Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Noskatījos, brītiņu padomāju un sapratu, ko šī satrauktā uzstāšanās man atgādina. Apmēram tādu pastāstiņu: zaglis nozog tantiņai maku, tiek pieķerts ar maku rokā, bet policijā skaļi taisnojas, mēģinot ieskaidrot, ka viņam kājās zādzības brīdī bijušas nevis melnas, bet gan brūnas kurpes un visi tie, kas domā citādi, ir apmelotāji un ļaunprāši, bet pat pašu zādzības faktu gan pat neiepīkstas.

Ja kāds nezina, par ko ir runa, te ir īss notikušā atstāsts. Latvijas Televīzija svētdien izklāstīja acīmredzami no KNAB nopludinātas ziņas – nebija tām citas vietas, no kurienes tik operatīvi atnākt pēc Gobzema patēva aizturēšanas, un tas arī nav nekāds jaunums, ka pēdējos pāris gadus „dienesti” uzskata „sabiedrisko televīziju” par kaut ko izdevīgai un komfortablai renstelei līdzīgu, - un „sabiedriskā televīzija”, it īpaši jau tās „analītiskie” žurnālisti un viņu vadītāji arī neiebilst.

Ziņas bija tādas – pirms desmit gadiem kāds Jānis Kalniņš izjutis pret Gobzemu tik sirsnīgas jūtas, ka gluži tāpat vien uzdāvinājis viņam zemesgabalu Bieriņos. Divos nākamajos gados uz zemesgabala jau bija uzslējusies māja, pēc trim gadiem Gobzems to it kā pārdevis kādai Rīgas ielu uzturēšanas biznesā iesaistītai Inesei Laurei, taču darījums vismaz oficiāli tā arī nav noslēdzies, un pirms diviem gadiem īpašums – jau ar ekspluatācijā nodotu māju – oficiāli nonācis atpakaļ Gobzema īpašumā. Tas savukārt pirms mēneša to atdāvinājis sievai.

No visa aprakstītā šaubas neraisa tikai atdāvināšana sievai – tā kā Gobzemiem ir noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, šāda rīcība ir normāla un klasiska mantas glābšana draudīgā situācijā. Kas netic, lai pajautā Mārtiņam Bondaram un desmitiem un simtiem citu līdzīgu godavīru, kas ir rīkojušies tieši tāpat.

Savukārt viss pārējais izskatās, maigi izsakoties, diezgan aizdomīgi, jau sākot no pirmā dāvināšanas darījuma. Bez variantiem: ja cilvēkam kāds cits cilvēks uzdāvina nekustamo īpašumu, tad pēc definīcijas – ja viņi nav radinieki, tad tā ir blēdība. Tāda vai citāda, bet blēdība. Nu, vai optimizācija, ja no tā paliek labāk.

Vēl jo vairāk viss pārējais izskatās pēc blēdības tāda bezgala godīga un pašaizliedzīga cilvēka izpildījumā, kurš pēdējos mēnešos ir līdis vai no ādas ārā, lai „atmaskotu” stipri līdzīgus „darījumus” tagadējā premjera Krišjāņa Kariņa un viņa sievas izpildījumā.

Naivāks cilvēks varēja domāt, ka tagad, kad šie dati aizplūduši publikai, godīgs cilvēks un vēl jo vairāk godīgs Latvijas politiķis metīsies nekavējoties publiski skaidrot katru detaļu.

Protams, nebija, ko cerēt, ka Gobzema kungs nejauši sašņauksies kaut ko neierastu un pasaciņu vietā pateiks patiesību – nu, piemēram, ka īpašuma dāvināšana bijusi veids, kā izvairīties no nodokļiem vai nevēlamiem VID jautājumiem, jo pirkumam izmantotā nauda nav bijusi gluži legāla, ka māja drīzāk būvēta par viņa valsts darbā strādājušā patēva līdzekļiem, ka it kā notikušais, it kā nenotikušais darījums ar aizdomīgo Inesei bijis daļa no apjomīgākas shēmas. Kaut kā tā, piemēram.

Skaidra lieta, nebija, ko cerēt. Bet kaut kādas detalizētas pasaciņas caurkrituša advokāta izpildījumā gan varēja sagaidīt – teiksim, tā un tā, ar Jāni Kalniņu man bija liela „love” vai mazs romāniņš, vai nezin kas, mājiņu uzslēju no salasītiem ķieģelīšiem kā tāds Ķirbītis no „Čipolīno Sīpoliņa” grāmatiņas, savukārt ar Inesi Lauri… nu, gan jau kaut ko varētu sameloties arī par to, vai nu pirmā reize.

Taču tā vietā pašpasludinātais harizmāts, visspēcīgākais opozīcijas pārstāvis un Gunāra Astras gara radinieks divdesmit minūtes gaisu tricināja, skaidrojot, ka viņam kājās zādzības brīdī bijušas nevis melnas, bet gan brūnas kurpes un visi tie, kas domā citādi, ir apmelotāji un ļaunprāši.

Respektīvi – par visiem pārējiem aizdomīgajiem faktiem tagadējais tautas kalps pat neiepīkstējās, tā vietā gari un plaši skaidrojot tikai un vienīgi to, kāpēc automātiskā sistēma viņam nav ļāvusi amatpersonas deklarācijas publiskajā daļā uzrādīt ne tikai Bieriņu zemi, bet arī māju ar to pašu kadastra numuru.

Protams, arī tie bija meli, - amatpersonas, kuras patiešām vēlas sabiedrībai atklāt detaļas par saviem īpašumiem, var brīvi izmantot deklarācijas formas beigās atrodamo piezīmju sadaļu un tur ierakstīt visu, ko vien vēlas.

Bet ne par to runa. Drīzāk jautājums ir – vai, izsakoties paša politiķa Gobzema vārdiem, ko viņš bija adresējis Latvijas Televīzijas žurnālistam, ar šiem skaidrojumiem viņš demonstrē to, ka viņš pats ir neaptēsts idiots, vai arī par tādiem uzskata citus? Un arī atbilde ir skaidra – jo ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Novērtē šo rakstu: