Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai iesaukums tiešām dod tikai nespējīgu lielgabalu gaļu, kā apgalvo Latvijas Aizsardzības ministrija? Vai vispārēja un obligāta militārā dienesta atjaunošana Latvijā tiešām ir Maskavas revanšistu ilgotais sapnis, kas radīs haosu pašreizējā sistēmā? Bet kādus citus argumentus var gaidīt no ministrijas, kas apstiprinājusi tikai tuksneša krāsas karavīru tērpus…

Pasaules pieredze liecina par gluži citādiem modeļiem. Pilnībā profesionāli spēki bez ievērojamām rezervēm ir tā saukto ekspedicionāro armiju modelis. Šo sistēmu var atļauties tikai lielas valstis vai arī valstis, kuru kaimiņi nerada apdraudējumu.

Latvija neatbilst nevienam no šiem raksturojumiem. Tās galvenās bažas nav tālas misijas kā britiem, un apdraudējums tās teritorijai nav kļuvis par tik attālu iespēju kā Slovēnijai. Jā, profesionālas vienības ir viegli izmantojamas, bet tām ir būtisks trūkums – brīvprātīgi un pilnībā profesionāli spēki parasti ir pārāk mazskaitlīgi.

19. gadsimtā Vācijas kanclers Oto fon Bismarks teicis: ja britu armija ienāktu Vācijā, viņš ļautu vietējās policijas priekšniekam arestēt to.

Valstis, kuru teritorijai ir jebkāds reāls apdraudējums, galvenokārt paļaujas uz iesaukumu, apmācot lielākas rezerves, un iedzīvotāju vispārējo gatavību. Tas attiecas arī uz valstīm, kam jārīkojas strauji, – ne Izraēlai, ne Dienvidkorejai nav nekāda stratēģiska dziļuma. Ievērojamai pretestībai jāsākas jau pie robežas, jo valsts svarīgākie centri atrodas tikai pārdesmit kilometrus no ienaidnieka spēkiem.

Atteikšanās no iesaukuma nav izvēle Izraēlai vai Dienvidkorejai, jo brīvprātīgo nepietiek. Ienaidnieka skaitliskais pārspēks viņus vienkārši pārmāktu.

Parasti 3000 – 4000 karavīru brigāde var noturēt aptuveni 10 – 15 kilometru joslu, un bruņojuma attīstība nav to izmainījusi. Vispārējs apdraudējums kā pilna apjoma karš prasa vispārēju atbildi, tāpat kā mēra laikā katrs palīdz slimajiem, ne tikai augsti kvalificēti ārsti.

Lielgabalu gaļa? Somijā un Igaunijā bieži tiek rīkotas rezervistu mācības, un tas ir ļoti svarīgi. Vai Latvijas Aizsardzības ministrija tiešām uzskata, ka Somijas rezervisti ir tikai lielgabalu gaļa? Vairākums ekspertu augstu vērtē somu pilsoņus karavīrus. Igaunijā iesaukums ir arī galvenais ceļš, kā kļūt par profesionālu karavīru. Ja iesaukums būtu pilnīgas blēņas, mēs par to uzzinātu no mūsu profesionālajiem karavīriem, kas visi nākuši no iesaukuma. Kā apliecināja pērn notikušās militārās mācības “Siil” (“Ezis”), ir iespējams dažās dienās mobilizēt vairāk nekā 13 000 karavīru.

Pirms desmit gadiem Latvijā izveidotā brīvprātības sistēma tika radīta pavisam citos apstākļos, laikā, kad jebkurš uzbrukums ar parastā tipa ieročiem likās gandrīz neiedomājams. Tolaik Krievija tuvinājās NATO, galvenā prioritāte bija cīņa pret terorismu, likās, ka pienākušas “vēstures beigas”, un bija nepiedienīgi šaubīties par NATO līguma 5. punkta praktisko darbību. Jebkuras citādi domājošas balsis ātri tika nodēvētas par “aukstā kara paliekām”. Taču nākamie gadi pierādīja, ka citādi domājošajiem ir taisnība, un jau drīz pat populāri autori sāka rakstīt par “jauno auksto karu”.

Piemēram, Igaunijā Gruzijas–Krievijas karš 2008. gadā izbeidza praktiski visus priekšlikumus atcelt iesaukumu. Drošības vides izmaiņas bija tik acīmredzamas, ka atbildei vajadzēja būt spēcīgākai. Taču Latvija nesadzirdēja saucienu pamosties. Krimas aneksija 2014. gadā pārliecināja Rietumus, ka “aukstā kara domāšana” varētu nebūt tik novecojusi, bet bija pārsteidzoši redzēt, ka Latvija paliek uzticīga savai 2005. gada domāšanai.

Kā rīcībspējīgs pilsonis un rezervists es zinu, kas man jādara, kad mana valsts ir nopietnās briesmās. Man ir sava vieta militārajā vienībā un ierocis, ko esmu lietojis agrāk. Vai es esmu lielgabalu gaļa? Es nezinu. Bet es ceru darīt visu, ko spēju, un šogad gaidāmās rezervistu mācības dod man iespēju pilnveidoties.

Bet ko darīsiet jūs, vairākums no rīcībspējīgajiem latviešiem, ja sāksies krīze? Kā saprotu, tikai nedaudzi no jums ir guvuši kādu militāro apmācību. Būsiet skatītāji?

Varbūt ievietosiet kādu naidīgu komentāru feisbukā? Bet kāpēc amerikāņiem, britiem vai pat igauņiem būtu jāgādā par jūsu neatkarību, ja jūs tikai dzerat kafiju modīgā Rīgas kafejnīcā kara laikā?

* Igaunijas laikraksta “Eesti Päevaleht” redaktors

Tulkojis Valdis Bērziņš, Latvijas Mediji

Novērtē šo rakstu:

77
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...