Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Žurnāla Ir komentētājs, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps turpina klusēt par viņa pieļauto paša izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpumu, tieši pirms Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas publicējot nekritisku rakstu par šo amatpersonu, no kura vadītās iestādes Raudseps par dažādiem pakalpojumiem gada laikā saņēmis aptuveni 1800 latu. Pietiek šodien pārpublicē gan "asos" un "principiālos" jautājumus, ko Raudseps Rimšēvičam bija uzdevis rakstiski, dodot viņam vēl papildu laiku sagatavot pareizās atbildes, gan arī Raudsepa pakalpojumu apmaksātāja atbildes, kas pēc tam tika atspoguļotas Ir publikācijā tieši Rimšēviča pārvēlēšanas dienā.

Kas ir Jūsu galvenie sasniegumi laikā, kopš tikāt ievēlēts LB prezidenta amatā 2007.gadā?

Te vispirms jāuzsver, ka tie vērtējami līdzsakarā ar Latvijas Bankas panākto. Citiem vārdiem sakot — bez Latvijas Bankas speciālistiem, bez Latvijas Bankas komandas, neviens no darbiem, ko varu minēt, nebūtu bijis paveicams.

Tātad, galvenais:

- izveidota Latvijas Bankas komanda, kas spēj tikt galā ar visa veida izaicinājumiem

- krīzes laikā pārliecinājām SVF par nedevalvāciju un neļāvām diktēt savus noteikumus

- pateicoties lata stabilitātes nodrošināšanai – nedevalvācijai, spekulantu uzbrukumu atvairīšanai, ir izveidoti ilgtspējīgi, konkurētspējīgi tautsaimniecības pamati

- Latvijas Banka ir atjaunojusi ārvalstu valūtas un zelta rezervi pirmskrīzes apjomā; ir pelnījusi un nodrošinājusi arī valsts budžetu ar papildus ienākumiem

- Latvijas Banka ir nodrošinājusi maksājumu sistēmas raitu un nepārtrauktu darbību

- uzlabojusi un pilnveidojusi maksājumu bilances apkopošanu

- Banka būtiski palielinājusi pētījumu apjomu un skaitu, ikdienā nodrošinājusi jauniešu, t.sk. vidusskola skolnieku ekonomikas kopsakarību apmācību

- Latvijas Banka aicinājusi noteikt ekonomikas pamatus par obligātu apmācības priekšmetu

- Latvijas Banka sekmējusi eiro ieviešanu Latvijā 2014.gadā, divu gadu garumā pārliecinot ECB un EK speciālistus par Latvijas ekonomikas konverģenci un gatavību darbam ar kopīgo valūtu

- Latvijas Banka sekmējusi sarunas ar kredītreitinga aģentūrām par augstāka valsts kredītreitinga iegūšanu

- Visu šo gadu garumā Latvijas Banka saņēmusi starptautisku auditu bez piezīmēm.

No šodienas perspektīvas skatoties, vai ir kaut kas tāds, ko Jūs savā rīcībā gribētu mainīt un darīt citādi?

Vēl vairāk būtu varējuši skaidrot ekonomikas problēmas un iespējamos risinājumus, to dažādu scenāriju ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Tādējādi vēl vairāk nodrošinot arī ekonomikas pamatsakarību izpratni, informācijas pieejamību jauniešiem gan skolās, gan Apmeklētāju centrā "Naudas pasaule" Latvijas Bankā.

Ko sev izvirzat par galvenajiem uzdevumiem nākamajos sešos gados, ja Saeima Jūs atkārtoti apstiprinās LB prezidenta amatā?

Turpināt nodrošināt cenu stabilitāti, sargāt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Centrālā banka būs neatlaidīga fiskālās disciplīnas aizstāve. Ekonomikas un atbildīgas finanšu saimniekošanas sakarību skaidrotāja. Atbildīgas budžeta saimniekošanas kursa ieturēšanai sekmēsim profesionālas fiskālās padomes izveidi. Izmantosim visas iespējas darboties Latvijas interešu aizstāvēšanā dažādās Eiropas institūcijās. Vienlaikus nostiprināsim centrālo banku kā vadošo Latvijas tautsaimniecības pētniecības institūciju.

Pēc kādiem kritērijiem Latvijas iedzīvotāji varēs vērtēt jūsu darbu nākamajos sešos gados un spriest, vai šie izvirzītie mērķi ir sasniegti?

Augšminētie uzstādījumi tad arī būs vērtējami.

Viens no manis uzrunātajiem ekspertiem uzskata, ka Latvijas Bankas ekonomiskie pētījumi nav bijuši pietiekami daudzpusīgi un atbalsta tikai vienu ekonomisko skata punktu. Vai jūs piekrītat, ka tā ir bijusi problēma? Vai plānojat veicināt lielāku daudzveidību LB pētnieku darbā nākotnē?

Cenu stabilitātes prioritāte arī Latvijas Bankas pētījumos nosacījusi pamatuzsvaru uz vispārējās makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas valsts ilgtermiņa izaugsmes jautājumiem. Tāpēc arī savus ekonomisko pētījumus veicam galvenokārt ar domu, kā tie var palīdzēt nodrošināt sabalansētu un ilgtermiņā uzturamu vienmērīgu ekonomisko attīstību, un iespēju robežās novērst pārāk straujas īstermiņa svārstības un makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Laika posmā kopš 2008.gada līdz 2013.gada vasaras beigām bankas ekonomisti veikuši 55 pētījumus, no tiem 34 publicēti.

Runājot par daudzveidību – Latvijas Bankas ekonomisti analizējuši arī

- veselības aizsardzības sistēmas finansēšanas modeļus

- izglītības sistēmas iespējamos uzlabojumus

- struktūrfondu apgūšanas optimizēšanas iespējas-

- un savulaik – arī otrā pensiju līmeņa izveidošanas iespējas.

Ja man uzticēs vēl vienu periodu vadīt Latvijas centrālo banku, noteikti meklēšu iespējas, kā Latvijas Bankas pētnieku darbību padarīt vēl daudzveidīgāku. Ja šobrīd Latvijas Banka savos pētījumos analizē galvenokārt Latvijas vai Baltijas valstu ekonomikas attīstību, tad līdz ar Latvijas pievienošanos eiro zonai mums būs jāspēj noformulēt ekonomiski un analītiski pamatotu viedokli jautājumos, kas ir aktuāli visā eiro zonā.

Līdz ar to arī mūsu analītisko pētījumu loks paplašināsies – noteikti joprojām turpināsim analizēt Latvijas tautsaimniecībai svarīgus jautājumus, bet paralēli mūsu pētnieki piedalīsies Eirosistēmas pētniecības projektos un sniegs analīzi, kas nepieciešama monetārās politikas lēmumu pieņemšanai eiro zonā kopumā. Kopējais mūsu redzējums gan nemainīsies – arī turpmāk turpināsim atbalstīt uz ilgtspējīgu ekonomisko attīstību vērstu politiku – gan Latvijā, gan visā eiro zonā kopumā.

Cits uzrunātais eksperts uzskata, ka Latvijas Banka pagājušā desmitgadē pārāk ierobežoja ekonomiskās diskusijas par Latvijas izvēlēto monetāro kursu, kas vēlāk radīja problēmas, kad diskusijas par iespējamo devalvāciju kļuva aktuālas sabiedrībā. Kā jūs viņam atbildētu?

Latvijas Banka ierobežoja lata kursa svārstību koridoru, bet nekādi – diskusiju par šo politiku. Nevaru piekrist, ka lata stabilitāte būtu radījusi problēmas, vai ka trūcis diskusijas par valūtas kursa stratēģiju. Tieši otrādi – pateicoties šīm diskusijām un nedevalvācijai, Latvija ir pirmā laukā no krīzes, tautsaimniecība strauji aug, lata cieta piesaiste, kas bijusi pareiza stratēģija, radījusi stabilus pamatus un atskaites punktu tautsaimniecībai. Vērts piebilst, ka aptaujās redzams, ka 85% iedzīvotāju atbalsta stabilas valūtas politiku.

Kopumā arvien esam veicinājuši tautsaimniecības jautājumu diskusiju, uzmanīgi uzklausījuši visus viedokļus, tajā skaitā – par izvēlēto valūtas kursa stratēģiju un vai Latvijas Bankas monetārajā politikā ko varētu uzlabot. Konkrētu, uz ekonomiskās analīzes un aprēķiniem balstītu alternatīvu, kas turklāt būtu labāks un valsts iedzīvotājiem izdevīgāks kā līdzšinējais, vēl gan neesam saņēmuši. Ļoti svarīgi būtu bijuši konkrēti ieteikumi – tad varētu diskutēt tālāk.

Te, protams, ir jautājums par to, kā celt vispārējās ekonomiskās diskusijas kvalitāti Latvijā. Esmu arvien mēģinājis atbalstīt tādas ekonomiskās diskusijas, kas balstītas uz nopietnu analītisku analīzi un aprēķiniem. Katram ekonomiskās politikas ierosinājumam tomēr jābalstās pirmkārt ekonomikas likumsakarībās nevis subjektīvās "patīk/nepatīk" izjūtās, parādot ietekmes novērtējumu, izmantojot ekonomiskās analīzes modeļus. Starp citu, tieši tāpat uzskata arī Latvijā kopš krīzes gadiem nu jau labi zināmais Pols Krugmans (Paul Krugman). Un, lai gan ne vienmēr viņa uzskatiem varu piekrist, šajā jautājumā mūsu domas sakrīt.

Deputāts Pimenovs (SC) ir izvirzījis jautājumu par Jūsu lomu sarunās par Parex sindicētā kredīta atdošanas noteikumu maiņu. Vai ir taisnība, ka jūs aizstāvējāt viedokli, ka ir jāatdod viss sindicētais kredīts, nevis jāmēģina atrast iespēju samazināt šī kredīta pamatsummu? Kāpēc Jūs 2009.gada februārī sūtījāt ministru prezidentam Godmanim vēstuli, kurā aicinājāt uz šī kredīta atdošanu īsākā termiņā, nekā tobrīd Latvijas pārstāvji centās panākt sarunās ar aizdevējiem?

Vispirms īsi par kontekstu. Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un investīcijām atkarīgai valstij daudz vairāk nekā lielvalstīm jārūpējas par savu uzticamību. Ja mēs darbojamies uzticami, tad mums ir zemākas procentu likmes par ārējo parādu, tātad vairāk naudas paliek budžetā valsts vajadzībām. Ja Latvijas valsts ir uzticama, tad mūsu uzņēmumiem ir vieglāk strādāt ar ārvalstu partneriem un to darījumus apdrošina. Ja Latvija ir uzticama, šeit varēs atjaunoties kreditēšana un procentu likmēm nebūs milzīgas pievienotās likmes, kas pretējā gadījumā padarītu ražošanu gandrīz neiespējumu. Ir, mazākais, naivi uzskatīt, ka uzticamību varējām nopelnīt, atsakoties maksāt aizņemtu naudu, ko bija parādā valsts īpašumā esoša banka.

Latvijas valsts tobrīd jau bija šīs bankas īpašniece un šīs bankas parādi bija valsts parādi. Ja Latvijas valsts nebūtu tos atmaksājusi, iespējams, ka šodien valsts vēl joprojām dzīvotu situācijā, kad Latvijas konti, īpašumi pasaulē tiktu arestēti un būtu tiesu prāvu mijkrēslī (salīdzinājumam varam atcerēties kaut vai Argentīnas skumjo pieredzi un ik pa brīdim medijos lasāmās ziņas, ka atkal kaut kur pasaulē arestēts kāds šīs valsts īpašums, beidzamais, šķiet bija Ganā apķīlāta Argentīnas kara flotes fregate 2012.gada rudenī). Gan šo banku pārstāvēto zemju finanšu sektors, gan to valdības, pret Latviju attiecīgi izturētos kā pret zemi, kas nepilda saistības, kas ļoti negatīvi ietekmētu spēju ekonomikai izrauties no krīzes, saņemt jaunu ieguldījumu ieplūdi un jaunas darbavietas.

Šīs naudas neatmaksa apdraudētu visu valsts rezervju eksistenci.

Latvijas Banka nekad nav iebildusi pret labvēlīgāku atmaksas noteikumu panākšanu: Latvijas valdība sarunās ar sindicētajiem aizdevējiem panāca atmaksas termiņa pagarināšanu par divarpus gadiem, ko tā arī izmantoja un tā laika finanšu tirgu situācijā tas bija labs sasniegums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

15

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

FotoEsmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu nosūtījis visiem Saeimas deputātiem.
Lasīt visu...

12

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

FotoBeidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme uz medijiem, politiskā «aizmugure» partijās un ievērojami finansiālie resursi. Tikpat klasiski — šie resursi iegūti, tos vienkārši pievācot savā rīcībā ar valsts iestāžu (šinī gadījumā prokuratūras) atbalstu.
Lasīt visu...

21

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

FotoOtrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī Jūrmalas pilsētas domes opozīcijas deputāts Guntis Grūba no biedrības “Tev, Jūrmala” un Jaunās konservatīvās partijas. G. Grūba vecāku sapulci politizēja un pagrieza notikumu gaitu sev un savai partijai vēlamā gultnē, faktiski mēģinot sākt  nacionālā naida kurināšanas konfliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...