Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Foto

Ko dara digitalizācija

Jāzeps Baško juniors
12.04.2023.
Komentāri (19)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai viedais pulkstenis, kas rāda jūsu pulsu un noieto soļu skaitu, ir atrisinājis kādu problēmu, kas eksistēja pirms pulksteņa iegādes? Vai dzīvojāt pastāvīgā diskomfortā, nezinot, cik soļus esat mērojis?

Protams, pulksteni var arī izmantot, lai “institucionalizētu” dienas veselības minimumu. Tā vietā, lai tērētu pašdisciplīnas ierobežoto kapacitāti normas ievērošanai, jūs nu varat to izmantot citiem sevis pieskatīšanas uzdevumiem. Bet vai tiešām tas ir tikai uz labu? Vai tad ar paļaušanos uz tehnisku soļu minimuma uzturētāju jūs nepalaidīsiet garām citus signālus, kas varbūt liecinās, ka soļu nostaigāšana šodien nav tas svarīgākais vai pat veselīgākais nākamais, piedošanu, solis?

Cilvēka priekšstats par lietām rodas uz saskarnes. Tas ir, uz tās “virsmas”, uz kuras cilvēks redz savu mijiedarbību ar lietu. Tātad, ne balstoties uz to, kas lieta “patiesībā ir”. Ja vien neesat īpaši apdāvināts, priekšstats par sarunas biedru klātienē un cilvēku kā tādu kopumā neveidojas, balstoties uz, piemēram, zināšanām par otra cilvēka smadzeņu uzbūvi vai zarnu trakta darbību (kuras balstītu, piemēram, jūsu bioloģijas, ķīmijas, fizikas utt. zināšanas).

Smarža, skaņa, izskats un fiziskais kontakts un to tulkojums vārdos un žestos ir tas, kas veido priekšstatu par otru klātienē atšķirīgu no jebkādas kontakta “digitalizācijas” formas. Tāpat kā akla vai kurla cilvēka prāts kompensē neuztveramo ar saasinātām visām citām maņām un tāpēc iegūst pavisam cita veida (relatīvi deformētu) priekšstatu par otru, tā jebkādi mēģinājumi pārcelt divu cilvēku kontaktu virtuālā vidē deformē to iespēju lauku, kurā mēs vispār varam otru redzēt.

Tas pats attiecas arī uz mūsu attiecībām ar sevi. Tādas veidojas tieši tāpēc, ka eksistē “virsma”, uz kuras redzam sava saprāta mijiedarbību ar kaut ko, kas nav saprāts. Ķermenis visā tā sensorajā pilnībā ir šī virsma, tātad tas, ko mēs uztveram kā to otru. Ieviešot pulsometrus un citus diagnostiskus aparātus it kā sava ķermeņa vērošanai, mēs nepaplašinām ieskatu nedz savā “patiesajā dabā”, nedz tajā, ko par cilvēka dabu uzskata dzejnieki, teologi un filozofi.

Tā vietā mēs būtiski sašaurinām to, jo samazinām virsmas laukumu. Matemātiski izsakoties, virsmas dimensiju skaitu. Viss, kas veido cilvēka pulsu, tagad tiek projicēts vienā dimensijā (divās, ja pavisam matemātiski) — pulsā. Bet cilvēks ar laiku jau neredz vairāk par jauno projekciju — tā kļūst par noteicošu virsmu jeb saskarni.

Cilvēks aprīko sevi ar arvien vairāk monitoriem, kas ļaus pārliecināties, ka sajūtas nemelo. Taču rezultātā nevis iegūst pārliecību par savām maņām, nevis tikai atbrīvo resursus citām nodarbēm, bet rada jaunu, skaitliski izteiktu ķermeni. Cilvēks ir sevi digitalizējis pirms vēl kiborgu programmētāji ir ķērušies pie darba.

Lai arī bezgalīga atgriezeniskā saite apdraud jebkuru domājošu cilvēku, ar jaunajām ierīcēm mēs par saprāta upuriem padarām arī tos, kas citādi ar destruktīvu pašrefleksiju nesirgst. Nopirkdams pulsometru (vai jebkādu citu šādu ierīci), cilvēks pats sevi saskalda divās šķietami autonomās vienībās: viena ir tramīgais pulsa rādītāja nolasītājs, otra ir miesa, kurai mēra pulsu. Vairums pārdevēju, kas izplata šādas cilvēku pārzāģējošas tehnoloģijas, atšķirībā no apskaņošanas iekārtu speciālistiem jūs nepabrīdinās, ka starp šiem diviem abstraktajiem ķermeņiem varētu veidoties signālu bezgalīgi pastiprinoša atgriezeniskā saite, līdzīga tai, kad mikrofonu pieliek pie tumbiņām.

Ir maldīgi domāt, ka kārtējā jaunā tehnoloģija risina iepriekš cilvēku nomākušu problēmu, nepārformulējot to un neradot jaunu, ar kuru tikt galā var izrādīties vēl sarežģītāk nekā ar sākotnējo. Ir tiesa, ka visa cilvēka dzīve sastāv no apstākļu pārformulēšanas ar vārdiem un praksēm. Arvien jauni un nezināmi izaicinājumi padara dzīvi dzīvu. Tomēr nevar noliegt, ka liela daļa cilvēka gandarījuma veido sajūta, ka pasaulē valda nosacīta kārtība, kosmoss, un ka cilvēkam ir savs nopelns tā uzturēšanā. Lai cilvēka pūliņi būtu saprātīgi un rastos pārliecība, ka jaunais stāvoklis ir viņa rīcības rezultāts, ir jābūt vismaz aptuvenai pārliecībai par no cilvēka neatkarīgo lietu faktisko kārtību.

Psihiskās veselības traucējumu un “traucējumu” epidēmiju var skaidrot arī citādi, taču viens pierādīts faktors ir strauji mainīgā un nenoteiktā vide, kurā mūsdienu cilvēkam nākas operēt. Spēles noteikumi nepārtraukti mainās, un cilvēks vairs nevar paļauties uz drošiem ceļa rādītājiem. Haosu rada ne vien neizbēgamās cilvēku interešu sadursmes, lielam skaitam koncentrējoties apdzīvotības centru un virtuālajos laukumos, bet regulāras jaunu tehnoloģisko viesuļvētru sezonas.

Simttūkstoš un vairāk gadu evolūcijas rezultātā nostiprināti realitātes uztveres mehānismi un simtiem gadu evolūcijas rezultātā ģenerētas interpretācijas programmas nemainās vienā taktī ar interneta vai tam sekojošo socmediju ienākšanu mūsu dzīvēs. Mums piemīt zināmas adaptācijas spējas, taču nevajag tās pārvērtēt. Galu galā arī psihiskās veselības traucējumu simptomu epidēmija un to risinājumu tirgus ir sava veida pielāgošanās. Bet vai nevaram izvēlēties arī citādāku ceļu?

Šī transformācija notiek ne tikai ar fizisku ierīču, bet arī ar konceptuālu ierīču palīdzību. Jau minēto psihiskās veselības jautājumu aktualizāciju var vismaz daļēji skatīt arī kā cilvēka dabiskas reakcijas uz anomālu apkārtējo vidi pārformulēšana medicīniskā valodā. Ja esat pietiekami pieredzējis, lai zinātu, ka nevarat ar pārliecību runāt par jautājumiem, par kuriem ļoti gribas publiski runāt, to var norakstīt kā “viltvārža sindromu”. Ja darbā esat pārāk akli sekojis profesionālajam soļu skaitītājam, jums draud “izdegšana”.

Ja no visām pusēm viss vienlaicīgi gāžas virsū un nejaudājat atzīties nespējā imitēt multitāskingu, tad jūs varat paslēpties zem “panikas lēkmes”. Ja jums ir kauns vai vainas sajūta, iespējams, jums ir “trauksme”. Ja nomirst radinieks, tad nevis jūs sērojat, bet jums pēc divām nedēļām, vismaz Lielbritānijā, sākas “depresija”. Ja jūsu vecāks kļūst apkopjams, saņem terminālu diagnozi un jūs bez pārējo radinieku palīdzības netiekat ar to visu galā, tad jums arī piemeklē kaut ko no medicīniskā vokabulārija.

Viss, kas nepieciešams, lai tikai nevajadzētu samierināties ar to, kas ir. Morāli stāvokļi, kuriem neeksistē apkārtceļu, kuri vēl nesenā pagātnē bija jāpiedzīvo vai kuri bija jārisina saknēs vai jāpiedzīvo kā samaksa, nu ir nomaskēti ar jaunu saskarni — ar atbilstošākā psihiskās veselības “pulsametra” izvēli. Psihiskā veselība, protams, nav nekas jauns. Cilvēka mēģinājumi izvairīties no patiesības ir leģendāri. Bet jaunās metodes ir īpašas ar savu sofistikācijas līmeni. Iepriekš, lai izvairītos no sastapšanās ar realitāti, vajadzēja izmantot fizisku vardarbību vai vismaz nāves draudus. Gudrāki prāti varēja, piemēram, draudēt ar pašnāvību vai atsaukties uz sirds aritmijas risku, ja sāksiet runāt par lietām, par kurām neklājas runāt. Mūsdienās to visu var darīt bez nāves piesaukšanas. Man ir psihiskās veselības traucējums — lūdzu, pielāgojieties!

Pulsometrs, soļu skaitītājs vai asinsspiediena mērītājs var šķist ļoti vienkārša, nevainīga un pat pozitīva ierīce. Taču tā nav tāda. Skaitlisks rādītājs nav neitrāla stāvokļa konstatācija. Tas ir uzmācīgs paziņojums, ka rādītājam ir nozīme. Ka rādītājs ir realitāte. Jūs esat mašīna, kura atrodas nepārtrauktā tehniskā uzdevumā.

Digitalizāciju var salīdzināt ar topogrāfisku karti, taču analoģija ātri nobrūk, jo karti parasti neuzskata par pašu realitāti. Karti — aptuvenu realitātes attēlojumu — izmanto, lai operētu reālajā pasaulē. Digitalizācija ir process, kurā karte pati kļūst par realitāti. Par nabadzīgu, atcilvēciskotu realitāti.

Novērtē šo rakstu:

46
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...