Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.

Vēstules rokrakstā valsts iestādēs nonāk reti, jo īpaši tādas, kurām nav akūtas vajadzības statuss. Jūnija sākumā tādu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP) ir atsūtījis rīdzinieks U.Auziņš, lai izstāstītu savas domas par to, kāpēc “vēl aizvien mulsina tās pieminekļu aizsardzības plāksnītes, kas ļoti bieži sastopamas pie laukakmeņu drupām un pustukšām ēkām”. Vienkāršos pārspriedumos kungs nonāk pie secinājuma, ka “ne visi pieminekļi atbilst saglabājamo statusam un tādēļ arī nebūtu par tādiem saucami” un atgādina, ka pieminekļa plāksnīte uzliek arī lielu atbildību: “neviena pieminekļa drupas valstij godu nedara, “ko nevar celt, to nevar nest” – šie vārdi būtu jāņem vērā, pirms kaut kam piešķirt pieminekļa statusu”.

Braukājot pa Latvijas pilsētām un laukiem, tieši vēsturiskās celtnes piesaista uzmanību un rada vietas īpatnējo šarmu. Ne tikai speciālistiem ir pierasts, ka acis pašas meklē zili balto pieminekļa zīmi – tā arī “tautas masām” ir norāde, ka objekts ir izcelts, saprasts, novērtēts, ka ar to var lepoties. Tā ir kā goda zīme, bet reizēm izraisa šaubas un jautājumus.

Sākums zīmes izvietošanai Latvijā meklējams jau astoņdesmito gadu beigās, kad atmodas gaisotnē mantojuma saglabāšana kļuva arī par būtisku tautas nacionālās pašapziņas sastāvdaļu. Šī zīme ir starptautiski pieņemta un atpazīstama, ar to tiek demonstrēta pieminekļa universālā vērtība arī pasaules kontekstā. Tātad – lepnums, gods un atbildība. Senākajām uzstādītajām zīmēm nu jau ir aptuveni trīsdesmit gadu, jaunākās nāk klāt likuma kārtībā, bet pa vidu ir pati krāšņā dzīve, kas uz pieminekļiem iedarbojas gan ar laika zobu un dabiskām katastrofām, gan īpašnieku maiņām un naudas likstām. Tā arī var gadīties, ka kāda no pieminekļa goda zīmēm šobrīd atrodas pie funkcionāli neizmantojamas vai nekoptas ēkas, problemātiska objekta, kurš pieminekļu sarakstā atrodas, bet ar saimnieka godaprātu vai centību neizceļas.

Pieminekļa izvietošanas zīmi nosaka likums: ‘’pēc objekta īpašnieka (valdītāja) pieprasījuma Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsniedz viņam nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības plāksni, ko objekta īpašnieks (valdītājs) piestiprina pie kultūras pieminekļa redzamā vietā. Publiski pieejamiem kultūras pieminekļiem — ēkām un būvēm — plāksnes izvietošana ir obligāta”. Tātad vispirms ir jābūt saimnieka iniciatīvai, tad seko NKMP reakcija. Privātīpašnieks var arī zīmi nepieprasīt, tāpat dabā neapzīmē mākslas un arheoloģijas pieminekļus. Komentējot neizpratni par zīmes izvietošanu pie “šaubīgiem” objektiem, jāpaskaidro - ar pastāvošo likumdošanu zīme apliecina objekta kādreiz notikušo iekļaušanu pieminekļu sarakstā, bet nav ekvivalents godprātīgai aprūpei.

NKMP vadītājs Juris Dambis vieš skaidrību par zīmes izcelšanos. ‘’Tas, ka pieminekļa zīme atrodas pie pussabrukuša pieminekļa, nav pretrunā ar tās jēgu. Tās pirmssākumi meklējami Hāgas konvencijā par rīcību militāru konfliktu gadījumā. Lai neiznīcinātu kultūrvēsturiskas ēkas, valstis vienojās pie tām izlikt šo zīmi, kas signalizē – stop, tā ir vērtība! Tās funkcija bija brīdināt un informēt, lai pasargātu no apdraudējuma. Humāna vienošanās, kas pārauga pieminekļu sargāšanā arī miera laikā. Kad astoņdesmito gadu sākumā šī prakse izplatījās Polijā un citviet, tad bija pretinieki – kāpēc šī zīme? Nav taču karš! Uzvarēja viedoklis, ka pieminekļi ir apdraudēti pēc savas būtības, pārnestā nozīmē tiem iznīcība draud nepārtraukti – kaut no dabiskās novecošanas’’. Līdz ar to zīmei pirmkārt ir informatīva funkcija, kas tam pievērš sabiedrības uzmanību – arī tad, ja tās ir laukakmeņu drupas vai pustukša ēka. Tomēr godprātīgas apsaimniekošanas jautājumu tas neatceļ…

Ar roku rakstītajā vēstulē U.Auziņš sniedz šādu padomu “Ja arhitektūras piemineklis ir valsts vai pašvaldības īpašums neatkarīgi no tā, kurā valsts daļā atrodas, tad īpašniekam par to ir jārūpējas, jāuztur kārtībā, gluži tāpat, kā jūs to pieprasāt privātīpašniekam. Ja tas nav iespējams, no pieminekļa jāatsakās”. Protams, katra situācija ir atšķirīga, tomēr “tautas balss” ir saskatījusi vienu no lielākajām problēmām - diemžēl starp necienīgi aprūpētajiem objektiem ir arī nopietns skaits VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” un pašvaldībām piederoši kultūrvēsturiskie pieminekļi, un jautājums par to likteni – glābt vai nolīdzināt ar zemi, ir aktuāls.

“Es domāju, ja arhitektūra ir veca (t.i.sena), bet saglabājusies, tad tā jāuztur tehniskā kārtībā, bet, ja tai ir grūtības uzturēties šajā pasaulē, tad tā ir jānojauc,” raksta vienkāršais mantojuma filozofs, kā piemēru sniedzot ieskatu personiskajos atklājumos. “Kad pirms 50 gadiem man bija iespēja būt Šveicē, tad varēja salīdzināt Ženēvas vecpilsētu, kas vizuāli patiešām bija veca – fasādes nekrāsotas, notecējušas, bet ēkās dzīvoja cilvēki, darbojās kafejnīcas u.c. – tās bija funkcionāli kārtībā. Taču Bernē skats bija kā leļļu pilsētā – gludas, krāsainas fasādes, puķes pie visiem logiem, bet tukšums. Ko vēlamies mēs?”

Protams, tā ir „sakārtota vide ar pamatotu un estētisku arhitektūru”, kur pieminekļa zīme ir apliecinājums – speciālisti novērtēja, saimnieks godprātīgi cenšas, kultūrvēsturisks baudījums visiem. Bet, ja dažādu apstākļu dēļ kāds no posmiem izkrīt, tad lēmumiem būtu jābūt racionāliem un tādiem, kas nepakļaujas tendenciozām manipulācijām. “Ko nevar celt, to nevar nest,” atgādina kungs, kura cienījamie gadi un glītais rokraksts liek vismaz ar cieņu ieklausīties. Jā, arī domājot par ēku Elizabetes ielā 2, kuras renovācijā būtu jāiegulda 30 miljoni, vienlaikus vēsturisko substanci neatgriezeniski zaudējot.

* Mg.art., NKMP speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos

Novērtē šo rakstu:

6
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...