Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži, un pēc pašreizējā epidemioloģiskā uzstādījuma abi esam iekļauti pandēmijas riska grupā. 

Mans paziņa ir uzņēmējs, kas darba dienas pavada pie datora, kļuvis visai turīgs. Sportisks, taču nēsā līdzi vismaz divus spaiņus lieka svara.

Kā jau pieņemts vīriem gados, atcerējāmies dažus vecus un jaunus jokus, piesmējām valdību un nonācām līdz kovidam. Un tad mans kolēģis pēkšņi pajautāja: ko tu pats darītu, ja saslimtu ar Covid–19?

Es, protams, atkārtoju savu mantru, ka pārcietīšu vīrusu bez simptomiem, jo garus gabalus pa mežu vai gar jūru skrienu vai braucu ar velosipēdu vismaz 5 reizes nedēļā, ēdu D un C vitamīnu un ķiplokus, nevienam tuvāk par 2 metriem nelienu, tusiņos nepiedalos, mazgāju rokas, daudz lietoju šķidrumu un zaļumus (redīsu un sinepju dīgstus), vārdu sakot – profilaksei veicu visu to, ko mācu citiem.

Bet mans jaunības dienu paziņa turpināja: tur nu tu neko nevari zināt. Labāk pastāsti – ko tu pats darītu, ja kādu rītu sāktu sausi klepot un drebētu ar augstu temperatūru!

Es atcerējos, ka tiešām pasaulē ir gana daudz nelielu padomu, ko ārsts uzrakstījis pats sev vai citiem – ko es darītu, ja saslimtu. Un es itin ātri saskaitīju 10 punktus, bet pēc tam vēl dažus – ja slimība būtu smagāka!

Pirmkārt, es izvēdināšu istabu un darīšu to vairākas reizes dienā, bet pārējā laikā uzklāšu slapju frotē dvieli uz radiatoriem – gaisa mitrumam.

Otrkārt, es sagādāšu gana daudz dzeramā – patiesībā jau tagad man mājās stāv paka ar Boržomi minerālūdeni, un var jau būt, ka tādēļ, ka tas ir viegli sārmains. Bet varbūt es izvēlēšos sava drauga Artūra Tereško „plaušu tēju”, jo es uzticos viņa zināšanām.

Es tēju vārīšu savā istabā ar elektrisko tējkannu – tas ļoti labi mitrina gaisu, bet svaigi aplieta Latvijas ziedutēja darbojas kā inhalācija. Dzeršu šķidrumu vairāk par 3 litriem dienā.

Treškārt, es pilnībā vienatnē okupēšu lielo ģimenes gultu. Iespējami daudz gulēšu uz vēdera, bet laiku pa laikam – uz labajiem vai kreisajiem sāniem;

Ceturtkārt, es izvilkšu pulsoksimetru no atvilktnes un nolikšu pie gultas, bet dažkārt uzlikšu pirkstā. Es to nesen nopirku (tādu, kam uzticos) par 35 eiro, bet var jau pirkt arī lētāku –Āzijas lielvalstī ražotu par 25 eiro.

Piektkārt, es palielinātu D vitamīna devu līdz 4000 vai pat 8000 IU dienā. Nozīmēšu sev arī multivitamīnus ar cinku un selēnu. Par izvēli es parunātos ar savu aptiekāri. 

Tas vēl nav viss.

Sestkārt, es atsvaidzināšu savas sen aizmirstās fizikālās terapijas zinības. Muti un degunu ar sālsūdeni skalošu četras reizes dienā. Vismaz reizi dienā paelpošu uz vārītiem kartupeļiem, manuprāt, tā ir labākā inhalācijas metode. Krūšu kurvi saziedīšu ar sildošu smēru, ar kuru parasti ieziežu ceļu locītavas pirms treniņa (esmu to iepircis Singapūrā, bet mūsu aptiekas piedāvā līdzvērtīgas).

Ja atradīsies kāds palīgos un ja temperatūra nebūs pāri 39oC, labprāt ļaušu uzlikt sev bankas (par banku mīlestību mani vienmēr piesmej Latvijas galvenais plaušu ārsts, profesors Alvils Krams).

Septītkārt, no skapjaugšas noņemšu kalnu saulīti (ultravioletos starus) un istabu izsauļošu allaž, kad pats to atstāšu. Atgriežoties telpā, nedaudz ar ultravioletiem stariem apsauļošu muguru.

Astotkārt, iešu staigāt pa mežu iespējami daudz. Staigājot palielināšu soļa garumu un ātrumu, tad mērīšu skābekļa saturāciju ar pulsa oksimetru.

Devītkārt, zvanīšu savai ģimenes ārstei un aprunāšos ar patiesi gudru cilvēku.

Desmitkārt, ar savas ģimenes ārstes svētību nodošu analīzes Centrālajā laboratorijā – asins ainu un bioķīmiju – un pats uzmanību pievērsīšu leikocītiem, C reaktīvajam olbaltumam, aknu funkciju raksturojošajiem skaitļiem.

Ko darīšu, ja slimība izpaudīsies smagākā formā?

Ja man būs kaut mazākā aizdusa vai elpas trūkums, es negaidīšu, kad man pulsa oksimetrs rādīs mazāk par 90%, bet laicīgi noīrēšu skābekļa koncentratoru, un šī īre mēnesim man maksās 42 eiro un 90 eirocentus. Ja pulsa oksimetrs man rādīs zemāku skaitli par 92%, elpošu papildu skābekli vidējās devās pa pusstundai vairākas reizes dienā.

Ja man temperatūra būs augstāka par 38.5 C, es lietošu aspirīnu nelielās devās, bet, ja temperatūra kombinēsies ar galvassāpēm, – lietošu ibuprofēnu nelielās devās. Esmu savā mūžā redzējis vairākas paracetamola aknu mazspējas, tādēļ nelietoju šo medikamentu nekad un nemaz.

Ja man būs pneimonijas aina, es nozīmēšu sev nelielās devās glikokortikoīdus (es šeit nedrīkstu rakstīt ne nosaukumu, ne devu). Un droši vien – nozīmēšu sev arī visai plaša spektra antibiotiku (atkal nedrīkstu rakstīt ne nosaukumu, ne devu), par kuru pasaules ārstu empīriskā pieredze saka – der.

Es to darīšu neatkarīgi no tā, ka vairumam ārstu (manu autoritāšu) ir pretējs viedoklis par to, vai šādā gadījumā vispār antibiotikas ir jālieto.

Vismaz trīs dienas no simptomu sākuma es pilnībā izolēšos, un esmu pilnībā pārliecināts, ka tajā laikā simptomi pāries, bet 10 dienas pēc simptomu sākuma kā vesels cilvēks došos pasaulē.

– Vai tu taisīsi Covid–19 testu? - mani turpināja iztaujāt mans paziņa.

– Jā, es taisīšu. Tikai tādēļ, lai pēc tam varētu visur uzrādīt zīmi, ka esmu pārslimojis Covid–19, ka drīkstu lidot ar lidmašīnu, šķērsot robežas, iet veikalā bez maskas, iet pie jebkura pacienta, un galvenais – lai mani kāds nemēģinātu atkal nolikt izolācijā vai karantīnā. Bet es izvēlēšos vīrusa identifikāciju siekalās. Un pēc tam, kad būšu slimību pārcietis, es noteikti iešu vairākkārt noteikt antivielas, to gan darīšu personīgas intereses dēļ.

– Vai tu ārstu sauksi mājās un kādu?

– Ar ģimenes ārsti es sazināšos, bet viņai pie sevis braukt neļaušu – man viņas veselība ir svarīga. Droši vien es pieaicināšu savu draugu, kādu ārstu, kas ļaudīm asociējas ar politiku. Viņš tāpat kā es no vīrusa nebaidās un atnāktu. Un viņš varētu itin viegli novērtēt – vai hipoksija nav atstājusi nopietnas sekas uz manu smadzeņu funkciju un kognitīviem resursiem. Vārdu sakot, ja viņam liksies, ka esmu kļuvis neadekvāts, viņš mani centīsies vest uz slimnīcu, bet es pretošos.

– Bet ko tu darītu, ja tev būtu lielāki līdzekļi un tu varētu atļauties nelielu slimnīcu mājās?

Te nu mans jaunības draugs stāstīja, ka viņa rocība būtu pietiekami liela, lai viņš varētu izveidot šādu mājas hospitāli sev vai savai ģimenei. Pasaulē šādi mājas hospitāļi pandēmijas laikā kļūst arvien populārāki, jo slimnīcas ir pārpildītas, ārsti „izdeguši”, māsas pārgurušas, un slimnīcā var tikt vēl pie citas infekcijas. Nemaz nerunājot par piedzīvojumu nonākt slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Es skaidri apzinos, ka pats neko tādu atļauties nevaru. Tādēļ stāsts par hospitāli mājās uz mani pašu neattiecas un ir tīri teorētisks.

Hospitālis mājās nozīmē cilvēkresursus. Patiesībā tas nozīmē, ka tev mājās kāds var uzlikt sistēmu, vajadzības gadījumā injicēt vēnā, nodrošināt skābekli un ventilāciju, veikt labu veselības aprūpi (kā jau iepriekš teicu – man labpatiktos, ja man uzliktu bankas un uztaisītu inhalācijas).

Ko dara turīgie. Laikā, kad ārstu un īpaši māsu resursi izsīkst, lielā mērā privātas slimnīciņas nozīmē vēl vairāk novājināt veselības aprūpes sistēmu. Bet realitāte, protams, ir tāda, ka visā pasaulē turīgi ļaudis šobrīd labprāt iegulda savu naudu savas personīgās veselības un savas personīgās labklājības jomā un savā mājā izveido minihospitāli, bet Covid–19 infekcijas gadījumā algo konsultējošu ārstu un medicīnas māsu.

Mans kolēģis, Indijas Ārstu biedrības prezidents, sarīkoja diskusiju dažādu valstu kolēģu vidū – ko viņi domā par mājas hospitāli, un interesanti – liela daļa teica, ka viņi tādu jau ir ierīkojuši vienā savas mājas istabā, vai arī – ir gatavi iekārtot. Jāpiebilst, ka bagātās pasaules valstīs tieši ārsti mēdz būt turīgākie sabiedrības locekļi.

Galvenais uzsvars ir pastāvīga skābekļa padeve un ventilācijas iekārta, kas paredzēta palīgventilācijai ar masku. Ļoti piemērota ventilācijas iekārta šobrīd Latvijā ir pieejama un maksā 12 tūkstošus, skābekļa padeves sistēma un citas nelielas ierīces maksātu vēl kādus 5 tūkstošus, būtu labi istabai pievienot negatīva spiediena, proti, atsūcošu ventilāciju.

Es domāju, ka ļoti glauns mājas hospitālis izmaksā kādus 20 tūkstošus, bet tur nav ierēķināts galvenais – ārsta un māsas smadzenes, zināšanas, pieredze, prasmes.

Bet atgriezīšos pie Indijas kolēģa. Viņš savulaik man atsūtīja viedokli – kā viņš ārstētu sevi, ja saslimtu ar Covid–19. Viņš ir mana vecuma, allopāts, kardiologs, Indijas Kardioloģijas fonda prezidents, cienījams profesors, saņēmis visus augstākos Indijas apbalvojumus par invazīvās kardioloģijas un streptokināzes ieviešanu Indijas kardioloģijā, 6 ehokardiogrāfijas mācību grāmatu autors.

Neatkarīgi no allopātiskajām zināšanām un pieredzes, indiešu kolēģis savā garajā ārstēšanas plānā bija iekļāvis homeopātiskus un ajūrvēdas preparātus. Piemēram, kolēģis rakstīja: „Piezvanīšu savam homeopātijas konsultantam, lai pēc tam ar apmācīta personāla palīdzību pagatavotu manu individuālo autonozodi.

Preparātu, kas sastāvēs no piliena manu asiņu un materiāla no rīkles iztriepes. Pamata nozode liks nomirt visiem vīrusiem. Bet pēc 45 minūtēm šo nozodi triturēšu atšķaidījumā 1:10 un sagatavošu 200 potenci, kura jālieto ik 15 minūtes 3 reizes.

Esmu novērojis ļoti labus rezultātus smaga E hepatīta, akūtās sepses, akūtās mieloleikozes, vīrusu vēža un Denges drudža gadījumos”.

Jāpiebilst, ka man nebija pa spēkam šo teikumu iztulkot un man nācās palīdzību lūgt Latvijas homeopātu asociācijas prezidentei Ingunai Vecvagarei.

Es nevaru izteikties par šo ārstēšanas metodi, nevienam neko tādu nenozīmētu un pats sev arī neko tādu neļautu izmantot. Bet uz zemeslodes vismaz miljards cilvēku homeopātiju Covid–19 ārstēšanā lieto. Ļoti iespējams, ka homeopāti labāk māk mazināt bailes no slimības, bet pārspīlētās bailes no Covid–19, iespējams, ir viens no augstās mirstības iemesliem.

Tāpat esmu itin skeptisks kolēģa uzskaitījumā iekļautā pretmalārijas preparāta lietošanu gan profilaksei, gan ārstniecībai, un arī šeit man jāsaka, ka tas ir tikai mans pieredzes un zināšanu trūkums.

E. Gulbja laboratorijas vadītājs Didzis Gavars mēdz stāstīt – kāpēc angļi savos karagājienos mazāk slimoja ar malāriju, nekā franči. Izrādās, angļu zaldāti dzēruši džinu ar toniku (franči – vīnu), bet īstajā Indijas tonikā esot hinīns, kuram ir pretmalārijas iedarbība. Bet malārija un Covid–19 iedarbojoties uz līdzīgiem receptoriem.

Gluži tāpat esmu skeptisks par vairāku pretvīrusu preparātu lietošanu, ko arī sev būtu nozīmējis indiešu kolēģis, bet, kā redzat, es sev – ne.

Tiesa, esmu pamanījis, kādus pretvīrusu preparātus Covid–19 ārstēšanai saņēma gan Boriss Džonsons, gan Donalds Tramps, pie kam abiem slimība norisa ļoti vieglā, ja ne asimptomātiskā formā. Informācija par šo vīru ārstēšanu ir pieejama un sniedz atbildi uz jautājumu – kā sevi sargāt bagātam cilvēkam. Savukārt glikokortikoīdu inhalācijas es pats nenozīmētu ne sev, ne citiem, bet lūgtu šādu terapiju nozīmēt pieredzējušam pulmonologam.

Novērtē šo rakstu:

70
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...