Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!
KNAB21.05.2025.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
KNAB ir viena no iestādēm, kas Latvijā veic Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma uzraudzību, tostarp pārbauda, vai netiek īstenota slēptā aģitācija, netieši aicinot balsot par vai pret konkrētu deputāta kandidātu vai sarakstu. Lai KNAB varētu īstenot iestādes funkcijas, KNAB ir tiesīgs pieprasīt informāciju no jebkuras fiziskas un juridiskas personas. Tas nepieciešams, lai KNAB varētu vispusīgi izvērtēt iestādes rīcībā nonākušo informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.
KNAB, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām, ir uzsācis vairākas pārbaudes par iespējamiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem. Šādu pārkāpumu izvērtēšanu KNAB veic atbilstoši iedibinātajai praksei un vienlīdzības principiem pret visām aģitācijā iesaistītajām pusēm, tostarp plašsaziņas līdzekļiem. Šī iemesla dēļ KNAB nosūtījis ziņu aģentūrai “LETA”, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica” un vairākiem citiem medijiem aicinājumus sniegt papildu informāciju.
KNAB ieskatā, iestādes likumiskās tiesības lūgt sniegt informāciju par priekšvēlēšanu aģitāciju saturošiem materiāliem nav uzskatāms par iejaukšanos mediju redakcionālajā neatkarībā vai konkrētu materiālu satura kritizēšanu. KNAB aicina ikvienu fizisku un juridisku personu pēc iestādes saņemtā informācijas pieprasījuma sadarboties, tādējādi apliecinot savu ieguldījumu godīgu vēlēšanu procesu nodrošināšanā.
Papildus KNAB norāda, ka augstu vērtē plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu nozīmi un darbu, kā arī sniegto ieguldījumu cīņā pret korupciju. Vienlaikus KNAB ir atvērts dialogam par sadarbību ar medijiem un KNAB pilnvarām priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzībā.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
