Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Pietiek sāk publicēt interesantākos materiālus no tā sauktās Rīgas domes kukuļošanas lietas izskatīšanas Augstākajā tiesā, kuri savā kopumā uzskatāmi parāda, kā strādā Latvijas tiesu sistēma, kādus argumentus tā ņem vērā un kādus uzskata par labākiem ignorēt. Tā kā Ģenerālprokuratūra pagaidām nav vēlējusies izsniegt apsūdzības runu, publikāciju sākam ar aizstāvības materiāliem. Šodien – advokāta Aloiza Važņa runa tiesā 26. oktobrī, ko publicējam ar nelieliem saīsinājumiem.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 11.marta spriedumu Ināra Vilkaste tika atzīta par vainīgu kukuļdošanā Rīgas domes amatpersonām un notiesāta.

Kaut arī tiesas process tika veikts objektīvi un detalizēti, spriedumu šajā lietā attiecībā pret Ināru Vilkasti nevar atzīt par objektīvu un tiesisku, jo tas nav balstīts uz tiesas sēdē pārbaudītiem neapgāžamiem pierādījumiem.

Sprieduma nepamatotība ir argumentēta gan manis sastādītajā, gan Ināras Vilkastes sastādītajā apelācijas sūdzībās, kuras iesniegtas tiesai.

Mēs visā pilnībā uzturam šīs apelācijas sūdzības un uzskatām, ka spriedums daļā par Ināru Vilkasti ir atceļams, un viņa pilnībā attaisnojama nozieguma izdarīšanas fakta un jebkādu pierādījumu trūkuma dēļ.

Neskatoties uz to, ka abās minētajās apelācijas sūdzībās sīki izanalizēti visi tā saucamie pierādījumi, uz kuriem pamato savu apsūdzību prokuratūra, un pierādīta to nepamatotība, izmantojot man dotās tiesības, gribu pievērst godātās tiesas uzmanību uz vairākiem, manuprāt, ļoti raksturīgiem momentiem.

Nozieguma motīvs

Lietas materiāli dod pilnīgu pamatu apgalvot, ka Vilkastei nebija nekāda motīva dot kukuli. Tiesas secinājums par to, ka it kā Vilkaste esot vēlējusies pēc iespējas īsākā laikā iegūt tiesības veikt apbūvi ar ievērojamāki lielāku stāvu skaitu un intensitāti, nekā atļāva spēkā esošais Rīgas attīstības plāns 1995.-2005.gadam un Rīgas apbūves noteikumi, neiztur kritiku.

Tiesa ir ignorējusi Rīgas apbūves 2005.gada 13. maija jaunbūvējamā objekta plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurš pamatojas uz Būvniecības likuma 7.pantu, uz MK 1997.g. 1.aprīļa noteikumiem Nr. 112 „Vispārējie būvnoteikumi” 39. punktu un Rīgas pils Būvvaldes padomes 2005.gada 19.aprīļa sēdes protokolu Nr. 15-1, paragrāfu 2 (skatīt 18. sējumu 28.-38.lp., kurā norādīts, ka apbūves intensitāte atbilstoši Rīgas attīstības plānam 2006.-2018.g. nedrīkst pārsniegt 300%!

Tas ir krietni vairāk, nekā vajadzīgs, vairāk, kā varētu vēlēties!

Šis minētais Plānošanas un arhitektūras uzdevums ir izdots ar Rīgas būvvaldes kolēģijas lēmumu, ir tiesisks un likumīgs un izdots krietnu laiku pirms inkriminētās it kā kukuļošanas epizodes!

1.instances tiesa ir ignorējusi arī Rīgas Ziemeļu rajona galvenās arhitektes Treijas liecību, kura tiesā liecināja, ka Vilkastes pasūtītais, projektēšanas biroja Arhis izstrādātais skiču projekts ietvēra sevī visu detaļplānojumam paredzēto un tāpēc tam netika prasīta nedz publiskā apspriešana, nedz detaļplānojums.(skatīt sējuma 28.-34.lp.).

Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā arhitekta Kleinberga liecību, kurš tiesas sēdē 2010.gada 15.februārī liecināja, ka viņa izstrādātais skiču projekts ietver sevī visas detaļplānojumā paredzētās izstrādes.

Tiesa nav ņēmusi vērā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2009.gada 17.marta vēstuli Nr. 7.1.-05/2439/1825, kuru var redzēt 22.sējuma 78.1pp., kura nepārprotami deklarēts ministrijas uzskats, ka minēto teritoriju Rusova ielā 1 un lc nebija nepieciešams iezīmēt teritorijas plānojumā kā teritoriju, kurai obligāti izstrādājams detaļplānojums.

 Tādēļ nav saprotams 1.instances tiesas secinājums, ka – citēju - neatkarīgi no citiem pierādījumiem un neatkarīgi no kukuļa nodošanas fakta lēmums atļaut būvēt šajā teritorijā tik augstas ēkas ir vērtējams visai neviennozīmīgi”.

Neskatoties uz 1.instances tiesas neviennozīmīgi novērtēto Rīgas pilsētas attīstības plānu 2006.-2018. gadam, tas ir pieņemts atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” tiesību normām, apstiprināts Rīgas domē un akceptēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Tas nozīmē, ka atļauju celtniecībai bez detaļplānojuma nepieciešamības Vilkaste saņēmusi pamatoti un likumīgi, viņas prasība bijusi pamatota un likumīga, un nekāda motīva kukuļošanai nav bijis.

Kukuļa nauda

Interesanti, ka apsūdzība gan pirmstiesas izmeklēšanas materiālos, gan tiesu runas, gan apelācijas protestā kautrīgi izvairās no jautājuma par kukuļa naudas izcelsmi.

Runa taču nav ne par piecīti, ne par tūkstoti, ne pat par dažiem desmitiem tūkstošu. Runa ir par pusmiljonu, kurš tā ne no kā, no zila gaisa nevar rasties. Lai ierādītu, ka šis kukulis tiešām ir bijis, kas būtu vienkāršāk kā parādīt, kur un kad Štālbergs ir šādu skaidras naudas summu saņēmis, un atliktu tikai lūgt paskaidrot, kur tā palikusi. Taču apsūdzība šo jautājumu apiet. Kaut arī apsūdzībai bija visas iespējas pārbaudīt Štālberga naudas kustību visos banku kontos, ko, bez šaubām, apsūdzība neizdarīja, jo iestādē netika veikts fiziskās personas audits, kuru izvestu kvalificēti speciālisti. Apsūdzība neizdarīja nekā, kas būtu noderīgs pierādīšanai, ka šāda skaidra naudas summa būtu bijusi R.Štālberga rīcībā. Nevar taču atrast to, kā nav.

No kurienes šodien saņemt skaidru naudu pusmiljona apmērā, neatstājot nekādas pēdas? Pat darba algu un pensiju šodien neizsniedz skaidrā naudā uz rokas, bet pārskaita uz katra naudas kontu. Šeit nevarēja palīdzēt apsūdzībai arī denunciants Štālbergs, kurš tā arī nav pateicis, kur viņš pirms 2005. gada novembra ticis pie pusmiljona skaidrā naudā.

Nevarēja viņš arī pateikt, kur Vilkaste varētu ņemt šādu summu skaidras naudas, kaut gan pēc viņa vārdiem viņš bijis lietas kursā par visiem Vilkastes jautājumiem, pat par tādiem, it kā Vilkaste gatavojusies ziedot 30 miljonus Tautas partijai.

Kā jau 2012. gada 22. oktobrī liecināja mana aizstāvamā Ināra Vilkaste, KNAB ierosināja procesu, saistītu ar Tautas partijas finansēšanu, kurš vēlāk tika izbeigts (Strīķes 19.01.2010. atbilde), kas jau norāda uz R.Štālberga liecību nepatiesīgumu.

Prokuroram it kā vajadzēja Štālbergam pajautāt „Tu, puis, samelojies, ka naudu ņēmi no summas, kuru saņēmi par firmas Juhans pārdošanu. Kukuli taču tu sakies devis 2005. gada novembrī, bet par Juhanu naudu saņēmi 2006. gada aprīlī un novembrī, tad pasaki, kur Tu ņēmi šo pusmiljonu kukulim?” Taču prokurors ietiepīgi šādu jautājumu uzdot negrib. Viņš vienkārši tic R.Štālberga vārdiem. Prokuroram ir augsta uzticības pakāpe attiecībā uz agrāk sodītu noziedznieku. Vai šāda augsta uzticības pakāpe būtu par pamata argumentu kopējam biznesam? Es ceru, ka prokuroram nav kopēja biznesa ar R.Štālbergu.

Es 1. tiesu instances sēdē uzdevu Štālbergam šo jautājumu uz ko Štālbergs atbildēja – citēju - „Šos apstākļus par naudas precizējumu es sniedzu pirmstiesas procesā.”

Es: Bet, tagad, lūdzu, paskaidrojiet.

Štālbergs: „Un izskaidroju tagad atkārtoti laika periodu starp decembri un maiju es uz šo brīdi nevaru izskaidrot un tam ir arī skaidrojumi krimināllietas ietvaros. Jūs esiet iepazinies.”

Uz turpmākajiem jautājumiem tiesas sēde Štālbergam bija standarta atbilde, proti -”Par šiem apstākļiem esmu liecinājis. Uz šo brīdi nevarēšu.”

Tātad izdarīsim secinājumu, kas tad īsti ir šī virtuālā miljona kukuļa nauda?

 Vai tā ir nauda, kuru Štālbergs saņēma 2006. gadā, bet kukulī nodeva pirms saņemšanas, tas ir 2005. gadā?

Vai tā ir nauda, kuru Štālbergs Nostaļģijā redzēja latos un eiro, bankas iepakojumā ar bankas pārlīmi?

Vai tā ir nauda, kas bija veca un saburzīta un samesta maisiņā, ko Janita izbēra uz grīdas un pēc tam sastūma seifa?

Vai tā bija nauda, kuru Štālbergs ar Vilkasti atveda uz Nostaļģiju Janitam?

Vai tā bija nauda, ko pēc Vilkastes zvana viņai un Janitam uz Nostaļģiju atveda Štālbergs, kā to liecina Janita?

 (R. Štālberga 2010.gada 5. janvāra liecības)

Tiek nolasītas R. Janitas liecības:

R. Janitas atbilde: Kad mēs ar Ināru Vilkasti bijām kafejnīcā Nostaļģija, pēc kāda laika mums pievienojās R.Štālbergs. Viņam rokās bija plastikas maiss, bet tajā – apavu kaste. Maisu ar apavu kasti Štālbergs iedeva Inārai Vilkastei, bet viņa, savukārt, man.

Jautājums R. Štālbergam:

Vai Jūs piekrītat liecībām, kuras tikko dzirdējāt?

R. Štālberga atbilde: es piekrītu Janitas liecībām par tikšanās vietu…

Vēršu uzmanību uz to, ka uz kafejnīcu Nostaļģija es atbraucu kopā ar Vilkasti, bet pēc tam ieradās Janita, viņš apsēdās pie mūsu galdiņa.

Vai tā bija nauda, kuru Štālbergs noņēma no tādiem savu banku kontiem, kurus nezina un negrib zināt izmeklētājs un prokurors?

Un te nu gluži negribot rodas asociācijas ar momentu no Maksima Gorkija romāna Kļima Samgina dzīve „A был ли мальчик”?

Proti - vai vispār bija kāda nauda, - ar lietas materiāliem tas nav pierādīts. Vilkaste naudu nav devusi, Štrams naudu nav saņēmis, vienīgie, kas to ir redzējuši - tie ir divi denuncianti - Štālbergs un Janita, taču katrs ir redzējis pavisam citu naudu. Viens bankas iepakojumā latus un eiro, otrs tikai saburzītus, kā pie baznīcas salasītus eiro,

Apsūdzības atsauce 1. instances tiesā uz 2007. gada 27.aprīļa kratīšanas rezultātiem Vilkastes dzīvesvietā un uz viņas dāvinājuma līgumiem kā pierādījumiem, ka Vilkastes rīcībā bija lielas naudas summas, bija tiesas apzināta maldināšana, jo prokurors nevarēja nesaprast, ka šī nauda saņemta par pārdoto nekustamo īpašumu 2006. gadā - ievērojamu laiku vēlāk nekā apsūdzībā norādītais it kā kukuļdošanas laiks.

Štālberga un Janitas liecību ticamība

Ināras Vilkastes apsūdzība un notiesājošais spriedums balstīts tikai uz divu personu - Raimonda Štālberga un Raimonda Janitas liecībām. Paanalizēsim, cik liela ticamība ir šīm liecībām. Kas ir Raimonds Štālbergs?

Raimonds Štālbergs ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2004.gada 5.oktobra spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem nosacīti ar pārbaudes termiņu uz trīs gadiem par krāpšanu, kas izdarīta nolūkā iegūt mantu lielā apmērā. Kā atzīmēts spriedumā, citēju -”pirmstiesas izmeklēšanas laikā R.Štālbergs deva atšķirīgas liecības, kas ir pretrunā ar viņa liecībām gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesas sēdē.” Tas ir neapgāžams pierādījums par Štālberga pieredzi nepatiesu liecību došanā,

No apsūdzētā Raimonda Janitas liecības tiesas sēdē 2010.gada 23.martā, citēju -,,1995.gadā man nācies tikties ar Štālbergu. Viņa darba stils bija staigāt pa kabinetiem un aicināt uz visādiem darījumiem. Vēl 2003.gadā Čaka ielā 158 Štālbergs mēģināja ietekmēt manu dēlu parakstīt līgumu ar atpakaļejošu datumu. Tas tika pavadīts ar draudiem. Es viņu uzskatu par nelieti.”

 Kad Raimonds Štālbergs tika iepazīstināts ar Ināru Vilkasti, viņa tajā laikā nodarbojās ar biznesu nekustamā īpašuma jomā. Vilkaste ar Štālbergu noslēdza vairākus līgumus par darba uzdevumiem konkrētos objektos. Apmēram pēc gada, pusotra, Štālbergs sāka izspiest no Vilkastes naudu, kā rezultātā 2006. gada 13. oktobrī tika parakstīts dokuments par pretenziju neesību (18. sējums, 218. lpp.), tomēr prokurors nepievienoja Štālberga parakstīto paziņojumu no izspiešanas lietas, kuru mana aizstāvamā nolasīja savās 2012. gada 22. oktobra liecībās, un tādejādi prokurors maldina tiesu, neobjektīvi rādot agrāk sodītā noziedznieka Štālberga tēlu.

Citēju daļēji paziņojumu:

„Es, Raimonds Štālbergs, apliecinu, ka man nav pretenzijas pret Ināru Vilkasti un viņas biznesu, un arī vēlāk es tās neizvirzīšu. 2006.gada oktobrī.”

 Neskatoties uz to, Štālbergs absolūti bez kāda pamata uzskata sevi par Vilkastes biznespartneri Rusova ielas projektā, nevis par klerku (Štālberga 2005.gada dienasgrāmata. Ieraksts: 10.03.2005. „pabeidzu apmācības mākleris”, 02.08.2005. „Māklera sertifikāts”), kurš izpilda atsevišķus konkrētus uzdevumus, turpināja izspiest naudu, izteikt draudus, tai skaitā Vilkastes bērniem, un šantažēja Vikasti ar montāžas ceļā viltotām pornogrāfiskā rakstura fotogrāfijām, pieprasot it kā viņam pienākošos 3 miljonus.

Rezultāta Vilkaste bija spiesta 2006.gada 31.oktobrī griezties ar iesniegumu par izspiešanu un draudiem Organizētas noziedzības apkarošanas pārvaldē. 2006.gada 2.novembrī minētā pārvalde uzsāka pret Raimondu Štālbergu kriminālprocesu par izspiešanu. Par šo noziegumu 2006.gada 15.novembrī Štālbergs tika aizturēts, bet 17.novembrī apcietināts. Patlaban kriminālprocess atrodas iztiesāšanas stadijā, bet Štālbergs atbrīvots pret drošības naudu.

Uz Vilkastes iesniegumu Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē Štālbergs reaģēja zibenīgi, ar apskaužamu neatlaidību ik pēc pāris dienām iesniedzot tiesībsargājošajās iestādēs iesniegumus par it kā Vikastes veiktajiem kriminālnoziegumiem.

Tajā pat 2006.gada 31.oktobrī pēc Štālberga iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11094129906 par to, ka Vilkastes ofisā viņam esot nozagts pulkstenis.

Tūdaļ - nākamais kriminālprocess Nr. 12060010207 pēc tā paša Štālberga iesnieguma pret Vilkasti par viltošanu, pārdodot firmas Bekker daļas.

Nākamais kriminālprocess Nr. 11094036307 - pēc Štālberga iesnieguma, - it kā Vilkaste esot piesavinājusies viņa mobilo telefonu.

Nākamais kriminālprocess Nr. 11094089007, ka Vilkaste esot piesavinājusies viņam piederošu datorprogrammu.

Kriminālprocess Nr. 120600006907 - uzsākts pēc Štālberga iesnieguma, - ka Vilkaste esot piesavinājusies viņa mēbeles.

 Kriminālprocess Nr. 120600103007 - pēc Štālberga iesnieguma - par uzdevuma līguma viltošanu /20.09.2005. – prokurors to nepievienoja lietai, it kā pēc Vilkastes rīkojuma.

Es šeit neuzskaitīšu visas, apmēram 40 krimināllietas, kuras pēc Štālberga iesniegumiem tika sarosinātas pēc tam, kad viņš tika saukts pie kriminālatbildības par Vilkastes šantažēšanu un miljonu izspiešanu no viņas, jo šīs krimināllietas neattiecas uz konkrēto izskatāmo lietu, bet tikai raksturo Stālbergu un viņa melīgās, provokatīvās metodes savu noziedzīgo mērķu īstenošanā.

Tikai ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka neviens no Štālberga iesniegumiem par it kā izdarītajiem 40 noziegumiem” neatrada apstiprinājumu un visas šīs krimināllietas pierādīja tikai to, ka Štālbergs ir šantāžists, melis, izspiedējs un dezinformators.

 Un tad top afērista Štālberga garadarbs - viņa 2007. gada 3. jūlija iesniegums KŅAB izmeklētājai Allai Jurašai par to, ka viņš kopā ar Vilkasti iedevuši miljonu lielu kukuli Rīgas Domes amatpersonām.

Varētu domāt, ka pieteikšanās par vainīgu gadsimta noziegumā Latvijas vēsture izsauks furoru un viss KNABA un prokuratūras personālsastāvs tiks mobilizēts skandaloza nozieguma izmeklēšanā. Taču KNAB vadība acīmredzot labi pazina Stālbergu un pareizi novērtēja viņa atriebības jūtu radīto denunciāciju.

Zinot, ka Štālbergs Vilkastes Rusova ielas biznesā ir tikai algots sīku uzdevumu izpildītājs, nevis biznesa partneris, KNAB darbinieki acīmredzot saprata, ka Štālbergs, maigi izsakoties, samelojies, tādēļ pretēji kriminālprocesa likuma prasībām ne tikai neuzsāka kriminālprocesu, bet neuzskatīja pat par vajadzīgu paprasīt no Štālberga sīkākus paskaidrojumus par viņa aprakstītā nozieguma” apstākļiem. Tā nu šis iesniegums nogulēja KNAB plauktiņos bez kādas kustības 8 mēnešus un 16 dienas.

Aplūkosim otru „personību”, kuras liecība ņemta par pamatu Vilkastes vainas pierādīšanai. Tas ir Raimonds Janita. Viņš tika noķerts pie rokas kukuļošanas starpniecībā citās epizodēs un atmaskots kā kukuļu izspiešanas galvenais menedžeris Domes kukuļu lietā. Pēc aizturēšanas Raimonds Janita vairākkārt maina savas liecības. Vispirms, pēc iepazīšanās ar lēmumu par viņa atzīšanu par aizdomās turēto,, Janita paziņo, ka aizdomas pret viņu kā kukuļošanas līdzdalībnieku nav pamatotas (3.sej.l.l. 33). Pēc vairākām dienām, dodot vaļsirdīgas” liecības, uz izmeklētāja jautājumu vai Vilnis Štrams viņam par projekta sekmīgu virzīšanu Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā un Rīgas domē ir licis ņemt naudu arī no citām personām, ne tikai no Piit Tominga, Janita viennozīmīgi atbild - Nē. Naudu Vilnis Štrams man lika ņemt tikai no Piit (3.sēj. 1.1. 40).

Ļoti interesanti pasekot notikumu gaitai, kā Raimonds Janita nobrieda apmelojošo liecību došanai pret Ināru Vilkasti. Vispirms uz Matīsa cietumu 2008.gada 25.februārī Janitas smadzenes apstrādāt dodas KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes labā roka, KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, kurš gan nav šī kriminālprocesa reģistrā iekļautā persona, kurš šīs tikšanās sakarā arī nesastāda nekādu procesuālu dokumentu, bet acīmredzot, brīdina Janitu, ka par viņu tikšanos jāklusē. (20.sēj.64.1pp.).

Acīmredzot tādēļ tiesas sēdē 2010.gada 25.martā uz advokāta jautājumu Janita gan šo tikšanos noliedz, gan noliedz, ka vispār pazīst Jurašu.

Šī Janitas - Juraša tikšanās Matīsa cietumā notiek tūdaļ pēc Janitas mātes nāves, un jau nākamajā dienā tiek apspriests jautājums par iespēju konvojēt Janitu uz mātes bērēm.

Ar veselības stāvokli Janitam šajā laikā kļūst tik slikti, ka viņš tiek nogādāts uz Olaines cietuma slimnīcu.

Visintensīvākā Janitas pratināšana noris tieši viņa slimības laikā Olaines cietuma slimnīcā - 7.J11.,12., 13. martā ik reizi pa 6-7stundām dienā. Nevienā no šīm pratināšanām Janita par tādu Vilkasti nebilst ne vārda.

2008.gada 18.martā atkal 6 stundu pratināšana (3.sēj. 1.1. 85), bet nākamajā dienā, 19.martā pulksten 10:50, Janitam tiek mainīts drošības līdzeklis - no apcietinājuma viņš it kā tiek atbrīvots (sk. 3sēj. L.l. 187-190), taču uz māju viņu nelaiž, bet ved uz KNAB rezidenci, kur atkal norit trīs stundu pratināšana, un uz māju viņš tiek tikai deviņas stundas pēc lēmuma par atbrīvošanu parakstīšanas.

Uz advokāta jautājumu tiesas sēdē 2010. gada 23.martā, vai pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņš devās mājup, vai kur citur, Janita apjūk un sāk stostīties - citēju -”Es nebiju uzreiz mājās, man bija vēl jā... vēl es biju iebraucis, tiku aizvests arī līdz KNAB ēkai... Vēlreiz bija kaut kāda pratināšana, precizēšana iepriekš sniegto liecību.”

Taču, ka redzams no lietas materiāliem, nekāda iepriekš sniegto liecību precizēšana šoreiz nenotika.

 Tādejādi 2008.gada 19.marta Janita bija vispirms atbrīvots tikai nosacīti, viņam sava atbrīvošana bija vispirms jānopelna KNABā. Ja nē - tad acīmredzot ceļš atpakaļ uz Olaines cietuma slimnīcu.

 Par to, ka šeit noticis ne sevišķi tīrs un caurspīdīgs tirdzniecisks darījums starp KNAB un Rīgas domes kukuļošanas menedžeri Janitu, viennozīmīgi liecina viņa 2008.gada 19.marta nopratināšanas protokols, no kura redzams, ka atbrīvots no ieslodzījuma Janita steidzas nevis uz mājām, bet uz KNAB.

Ir saprotama Raimonda Jankas - patiesi slima cilvēka vēlme ātrāk atbrīvoties no apcietinājuma un pavadīt vecumdienas nevis cietumā, bet siltās mājas čībās. Var arī saprast viņa piekrišanu nopelnīt atbrīvošanu uz jebkuriem noteikumiem, it sevišķi, ja tiek dots mājiens, ka ir iespēja vispār tikt vaļā no jebkuras kriminālatbildības. Es Šeit domāju Raimonda Janitas liecības” vārdus – citēju - „ar šo es labprātīgi un vaļsirdīgi vēlos izmantot savas krimināllikuma 324. pantā paredzētās tiesības un paziņot par to, ka esmu bijis iesaistīts kukuļošanas faktā, par kuru izmeklēšanai līdz šim nebija informācijas, un uz ka pamata es vēlētos, lai es tiktu atbrīvots no kriminālatbildības” -citātu beidzu.

Nav šaubu, ka šo vārdu autors nav pats Janita.

Interesanti, kā Janita bija tik informēts, ka zināja, ka izmeklēšanai par šo „faktu” līdz šim nebija informācija. No kurienes? Varbūt viņu par to informēja Juris Jurašs tikšanās laika Matīsa cietuma?

Vilkastes aizstāvībai nav šaubu, ka Janitas uzvedība un tieksme par visu cenu tikt brīvībā uzvedināja KNAB darbiniekus uz domām izmantot viņu, lai dotu kustību deviņu mēnešus nobriedušajam Štālberga 2007.g. 3. jūlija iesniegumam par miljona kukuli.

Taču KNAB izrādījās nespējīgs izdarīt to filigrāni, saskaņojot detaļas, saskaņojot loģiska secībā notikumus un sekas.

Vai tiešām KNAB direktora vietniece Juta Strīķe, kura 8 1/2 mēnešus nosēdēja uz Raimonda Štālberga 2007.gada 3.jūlija iesnieguma par it kā miljona kukuli, cerēja, ka tiesa noticēs viņas tiesai adresētajai vēstulei, ka par kaut ko tādu viņa pirmoreiz uzzinājusi tikai no Raimonda Janitas „liecības?”

Uzskatu, ka par apzinātu tiesas maldināšanu tiesai būtu jāpieņem blakus lēmums pa Strīķes saukšanu pie atbildības.

Un tagad pie paša būtiskākā un galvenā. Ināras Vilkastes apsūdzība praktiski balstās tikai uz divu „liecinieku” - es šo vārdu atļaujos likt pēdiņās - Raimonda Stālberga un Raimonda Janitas liecībām.

Paanalizēsim, ko vērtas šīs divas apsūdzības liecības pēc to satura. Tātad tikai divi Ināras Vilkastes apsūdzības liecinieki. Tagad gribu vērst godātās tiesas uzmanību uz to vai par vienu un to pašu notikumu viņi abi liecina.

Savā pieteikumā bijušajai KNAB izmeklētājai Allai Jurašai Raimonds Štālbergs apgalvoja, ka kopā ar Ināru Vilkasti nodevuši kukuli Janitam kafejnīcā Nostalģija 2006.gada maija vidū. Tā esot bijusi viņam, Raimondam Štālbergam piederoša nauda, kuru viņš nodevis Vilkastei 2006.gada 10. vai 12.maijā (7sēj. 1.1. 62).  

Lai precizētu šo datumu, Štālbergs atcerējās, ka uz Vilkastes pieprasījumu iebildis, ka viņam nav kur ņemt šādu naudu, uz ko Vilkaste viņam atbildējusi, ka viņš taču saņēmis naudu no SIA „Juhans” daļu pārdošanas (turpat, 7.sēj. 60-66 lpp.).

Arī krimināllietas materiālos viennozīmīgi pierādīts, ka SIA Juhans daļas pārdotas un Štālbergs naudu par viņām saņēmis 2006.gada 27.aprīlī un 13.oktobrī Raimonds Janita savā liecībā pavisam citādi precizē šo datumu - tas esot bijis 2005. gada novembrī, pirms Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006 -2018.gadam apstiprināšanas, vēlā rudeni, kad bija jau auksts. Tātad, par it kā notikušā kukuļošanas notikuma laiku - abas šīs liecības ir savstarpēji izslēdzošas.

Paraudzīsimies uz citiem notikumu apstākļiem no abu liecinieku” viedokļa.

Štālbergs liecina, ka kafejnīca Nostalģija ieradies kopā ar Vilkasti, un Vilkaste nesusi kurpju kasti ar naudu.           

Janita liecina, ka ticies ar Vilkasti kafejnīcā Nostaļģija, parunājuši, tad Vilkaste piezvanījusi Štālbergam un Štālbergs pēc kāda laika atnācis un atnesis kurpju kasti ar naudu. Atkal liecības pretrunīgas, pie kam ļoti būtiskos jautājumos. Kurš no viņiem melo? Manuprāt - abi.

 Tagad apskatīsim, par kādu naudu no abu „atmaskotāju” viedokļa bija runa?

 2010.gada 5.janvāra tiesas sēdē Štālbergs liecināja, ka naudas nodošanas brīdī apavu kaste bijusi atvērta un viņš redzējis, ka tur nauda bijusi kā no bankas izņemta, paciņās ar bankas pārlīmi, daļa latos, bet daļa eiro. Savukārt Janita, kurš it kā šo naudu no kastes un maisiņa izņēmis un it kā licis Štrama seifā, liecināja, ka nauda bijusi tikai eiro un nesakarīgi sabērta un saburzīta, bez jeb vienas banku pārlīmes, neviena paciņa neesot bijusi sastiprināta. Vai šīs būtiskās pretrunas nav pierādījums tam, ka apsūdzības konstruktori pārāk pavirši pievērsuši vērību detaļām un iebraukuši purvā? Tad kāda gan bija šī kukuļa nauda, un vai bija vispār?

Lai tiku vaļā no visām būtiskajām pretrunām abu liecinieku liecībās, prokurors atrod visvienkāršāko, bet unikālo risinājumu kā izkļūt no šīs dilemmas. Citēšu dažas rindas no prokurora apsūdzības runas pirmās instances tiesā: Pie atbilstoši rūpīgas un visaptverošas apstākļu novērtēšanas nav izslēgta iespēja liecinieka liecības atzīt par ticamām vienā daļā, bet par kritiski vērtējamām citā daļā... Tātad izskatāmajā lietā ir pilnīgs pamats neticēt Štālberga sniegtajām liecībām daļā par kukuļa nodošanas laiku, bet ticēt pārējā daļa par kukuļa nodošanas apstākļiem.” - citātu beidzu.

Lai izlabotu savu kļūdu apmelojošajā iesniegumā Štālbergs palūdz, un procesa virzītājs viņam laipni atdod uz laiciņu izņemto 2005.gada dienasgrāmatu, kurā pēc tam tiek atrasts” ieraksts 2005. gada 11.novembrī nodevu kurpju kasti”.

Nepamatots ir arī 1. instances tiesas sprieduma apgalvojums, ka – citēju - tikai 2008. gada 31. martā, veicot R. Štālberga dienasgrāmatas izņemšanu (7.sēj.l.l. 20.) tajā tika atrasts ieraksts - 2005.gada 17.novembrī Nodevu kurpju kasti”, par kuru R.Štālbergs ir liecinājis, ka tas atspoguļo kukuļošanas faktu,     

Šī dienasgrāmata tiešām tika izņemta 2008.gada 31.martā lāču minētais ieraksts par kurpju kasti tika atrasts” tikai 2009.gada 11.februārī (skatīt 20.sējuma 156.1p) pēc tam, kad uz Štālberga iesnieguma pamata viņam izmeklētājs bija uz laiku atgriezis izņemto dienasgrāmatu.

Bet ko tad darīt ar kukuļa naudu? Ticēt Štālbergam vai nē? Palasīsim l.sēj 60-66 lpp. Štālberga iesniegumu: 10. vai 12. maijā 2006.gadā izņēmu man piederošo un sakrāto naudu 550 000 eiro apmērā un to nodevu I.Vilkastei pēc kam, viņa mani uzaicināja uz kafejnīcu Nostaļģija.

Tātad, vadoties no elementāriem loģikas likumiem, prokurors atzīst, ka nauda, par kuru Štālbergs stāsta kā nodotu kukuļa veidā Janitam, 2005.gada novembrī nebija.

Tādejādi - no divu vienīgo Vilkastes apsūdzības liecinieku liecībām prokurors uzskata par ticamām tās tikai daļā, kas runā par sliktu Vilkastei, bet par neticamām tās tikai daļā, kas attaisno Vilkasti.

Pie kam apsūdzība pilnīgi ignorē arī tās liecinieku liecības, kas ir pretrunā ar Stālberga un Janitas teikto.

Liecinieces Ilzes Krēgeres un liecinieces Jolantas Kalniņas - Liepiņas liecības, saskaņā ar kurām secināms, ka Janitam nebija iespējas tikt Štrama kabinetā un darboties tur ar naudu un Štrama seifu.

Interesanti, ka vērtējot Stālberga un Janitas liecību ticamību, prokurors Lejas kungs atsaucas uz sakritībām viņu liecībās, taču ignorē būtiskas pretrunas šajās liecībās.

Kā radušās šīs sakritības”, kā labs piemērs noder KNAB izmeklētāja Kuzmas uzdotais jautājums Raimondam Janitam 2008.gada 1 1.aprīļa konfrontācijā - citēju - „Vai pirmajā tikšanās laikā, kas notika 2005.gada vasaras mēnešos svētdienā pulksten 11:00 viesnīcas Latvija Lobv^bārā Rīgā, Elizabetes ielas un Brīvības ielas stūrī, kuras laikā Jūs tikāties ar Raimondu Štālbergu un Ināru Vilkasti, Ināra Vilkaste Jums teica, 'ka viņai piederot zemes gabals un ka nepieciešams jaunajā Rīgas pilsētas attīstības plānā 2006.-2018.gadam esošajam zemes gabalam mainīt izmantošanas statusu uz daudzfunkcionālo? Vai I.Vilkaste šajā tikšanās laikā teica, ka viņai ir zināma naudas kompensācija, kas ir jāmaksā, ir jau iepriekš atrunājusi ar kādu no Rīgas domes darbiniekiem?” - citātu beidzu. Ņemiet vērā, tā nav Janitas atbilde. Tas ir izmeklētāja Kuzmas Janitam uzdotais jautājums. Jautājums, kurš pilnībā ietver atbildi. Janitam nekas nav jāzina un nekas nav jāatceras. Tikai jāsaka jāvārds, jāapstiprina tas, ko atbildējis Janitas vietā izmeklētājs Kuzma. Tāda, lūk, izmeklētāja Kuzmas tiesiskuma izpratne.

Neko labāks nav arī nākamais izmeklētāja jautājums – citēju - „Vai Ināra Vilkaste, klāt esot Raimondam Štālbergam, apavu kasti, kurā atradās nauda Jums nodeva kafejnīcā Nostaļģija, Rīgā, Kaļķu ielā pirms Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006.-2008. gadam apstiprināšanas (Rīgas pilsētas attīstības plāns 2006.-2008.gadam tika apstiprināts 2005.gada 20.decembrī ar Rīgas domes lēmumu Nr. 749) vai pēc tā apstiprināšanas?” - citātu beidzu. (7.sējums, 33.1p.)

Ar šādu pratināšanas taktiku jebkuru var nostādīt uz izmeklēšanai vajadzīgā ceļa. Taču tiesiska procesa uzdevums ir noskaidrot objektīvo patiesību, nevis par katru cenu pataisīt tiesājamo par noziedznieku.

Par to, ka apsūdzība nav sevišķi pārliecināta par „liecinieka” Janitas liecību stabilitāti, liecina operatīvo darbinieku Janitas „aprūpēšana” cietumā pirms tiesas sēdes bez procesa virzītāja atļaujas un ziņas.

Interesanti, ka pēc šādas tikšanās, 24. oktobra tiesas sēdē Janita pēkšņi visus pārsteidz ar jaunu pieteikumu, ka viņam pirms tiesas esot piedāvāta nauda un viņam draudēts, lai atsakoties no liecības. Un to esot, izdarījis cilvēks, kurš 2 gadus atpakaļ acīmredzot ir nogalināts, proti, advokāts Platacis. Kamēr nebija minētā tikšanās Janita par to neatcerējās. Jeb, cietumā sēžot, nezināja, ka Platacis pazudis, toties tagad droši var stāstīt, kas ienāk prātā. Platača nav, tātad nevarēs atspēkot...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...