Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Žurnāla Ir komentētājs, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps turpina klusēt par viņa pieļauto paša izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpumu, tieši pirms Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas publicējot nekritisku rakstu par šo amatpersonu, no kura vadītās iestādes Raudseps par dažādiem pakalpojumiem gada laikā saņēmis aptuveni 1800 latu. Pietiek šodien pārpublicē gan "asos" un "principiālos" jautājumus, ko Raudseps Rimšēvičam bija uzdevis rakstiski, dodot viņam vēl papildu laiku sagatavot pareizās atbildes, gan arī Raudsepa pakalpojumu apmaksātāja atbildes, kas pēc tam tika atspoguļotas Ir publikācijā tieši Rimšēviča pārvēlēšanas dienā.

Kas ir Jūsu galvenie sasniegumi laikā, kopš tikāt ievēlēts LB prezidenta amatā 2007.gadā?

Te vispirms jāuzsver, ka tie vērtējami līdzsakarā ar Latvijas Bankas panākto. Citiem vārdiem sakot — bez Latvijas Bankas speciālistiem, bez Latvijas Bankas komandas, neviens no darbiem, ko varu minēt, nebūtu bijis paveicams.

Tātad, galvenais:

- izveidota Latvijas Bankas komanda, kas spēj tikt galā ar visa veida izaicinājumiem

- krīzes laikā pārliecinājām SVF par nedevalvāciju un neļāvām diktēt savus noteikumus

- pateicoties lata stabilitātes nodrošināšanai – nedevalvācijai, spekulantu uzbrukumu atvairīšanai, ir izveidoti ilgtspējīgi, konkurētspējīgi tautsaimniecības pamati

- Latvijas Banka ir atjaunojusi ārvalstu valūtas un zelta rezervi pirmskrīzes apjomā; ir pelnījusi un nodrošinājusi arī valsts budžetu ar papildus ienākumiem

- Latvijas Banka ir nodrošinājusi maksājumu sistēmas raitu un nepārtrauktu darbību

- uzlabojusi un pilnveidojusi maksājumu bilances apkopošanu

- Banka būtiski palielinājusi pētījumu apjomu un skaitu, ikdienā nodrošinājusi jauniešu, t.sk. vidusskola skolnieku ekonomikas kopsakarību apmācību

- Latvijas Banka aicinājusi noteikt ekonomikas pamatus par obligātu apmācības priekšmetu

- Latvijas Banka sekmējusi eiro ieviešanu Latvijā 2014.gadā, divu gadu garumā pārliecinot ECB un EK speciālistus par Latvijas ekonomikas konverģenci un gatavību darbam ar kopīgo valūtu

- Latvijas Banka sekmējusi sarunas ar kredītreitinga aģentūrām par augstāka valsts kredītreitinga iegūšanu

- Visu šo gadu garumā Latvijas Banka saņēmusi starptautisku auditu bez piezīmēm.

No šodienas perspektīvas skatoties, vai ir kaut kas tāds, ko Jūs savā rīcībā gribētu mainīt un darīt citādi?

Vēl vairāk būtu varējuši skaidrot ekonomikas problēmas un iespējamos risinājumus, to dažādu scenāriju ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Tādējādi vēl vairāk nodrošinot arī ekonomikas pamatsakarību izpratni, informācijas pieejamību jauniešiem gan skolās, gan Apmeklētāju centrā "Naudas pasaule" Latvijas Bankā.

Ko sev izvirzat par galvenajiem uzdevumiem nākamajos sešos gados, ja Saeima Jūs atkārtoti apstiprinās LB prezidenta amatā?

Turpināt nodrošināt cenu stabilitāti, sargāt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Centrālā banka būs neatlaidīga fiskālās disciplīnas aizstāve. Ekonomikas un atbildīgas finanšu saimniekošanas sakarību skaidrotāja. Atbildīgas budžeta saimniekošanas kursa ieturēšanai sekmēsim profesionālas fiskālās padomes izveidi. Izmantosim visas iespējas darboties Latvijas interešu aizstāvēšanā dažādās Eiropas institūcijās. Vienlaikus nostiprināsim centrālo banku kā vadošo Latvijas tautsaimniecības pētniecības institūciju.

Pēc kādiem kritērijiem Latvijas iedzīvotāji varēs vērtēt jūsu darbu nākamajos sešos gados un spriest, vai šie izvirzītie mērķi ir sasniegti?

Augšminētie uzstādījumi tad arī būs vērtējami.

Viens no manis uzrunātajiem ekspertiem uzskata, ka Latvijas Bankas ekonomiskie pētījumi nav bijuši pietiekami daudzpusīgi un atbalsta tikai vienu ekonomisko skata punktu. Vai jūs piekrītat, ka tā ir bijusi problēma? Vai plānojat veicināt lielāku daudzveidību LB pētnieku darbā nākotnē?

Cenu stabilitātes prioritāte arī Latvijas Bankas pētījumos nosacījusi pamatuzsvaru uz vispārējās makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas valsts ilgtermiņa izaugsmes jautājumiem. Tāpēc arī savus ekonomisko pētījumus veicam galvenokārt ar domu, kā tie var palīdzēt nodrošināt sabalansētu un ilgtermiņā uzturamu vienmērīgu ekonomisko attīstību, un iespēju robežās novērst pārāk straujas īstermiņa svārstības un makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Laika posmā kopš 2008.gada līdz 2013.gada vasaras beigām bankas ekonomisti veikuši 55 pētījumus, no tiem 34 publicēti.

Runājot par daudzveidību – Latvijas Bankas ekonomisti analizējuši arī

- veselības aizsardzības sistēmas finansēšanas modeļus

- izglītības sistēmas iespējamos uzlabojumus

- struktūrfondu apgūšanas optimizēšanas iespējas-

- un savulaik – arī otrā pensiju līmeņa izveidošanas iespējas.

Ja man uzticēs vēl vienu periodu vadīt Latvijas centrālo banku, noteikti meklēšu iespējas, kā Latvijas Bankas pētnieku darbību padarīt vēl daudzveidīgāku. Ja šobrīd Latvijas Banka savos pētījumos analizē galvenokārt Latvijas vai Baltijas valstu ekonomikas attīstību, tad līdz ar Latvijas pievienošanos eiro zonai mums būs jāspēj noformulēt ekonomiski un analītiski pamatotu viedokli jautājumos, kas ir aktuāli visā eiro zonā.

Līdz ar to arī mūsu analītisko pētījumu loks paplašināsies – noteikti joprojām turpināsim analizēt Latvijas tautsaimniecībai svarīgus jautājumus, bet paralēli mūsu pētnieki piedalīsies Eirosistēmas pētniecības projektos un sniegs analīzi, kas nepieciešama monetārās politikas lēmumu pieņemšanai eiro zonā kopumā. Kopējais mūsu redzējums gan nemainīsies – arī turpmāk turpināsim atbalstīt uz ilgtspējīgu ekonomisko attīstību vērstu politiku – gan Latvijā, gan visā eiro zonā kopumā.

Cits uzrunātais eksperts uzskata, ka Latvijas Banka pagājušā desmitgadē pārāk ierobežoja ekonomiskās diskusijas par Latvijas izvēlēto monetāro kursu, kas vēlāk radīja problēmas, kad diskusijas par iespējamo devalvāciju kļuva aktuālas sabiedrībā. Kā jūs viņam atbildētu?

Latvijas Banka ierobežoja lata kursa svārstību koridoru, bet nekādi – diskusiju par šo politiku. Nevaru piekrist, ka lata stabilitāte būtu radījusi problēmas, vai ka trūcis diskusijas par valūtas kursa stratēģiju. Tieši otrādi – pateicoties šīm diskusijām un nedevalvācijai, Latvija ir pirmā laukā no krīzes, tautsaimniecība strauji aug, lata cieta piesaiste, kas bijusi pareiza stratēģija, radījusi stabilus pamatus un atskaites punktu tautsaimniecībai. Vērts piebilst, ka aptaujās redzams, ka 85% iedzīvotāju atbalsta stabilas valūtas politiku.

Kopumā arvien esam veicinājuši tautsaimniecības jautājumu diskusiju, uzmanīgi uzklausījuši visus viedokļus, tajā skaitā – par izvēlēto valūtas kursa stratēģiju un vai Latvijas Bankas monetārajā politikā ko varētu uzlabot. Konkrētu, uz ekonomiskās analīzes un aprēķiniem balstītu alternatīvu, kas turklāt būtu labāks un valsts iedzīvotājiem izdevīgāks kā līdzšinējais, vēl gan neesam saņēmuši. Ļoti svarīgi būtu bijuši konkrēti ieteikumi – tad varētu diskutēt tālāk.

Te, protams, ir jautājums par to, kā celt vispārējās ekonomiskās diskusijas kvalitāti Latvijā. Esmu arvien mēģinājis atbalstīt tādas ekonomiskās diskusijas, kas balstītas uz nopietnu analītisku analīzi un aprēķiniem. Katram ekonomiskās politikas ierosinājumam tomēr jābalstās pirmkārt ekonomikas likumsakarībās nevis subjektīvās "patīk/nepatīk" izjūtās, parādot ietekmes novērtējumu, izmantojot ekonomiskās analīzes modeļus. Starp citu, tieši tāpat uzskata arī Latvijā kopš krīzes gadiem nu jau labi zināmais Pols Krugmans (Paul Krugman). Un, lai gan ne vienmēr viņa uzskatiem varu piekrist, šajā jautājumā mūsu domas sakrīt.

Deputāts Pimenovs (SC) ir izvirzījis jautājumu par Jūsu lomu sarunās par Parex sindicētā kredīta atdošanas noteikumu maiņu. Vai ir taisnība, ka jūs aizstāvējāt viedokli, ka ir jāatdod viss sindicētais kredīts, nevis jāmēģina atrast iespēju samazināt šī kredīta pamatsummu? Kāpēc Jūs 2009.gada februārī sūtījāt ministru prezidentam Godmanim vēstuli, kurā aicinājāt uz šī kredīta atdošanu īsākā termiņā, nekā tobrīd Latvijas pārstāvji centās panākt sarunās ar aizdevējiem?

Vispirms īsi par kontekstu. Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un investīcijām atkarīgai valstij daudz vairāk nekā lielvalstīm jārūpējas par savu uzticamību. Ja mēs darbojamies uzticami, tad mums ir zemākas procentu likmes par ārējo parādu, tātad vairāk naudas paliek budžetā valsts vajadzībām. Ja Latvijas valsts ir uzticama, tad mūsu uzņēmumiem ir vieglāk strādāt ar ārvalstu partneriem un to darījumus apdrošina. Ja Latvija ir uzticama, šeit varēs atjaunoties kreditēšana un procentu likmēm nebūs milzīgas pievienotās likmes, kas pretējā gadījumā padarītu ražošanu gandrīz neiespējumu. Ir, mazākais, naivi uzskatīt, ka uzticamību varējām nopelnīt, atsakoties maksāt aizņemtu naudu, ko bija parādā valsts īpašumā esoša banka.

Latvijas valsts tobrīd jau bija šīs bankas īpašniece un šīs bankas parādi bija valsts parādi. Ja Latvijas valsts nebūtu tos atmaksājusi, iespējams, ka šodien valsts vēl joprojām dzīvotu situācijā, kad Latvijas konti, īpašumi pasaulē tiktu arestēti un būtu tiesu prāvu mijkrēslī (salīdzinājumam varam atcerēties kaut vai Argentīnas skumjo pieredzi un ik pa brīdim medijos lasāmās ziņas, ka atkal kaut kur pasaulē arestēts kāds šīs valsts īpašums, beidzamais, šķiet bija Ganā apķīlāta Argentīnas kara flotes fregate 2012.gada rudenī). Gan šo banku pārstāvēto zemju finanšu sektors, gan to valdības, pret Latviju attiecīgi izturētos kā pret zemi, kas nepilda saistības, kas ļoti negatīvi ietekmētu spēju ekonomikai izrauties no krīzes, saņemt jaunu ieguldījumu ieplūdi un jaunas darbavietas.

Šīs naudas neatmaksa apdraudētu visu valsts rezervju eksistenci.

Latvijas Banka nekad nav iebildusi pret labvēlīgāku atmaksas noteikumu panākšanu: Latvijas valdība sarunās ar sindicētajiem aizdevējiem panāca atmaksas termiņa pagarināšanu par divarpus gadiem, ko tā arī izmantoja un tā laika finanšu tirgu situācijā tas bija labs sasniegums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...