi un radītu miljoniem jaunu darbavietu. Latvija atzinīgi vērtē G20 koncentrēšanos uz investīciju palielināšanu, tirdzniecības un konkurences veicināšanu, kā arī nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu, apliecināja Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus atzīmējot - mūsu valsts kā būtisku ekonomiskās pārvaldības un koordinācijas elementu redz tieši sociālo jautājumu risināšanu.
S.Āboltiņa informēja klātesošos, ka Latvija savas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkos Āzijas-Eiropas izglītības ministru sanāksmi un aicināja abu reģionu izglītības ministrus tajā piedalīties.
Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi raksturoja ASEP kā stratēģisku dialogu starp abiem reģioniem, kas balstīts vienlīdzīgā partnerībā un savstarpējā cieņā. Tā ir arī laba platforma aktuālo reģionālo un globālo jautājumu apspriešanai un parlamentārās sadarbības stiprināšanai. Šajā kontekstā S.Āboltiņa akcentēja, ka arī jaunā Eiropas Komisija īpašu uzmanību pievērsīs vēl ciešākai partnerībai ar nacionālajiem parlamentiem.
Kopumā diskusijās iezīmējās, ka Āzijas valstis lobē vienlīdzīgu pārstāvību daudzpusējās organizācijās. Izskanēja priekšlikumi par Āzijas-Eiropas infrastruktūras bankas izveidi, kas piešķirtu finansējumu apjomīgiem infrastruktūras projektiem abu pasaules daļu integrēšanai. Savukārt vairākas Dienvideiropas valstis aicināja palielināt investīcijas reālajā ekonomikā un sociālā atbalsta programmās, lai stimulētu patēriņu un mazinātu nevienlīdzību.
Divpusējā tikšanās ar Austrālijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Tiekoties ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop), S.Āboltiņa pateicās par izteikto atbalstu Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Saeimas priekšsēdētāja sarunā atzina, ka mūsu valsti ar Austrāliju saista salīdzinoši lielā latviešu diaspora - šajā kontinentā dzīvo ap 25 tūkstošiem tautiešu. Lielākā daļa latviešu uz Austrāliju devās kā bēgļi Otrā pasaules kara laikā, bet tagad latviešu kopiena kļuvusi par neatņemamu un lojālu Austrālijas sabiedrības daļu. Pārrunājot valstu divpusējās attiecības, S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka pēdējos gados politiskā un ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm ir kļuvusi aktīvāka, ko apliecina notikušās politiskās konsultācijas starp Ārlietu ministriju amatpersonām. Kā būtisku amatpersonas uzsvēra arī šo tikšanos, jo iepriekšējā parlamenta spīkeru līmeņa tikšanās noritēja pirms septiņiem gadiem. Saeimas priekšsēdētāja rosināja uzsākt darbu pie līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kā arī turpināt uzsāktās sarunas par citiem divpusējiem nolīgumiem.
Pārrunājot sadarbību ekonomikā, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvija šogad pievienojusies eirozonai un starptautiskās kredītreitingu aģentūras pozitīvi novērtējušas mūsu ekonomikas perspektīvas. Tas norāda uz mūsu tautsaimniecības makroekonomisko stabilitāti un ilgtspēju, uzsvēra S.Āboltiņa, aicinot Austrālijas uzņēmējus izmantot priekšrocības, ko sniedz mūsu valsts stabilā biznesa vide.
Amatpersonas pārrunāja arī gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē nākamā gada pirmajā pusē. S.Āboltiņa uzsvēra, ka mūsu prezidentūra koncentrēsies uz tādām prioritātēm kā ES konkurētspēja un izaugsme, ES digitālais potenciāls un ES loma globālajā arēnā. Vienlaikus Latvijas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ES attiecībām ar reģionam nozīmīgiem un līdzīgi domājošiem partneriem, tostarp Austrāliju.
Tāpat S.Āboltiņa izteica pateicību Austrālijas pusei par sadarbību ar mērķi atbrīvot Ēģiptē notiesāto Pēteri Gresti. Latvijas vēstniecība Kairā turpina aktīvi sekot līdzi P.Grestes lietas attīstībai, informēja Saeimas priekšsēdētāja.
Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja izteica atbalstu B.Bišopas kandidatūrai uz IPU prezidenta amatu, vienlaikus norādot, ka galīgais lēmums tiks pieņemts pēc visu kandidātu noklausīšanās pirms 16. oktobra IPU Asamblejas Ženēvā.
Solvita Āboltiņa"
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
