Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Brīdī, kad Bolīvijas prezidentam Evo Moralesam nav izdevušās iecerētās vēlēšanu mahinācijas un viņš bijis spiests aizbēgt no valsts, Pietiek ekskluzīvi publicē nule iznākušās Lato Lapsas grāmatas „Brūnās Jaunavas bērni Svētās Nāves ēnā” nelielu fragmentu, kurā aprakstīts, kā tieši nu jau bijušais prezidents palīdzēja saviem kolēģiem – kokas audzētājiem un kāda īsti eiropeiska birokrātija valda šajā eksotiskajā biznesā.

Viljafatimas tirgus atrodas pavisam netālu no galvaspilsētas Plaza del Maestro laukuma, apkārt kūsāt kūsā Lapasas populārākais sarkano lukturu rajons, tā ka viena jezga un vieni darījumi plūstoši pāraug otros. Atšķirība tikai tā, ka mīlas priesterienes – un arī pa kādam priesterim – darbojas brīvajā tirgū, savukārt kokas lapu tirgus ir smalki un precīzi regulēts – viss tiek dokumentēts un nodrošināts ar pavadzīmēm un stingrām atskaitēm.

Viss te ir, kā pienākas normālā biznesā, – kārtība, sistēma, dokumentācija, stingra apsardze un vēl striktāki procesa uzraudzītāji. Kokas lapu tirdzniecības process notiek stingri atbilstoši nu jau bijušā prezidenta, īstena kokas audzētāju - cocalero pārstāvja Evo Moralesa iedibinātajai sistēmai ar saukli – Coca Sì, Cocaìna No! Īsi un skaidri – kokai jā, kokaīnam nē, lai cik brīnumaini un neticami tas arī šķistu pirmajā brīdī.

Kad 2006. gadā par Bolīvijas prezidentu kļuva Moraless, valsts principiāli mainīja nostāju jautājumā par amerikāņu varas iestāžu iedvesmoto neefektīvo karu pret narkotikām, un jaunā programma tika nosaukta “Kokai jā, kokaīnam nē”. Zemniekiem tika oficiāli atļauts kultivēt koku nelielos zemes gabalos, produkciju pārdodot visādiem atļautiem rūpaliem, tikai ne kokaīna ražošanai, un viņi tika aicināti visādos veidos pašregulēties.

Tieši šī iemesla dēļ tad arī tūristus Fatimas tirgus ēkā tagad neko īpaši negaida, bet arī ārā nedzen – lai jau skatās, nekā slēpjama te nav, vismaz no nezinātāja acīm pilnīgi noteikti ne. Fotografēt viesiem gan nav ieteicams, tā var uzprasīties uz nepatikšanām, bet tas arī gandrīz vienīgais labas uzvedības kodeksa punkts. Daudz vairāk te necieš starpniekus un citus par parazītiem uzskatītus ļaudis, – katrai kokas audzētāju kopienai te ir savas telpas, kur viņi sēž un pārdod sūrā, grūtā darbā audzēto.

Tik tiešām, ir ne mazums ciematnieku, kas dodas uz Fatimas tirgu pārdot izaudzēto, un visi apgalvo, ka tikai un vienīgi viņu ciemata terasēs aug pasaules labākā, saldākā, garšīgākā un iedarbīgākā koka. Atrod tāds indiānis transportu, kur var iekraut varbūt piecus, varbūt desmit izkaltētās ražas maisus, un dodas pietiekami garajā un arī bīstamajā ceļā.

Bolīvijā ir divi kokas audzēšanas reģioni, no kuriem lielākais – Jungasa – atrodas nemaz ne tik tālu uz ziemeļiem no galvaspilsētas. Apmēram trīsdesmit tūkstoši oficiālo – nu, pie oficiāluma vēl nonāksim – kokas audzētāju tur ir apvienojušies sešās federācijās, kuras savukārt kopā izveidojušas Consejo de Federaciones Campesinas de los Yungas.

Viņi tad arī ražo Bolīvijas neapšaubāmi lieliskāko un, ja tā varētu izteikties, garšīgāko koku – mazas, zaļas, gandrīz vai saldas lapiņas. Kokaīna ražošanai tas nav svarīgi, bet tradicionālajai kokas košļāšanai šīs lapiņas ir nesalīdzināmi labākas par otrā kokas audzēšanas reģionā Kočabambā audzētajām.

Tas izklausās jokaini, bet fakts – ja parēķināt potenciālos ieguvumus un rentabilitāti, teorētiski gan cūku un mājputnu, gan arī vairāku lauksaimniecības kultūru audzēšana šeit būtu ienesīgāka nekā kokas krūmi, taču vajag sākotnējos ieguldījumus, un tādi vidusmēra bolīviešu zemniekam ir vienkārši neiespējami.

Koka ir vienīgā, kas ir ekonomiski atbilstoša vietējam dzīves līmenim un, smalki izsakoties, ekonomiskajam modelim. Īstenībā ir tikai viens iemesls, lai koku neaudzētu, – ja šī nodarbe ir nelegāla. Visādi citādi nabadzīgam zemniekam, kuram jāizvēlas, ko tieši audzēt, koka ļoti pārliecinoši ir numur viens.

Tiesa, tiem, kas domā, ka Jungasas kokas audzētāja dzīve ir gan smagu darbu aizēnota, toties kopumā svabada, skaista un neierobežoti ienesīga, nāksies vilties. Visvisādu birokrātisku nosacījumu te ir vairāk nekā Eiropas Savienības platību maksājumu vai līdzīga finansējuma saņemšanai.

Ķibeles Peru un Bolīvijas kokas audzētājus piemeklēja jau tālajā 1949. gadā, kad abas valstis apmeklēja Apvienoto Nāciju komisija, kuras uzdevums bija „izpētīt kokas lapas košļāšanas efektus un iespējas samazināt to audzēšanu un kontrolēt to izplatību”.

Komisijā bija sapulcējušies ikdienišķi stulbi un aprobežoti ierēdņi, kuriem viss bija skaidrs jau pirms ierašanās. Kāds brīnums, ka viņi bez īpašas piepūles „izpētīja”, ka vietējo indiāņu iecienītā kokas lapu košļāšana ir derdzīgs ieradums, kurš pat veicina iedzimto „rases degradāciju” un „cilvēkā rada nevēlamas intelektuāla un morāla rakstura pārmaiņas, kas kavē košļātāja iespējas iegūt augstāku sociālo standartu”.

Ar šo ziņojumu pietika, lai Apvienotās Nācijas nolemtu, ka indiāņu iecienītā tradicionālā kokas lapu košļāšana ir narkotiskas atkarības paveids un līdz ar to pasludināma ārpus likuma. Viss tālākais jau gāja kā pa sviestu. Divpadsmit gadu vēlāk ANO pieskaitīja kokas lapas pie Narkotiku konvencijas „pirmā saraksta” narkotikām – visbīstamākajām un visaizliegtākajām, kuru vidū ir arī heroīns un kokaīns.

Konvencijā bija izteikts aicinājums iznīcināt vispār visus, arī savvaļas kokas krūmus un iznīdēt kokas lapu košļāšanas tradīciju divdesmitu piecu gadu laikā kopš brīža, kad attiecīgā valsts parakstījusi konvenciju. Bolīvijas kārtējā militāristu valdība konvenciju ratificēja 1976. gadā, kas nozīmētu, ka 2001. gadā valstī vairs nevajadzēja būt palikušam nevienam kokas krūmam un nevienam tā lapu košļātājam.

Konvencijā gan bija izņēmums – koncernam Coca-Cola bija atļauts eksportēt un izmantot dekokainizētas kokas lapas. Tā nu katru gadu Bolīvijas valsts kokas kompānija eksportēja desmitus tonnu dekokainizēto kokas lapu, kuras ASV iegādājās vienīgā kompānija, kam bija to importēšanas licence, un tālāk jau iegūto kokas ekstraktu pārdeva The Coca-Cola Company. Savukārt visas pārējās kokas krūmu plantācijas tika vairāk vai mazāk konsekventi iznīdētas – tiesa, kā jau tas Dienvidamerikā bieži gadās, ar ļoti mainīgiem panākumiem un reizēm vispār bez tiem.

Stingru un skaidru valsts atbalstu koka un tās audzētāji ieguva tikai līdz ar Bolīvijas jaunās konstitūcijas pieņemšanu 2009. gadā. Tajā bija strikti noteikts, ka koka ir nācijas kultūras mantojuma un bioloģiskās daudzveidības daļa, kurai turklāt ir svarīga nozīme sociālajā vienotībā un saliedētībā.

Prezidents Moraless 2012. gadā ANO Narkotiku komisijas sēdē Vīnē vicināja pa gaisu kokas lapu un deklarēja: „Mēs neesam narkotiku atkarīgie, kad lietojam kokas lapu. Kokas lapa nav kokaīns. Mums ir jātiek vaļā no šī pārpratuma… kokas košļāšana Bolīvijā ir gadu tūkstošiem sena tradīcija, un mēs cerētu, ka jūs sapratīsiet, ka kokas lapu audzētāji nav narkotirgoņi.”

Sekoja vēl ilga un pamatīga politiskā jezga, līdz beidzot 2013. gadā kokas košļāšana Bolīvijā tika oficiāli atzīta par likumīgu. Savukārt jau Moralesa priekšgājēja prezidenta Karlosa Mesas administrācija divtūkstošo gadu sākumā iedibināja tā saukto cato sistēmu – atļāva ikvienai ģimenei tradicionālajos kokas audzēšanas reģionos zaļo lapiņu krūmus kultivēt tūkstoš sešsimt kvadtrātmetru platībā, un šo pleķīti tad arī sauc par cato.

Tas tika ieviests kā pagaidu risinājums un kārtējo reizi apliecināja, ka nekas pasaulē, tostarp arī Bolīvijā, nav tik ilglaicīgs kā pagaidu pasākumi. Cato sistēma darbojas joprojām, tikai ar šādām tādām pārmaiņām, kopējās platības palielinājumu un tamlīdzīgi.

Mana pēdējā brauciena laikā kokas likumā ir svaigi ieviestas jaunas izmaiņas, un nu jau legālo kokas krūmu plantāciju kopapjoms valstī ir divdesmit divi tūkstoši hektāru, kaut sākās viss ar divpadsmit tūkstošiem.

Pašiem kokas audzētājiem cato sistēma gan šķiet nejēdzīga, birokrātiska, ierobežojoša un pietiekamus ienākumus nenodrošinoša. Lai tiktu pie sava cato, jābūt vietējās cocalero organizācijas – sindicato – biedram, tad jāreģistrējas, lai saņemtu ID karti ar visiem biometriskajiem rādītājiem. Pēc tam konkrētajam cato jāveic uzmērīšana – un ne jau paša spēkiem, bet gan jāvēršas valsts kokas monitorēšanas kantorī. Uzmērījumi tiek iekļauti valsts datubāzē, un pēc tam situācija dabā tiek laiku pa laikam gan pārbaudīta ar satelītu, gan salīdzināta ar virszemes GPS datiem – galvenokārt tāpēc, lai cato kaut kā netīšām neizplestos.

Taču cato sistēmai ir viens liels pluss – tā reāli strādā, ļaujot Bolīvijas narkotiku industrijas ierobežošanas pasākumiem no malas izskatīties pietiekami iespaidīgi. Nekādi zvērīgie konflikti vairs nenotiek, kokas kopplatības ir zemākās kopš 2003. gada. Tiesa, amerikāņu varas iestādes arī par šo sistēmu nav sajūsmā. Viņi joprojām uzskata, ka vienīgais īsti labais veids, kā cīnīties pret kokas izplatību, ir iznīdēt katru krūmu, kas vien pagadās acu priekšā.

Novērtē šo rakstu:

39
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...