Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.

Vēstules rokrakstā valsts iestādēs nonāk reti, jo īpaši tādas, kurām nav akūtas vajadzības statuss. Jūnija sākumā tādu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP) ir atsūtījis rīdzinieks U.Auziņš, lai izstāstītu savas domas par to, kāpēc “vēl aizvien mulsina tās pieminekļu aizsardzības plāksnītes, kas ļoti bieži sastopamas pie laukakmeņu drupām un pustukšām ēkām”. Vienkāršos pārspriedumos kungs nonāk pie secinājuma, ka “ne visi pieminekļi atbilst saglabājamo statusam un tādēļ arī nebūtu par tādiem saucami” un atgādina, ka pieminekļa plāksnīte uzliek arī lielu atbildību: “neviena pieminekļa drupas valstij godu nedara, “ko nevar celt, to nevar nest” – šie vārdi būtu jāņem vērā, pirms kaut kam piešķirt pieminekļa statusu”.

Braukājot pa Latvijas pilsētām un laukiem, tieši vēsturiskās celtnes piesaista uzmanību un rada vietas īpatnējo šarmu. Ne tikai speciālistiem ir pierasts, ka acis pašas meklē zili balto pieminekļa zīmi – tā arī “tautas masām” ir norāde, ka objekts ir izcelts, saprasts, novērtēts, ka ar to var lepoties. Tā ir kā goda zīme, bet reizēm izraisa šaubas un jautājumus.

Sākums zīmes izvietošanai Latvijā meklējams jau astoņdesmito gadu beigās, kad atmodas gaisotnē mantojuma saglabāšana kļuva arī par būtisku tautas nacionālās pašapziņas sastāvdaļu. Šī zīme ir starptautiski pieņemta un atpazīstama, ar to tiek demonstrēta pieminekļa universālā vērtība arī pasaules kontekstā. Tātad – lepnums, gods un atbildība. Senākajām uzstādītajām zīmēm nu jau ir aptuveni trīsdesmit gadu, jaunākās nāk klāt likuma kārtībā, bet pa vidu ir pati krāšņā dzīve, kas uz pieminekļiem iedarbojas gan ar laika zobu un dabiskām katastrofām, gan īpašnieku maiņām un naudas likstām. Tā arī var gadīties, ka kāda no pieminekļa goda zīmēm šobrīd atrodas pie funkcionāli neizmantojamas vai nekoptas ēkas, problemātiska objekta, kurš pieminekļu sarakstā atrodas, bet ar saimnieka godaprātu vai centību neizceļas.

Pieminekļa izvietošanas zīmi nosaka likums: ‘’pēc objekta īpašnieka (valdītāja) pieprasījuma Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsniedz viņam nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības plāksni, ko objekta īpašnieks (valdītājs) piestiprina pie kultūras pieminekļa redzamā vietā. Publiski pieejamiem kultūras pieminekļiem — ēkām un būvēm — plāksnes izvietošana ir obligāta”. Tātad vispirms ir jābūt saimnieka iniciatīvai, tad seko NKMP reakcija. Privātīpašnieks var arī zīmi nepieprasīt, tāpat dabā neapzīmē mākslas un arheoloģijas pieminekļus. Komentējot neizpratni par zīmes izvietošanu pie “šaubīgiem” objektiem, jāpaskaidro - ar pastāvošo likumdošanu zīme apliecina objekta kādreiz notikušo iekļaušanu pieminekļu sarakstā, bet nav ekvivalents godprātīgai aprūpei.

NKMP vadītājs Juris Dambis vieš skaidrību par zīmes izcelšanos. ‘’Tas, ka pieminekļa zīme atrodas pie pussabrukuša pieminekļa, nav pretrunā ar tās jēgu. Tās pirmssākumi meklējami Hāgas konvencijā par rīcību militāru konfliktu gadījumā. Lai neiznīcinātu kultūrvēsturiskas ēkas, valstis vienojās pie tām izlikt šo zīmi, kas signalizē – stop, tā ir vērtība! Tās funkcija bija brīdināt un informēt, lai pasargātu no apdraudējuma. Humāna vienošanās, kas pārauga pieminekļu sargāšanā arī miera laikā. Kad astoņdesmito gadu sākumā šī prakse izplatījās Polijā un citviet, tad bija pretinieki – kāpēc šī zīme? Nav taču karš! Uzvarēja viedoklis, ka pieminekļi ir apdraudēti pēc savas būtības, pārnestā nozīmē tiem iznīcība draud nepārtraukti – kaut no dabiskās novecošanas’’. Līdz ar to zīmei pirmkārt ir informatīva funkcija, kas tam pievērš sabiedrības uzmanību – arī tad, ja tās ir laukakmeņu drupas vai pustukša ēka. Tomēr godprātīgas apsaimniekošanas jautājumu tas neatceļ…

Ar roku rakstītajā vēstulē U.Auziņš sniedz šādu padomu “Ja arhitektūras piemineklis ir valsts vai pašvaldības īpašums neatkarīgi no tā, kurā valsts daļā atrodas, tad īpašniekam par to ir jārūpējas, jāuztur kārtībā, gluži tāpat, kā jūs to pieprasāt privātīpašniekam. Ja tas nav iespējams, no pieminekļa jāatsakās”. Protams, katra situācija ir atšķirīga, tomēr “tautas balss” ir saskatījusi vienu no lielākajām problēmām - diemžēl starp necienīgi aprūpētajiem objektiem ir arī nopietns skaits VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” un pašvaldībām piederoši kultūrvēsturiskie pieminekļi, un jautājums par to likteni – glābt vai nolīdzināt ar zemi, ir aktuāls.

“Es domāju, ja arhitektūra ir veca (t.i.sena), bet saglabājusies, tad tā jāuztur tehniskā kārtībā, bet, ja tai ir grūtības uzturēties šajā pasaulē, tad tā ir jānojauc,” raksta vienkāršais mantojuma filozofs, kā piemēru sniedzot ieskatu personiskajos atklājumos. “Kad pirms 50 gadiem man bija iespēja būt Šveicē, tad varēja salīdzināt Ženēvas vecpilsētu, kas vizuāli patiešām bija veca – fasādes nekrāsotas, notecējušas, bet ēkās dzīvoja cilvēki, darbojās kafejnīcas u.c. – tās bija funkcionāli kārtībā. Taču Bernē skats bija kā leļļu pilsētā – gludas, krāsainas fasādes, puķes pie visiem logiem, bet tukšums. Ko vēlamies mēs?”

Protams, tā ir „sakārtota vide ar pamatotu un estētisku arhitektūru”, kur pieminekļa zīme ir apliecinājums – speciālisti novērtēja, saimnieks godprātīgi cenšas, kultūrvēsturisks baudījums visiem. Bet, ja dažādu apstākļu dēļ kāds no posmiem izkrīt, tad lēmumiem būtu jābūt racionāliem un tādiem, kas nepakļaujas tendenciozām manipulācijām. “Ko nevar celt, to nevar nest,” atgādina kungs, kura cienījamie gadi un glītais rokraksts liek vismaz ar cieņu ieklausīties. Jā, arī domājot par ēku Elizabetes ielā 2, kuras renovācijā būtu jāiegulda 30 miljoni, vienlaikus vēsturisko substanci neatgriezeniski zaudējot.

* Mg.art., NKMP speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos

Novērtē šo rakstu:

7
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...