Ko alkatīgie vēja biznesmeņi nevar atļauties savās mājās Zviedrijā, to tie atļaujas Latvijā

G. Galviņam kā zviedru uzņēmuma pārstāvim jau nu būtu vislabāk jāzina, ka “Pienava wind” tiesāšanās ne tuvu nav starptautiska mēroga gadījums. Viņa pārstāvētā uzņēmuma “Eolus” mītnes zemē Zviedrijā iedzīvotāju kopienas, pateicoties pašvaldību veto tiesībām, ir noraidījušas kopumā vairāk nekā pusi pieteikto vēja parku projektu.

Protams, industrija pēdējos gados mēģina izdarīt spiedienu uz politiķiem Zviedrijā, lai pārskatītu vai pat atceltu šīs veto tiesības, tiesa, līdz šim neveiksmīgi. Tāpat lielu daļu no plānotajiem vēja parkiem noraida Zviedrijas bruņotie spēki, un šeit jāatzīmē, ka Latvijas Aizsardzības ministrijai vēja turbīnas ar kopējo augstumu 250 metri gan nešķiet problēma.

Pirms pāris gadiem Gēteborgas Universitātes veiktajā aptaujā secināts, ka atbalsts investīcijām vēja enerģijā Zviedrijā desmit gados ir nokrities no 74% līdz 65%, bet tur, kur vēja turbīnas tikušas uzceltas, tas ir nokrities pavisam drastiski zemu. (https://www.gu.se/sites/default/files/2020-09/Svenska%20folkets%20%C3%A5sikter%20om%20olika%20energik%C3%A4llor%201999-2019.pdf)

Gribētos iedrošināt Tukuma domi, citas pašvaldības un arī iedzīvotājus, kuri drīzumā saskarsies ar šo slikto slavu ieguvušo biznesa veidu, nenobīties no šī blefa: ja Latvijas administratīvā tiesa nav spējīga saskatīt kopsakarības un pateikt, ka Latvijas pamatlikums ir Satversme, nevis Orhūsas konvencija, tad to izdarīs Latvijas Augstākās tiesas Senāts vai Satversmes tiesa.

Jāpiebilst, ka Latvijas sabiedrībai patiešām ir pēdējais laiks sākt raizēties, redzot, ka VARAM paspārnē esošais Vides pārraudzības valsts birojs tā vietā, lai detalizēti un neatkarīgi izvērtētu attīstītāju iesniegtos ietekmes uz vidi novērtējumus, gādātu par vides aizsardzību un aizstāvētu sabiedrības intereses, algo advokātus, lai kopā ar “Pienava Wind” dotos uz tiesu apstrīdēt Tukuma domes lēmumu un vērstos pret sabiedrības interesēm. Jāpiebilst, ka ietekmes uz vides novērtējumā var rakstīt absolūtas muļķības, fakti nereti ir izdomāti un balstīti uz pašas vēja industrijas apmaksātiem pētījumiem.

“Eolus” nesen ir iesniedzis Valsts vides pārraudzības birojā vēl virkni pieteikumu, kur plānots ar vēja turbīnām apbūvēt gandrīz visu Kurzemi. Ir norādīti simtiem kadastra numuru, kuri aptver plašas teritorijas Kurzemē no Pāvilostas līdz Dundagai. Nav norādīts ne vēja turbīnu skaits, ne tehniskie parametri. Savukārt Valsts vides pārraudzības birojs tā vietā, lai noraidītu šādus pieteikumus, kuriem pat tīri teoretiski nevar veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, tos pieņem.

Šo ārkārtīgi pretimnākošo labvēlību vēja biznesmeņiem no atsevišķiem Latvijas politiķiem, Ekonomikas ministrijas, VARAM un īpaši jau Vides pārraudzības valsts biroja varētu raksturot tikai divi vārdi – nekompetence un korupcija.

G.Galviņš, kas Latvijā pārstāv zviedru kompāniju “Eolus”, spilgti izceļas ar savu bravūru, ņirdzīgajiem izteikumiem par iedzīvotājiem un nekaunību. Ja mūsu Ārlietu ministrijai ir mugurkauls, tad būtu īstais laiks paaicināt pie sarunu galda Zviedrijas vēstnieku, lai izskaidrotu uzvedības normas un norādītu uz dubultstandartiem - ko “Eolus” nevar atļauties savās mājās Zviedrijā, tas atļaujas šeit Latvijā.

Vēja industrijas mērķis nav Latvijas enerģētiskā neatkarība, “zaļas” enerģijas ražošana (enerģijas ražošana vispār pēc definīcijas tāda būt nevar), rūpes par vidi vai cīņa ar klimata pārmaiņām, tā ir tikai un vienīgi alkatība un tiekšanās pēc maksimālas peļņas.

P.S. Tiem, kuriem gigantiskas elektrības ražošanas mašīnas un vēja bizness šķiet “balts un pūkains”, ieteikums noskatīties nesen Zviedrijā iznākušo dokumentālo filmu  - Headwind 21 - https://youtu.be/7RgyLDVlAg4

Par to, kā vēja bizness burtiski izvaro un neatgriezeniski sagandē dabu Norvēģijas piekrastē - https://youtu.be/4qttC1TOva8

Novērtē šo rakstu: